Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

Valmieras Senioru akadēmijai – 10


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Šonedēļ Valmierā ar skaistu sarīkojumu, kuru ar klasisko dziesmu repertuāru pianista Venta Zilberta pavadījumā kuplināja mūsu slavenais tenors Ingus Pētersons, savas pastāvēšanas desmito gadskārtu nosvinēja Senioru akadēmija. 


Pirms desmit gadiem Naukšēnos šo sabiedrisko organizāciju nodibināja septiņi privatizācijas vilnī neizputināto uzņēmumu un agrāko kopsaimniecību vadītāji, kuriem pietika dūšas noturēties pretī īpašumu pārdalītājiem. Vēlāk dibinātājiem piepulcējās vēl vairāki desmiti agrākā Valmieras rajona saimniecisko un administratīvo iestāžu vadītāji, tostarp direktoru padomes pārstāvji, kuriem nebija vienalga, kāda turpmāk būs Valmieras rajona ekonomiskā attīstība.

“Kaut arī daudziem gadu nasta liek sevi manīt, rokas klēpī salikuši vis nesēžam un neapceram tikai vecos laikus, sekojam līdzi visam, kas notiek pilsētā, novadā un valstī,” saka Senioru akadēmijas prezidents Kārlis Greiškalns. “Daudzi mūsu seniori – agrākie uzņēmumu un kopsaimniecību vadītāji – joprojām ir ierindā. Bijušais Valmieras rajona kopsaimniecības “Naukšēni” priekšsēdētājs Visvaldis Skujiņš ir SIA “Naukšēni” valdes loceklis un Naukšēnu novada domes deputāts, bijušais stikla šķiedras rūpnīcas direktors Inārs Poļaks ir uzņēmuma valdes pārstāvis, pats esmu Burtnieku novada domes deputāts, vadu Izglītības, kultūras un sporta komiteju.”

Senioru akadēmija nav slēgta sabiedrība, kurā uzņem biedrus tikai par pagājušo laiku nopelniem. Tajā ir joprojām strādājoši uzņēmēji, kuri ar savu godprātīgo darbu devuši lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā, piemēram, uzņēmuma “Agroserviss” vadītājs Vilnis Avots, uzņēmuma “Valmieras siltumtīkli” direktors Pēteris Streļčs. Akadēmijā uzņemts, piemēram, mūsu olimpiskais čempions volejbolā Ivans Bugajenkovs, olimpiskais čempions šķēpmešanā Jānis Lūsis.

Jānis Lūsis atklāj, ka ar Valmieru viņš saistīts kopš aktīvo sporta gaitu sākuma, savulaik pilsētas stadionā viņš bieži trenējies šķēpa mešanā. “Valmieriešu nopelns ir arī tas, ka pēc neatkarības atjaunošanas šeit notika pirmās pasaules latviešu trīszvaigžņu sporta spēles, kurās piedalījās ap 2000 sportistu. Man bija gods ienest lāpu Valmieras stadionā,” atceras slavenais šķēpmetējs.

Kārlis Greiškalns atzīst, ka senioriem ir lieli nopelni stikla šķiedras rūpnīcas, piena kombināta, ugunsdzēšamo iekārtu ražotnes un citu vietējo uzņēmumu saglabāšanā un pārveidošanā sekmīgi strādājošos privātuzņēmumos. “Piemēram, lai nebūtu jāslēdz saldējuma ražotne Rūjienā, savulaik ar vācu sadarbības partneru palīdzību pirmie valstī sākām jogurta ražošanu. Pateicoties bijušā Valmieras policijas priekšnieka Jura Kubuliņa, tagad Senioru akadēmijas biedra, godprātībai un neatlaidībai, deviņdesmitajos gados nevienā Valmieras uzņēmumā nezināja, kas ir naudas izspiešana, ko ātri vien iepazina Rīgā un citur,” skaidro viņš.

“Ja nebūtu akadēmijas atbalsta, ar šiem uzņēmumiem notiktu tas pats, kas Rīgā ar VEF vai “Radiotehniku”. Esmu pārliecināts, ka bez senioru atbalsta Valmiera nebūtu tāda, kāda tā ir šodien,” papildina Kocēnu novada deputāts, ilggadējais Valmieras rajona priekšsēdētājs Vitauts Staņa.

Deviņdesmito gadu sākumā valmierieši – tagadējie seniori – pirmie Latvijā uzņēma sakarus ar Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Gīterslo apgabala padomi.

“Sākumā pat necerējām uz kādu saimniecisku palīdzību,” saka Kārlis Greiškalns. “Taču tās toreizējais vadītājs Francis Jozefs Balke uzskatīja, ka neatkarību atguvušajai Latvijai ir jāpalīdz. Ar viņa atbalstu apgabals uzdāvināja Valmieras rajonam vairākus desmitus ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju automašīnas.

Vācu partneri bez atlīdzības nodeva Valmieras vājdzirdīgo bērnu skolai darbgaldus, sagādāja audzēkņiem dzirdes aparātus, labiekārtoja sporta stadionu. Kamēr vēl nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, būtībā no ziedojumiem vien pārtikām, jo pirmajos valstiskās neatkarības gados trūka naudas daudzām ikdienas vajadzībām. Tos saņēmām arī no Zviedrijas, Francijas un citām valstīm, tomēr no Vācijas šī palīdzība, pateicoties Balkes kungam, bija pastāvīga un visdāsnākā.”

Šonedēļ Rīgā, Melngalvju namā, Valsts prezidents Andris Bērziņš svinīgi pasniedza Atzinības krusta IV šķiras ordeni Francim Jozefam Balkem par ilggadīgu ieguldījumu sadarbības veicināšanā starp Latviju un Vāciju, tostarp par lielu ieguldījumu Valmieras pilsētas un novada attīstībā.

“Mēs dzīvojam laikā, kad valda peļņa un izdevīgums un kad vecāka gadagājuma ļaužu padomi daudziem vairs nešķiet svarīgi,” jubilejas sarīkojumā Valmierā sacīja Francis Jozefs Balke, “taču dzīve pierāda, ka bez viņu pieredzes arī jaunajos laikos nevar iztikt, tāpēc ir svarīgi saglabāt to, ko valmierieši ir izdarījuši.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+