Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

Valmieras teātrī atgriežas „Daugava”

foto - publicitātesfoto - publicitātes

21. martā Valmieras drāmas teātrī notiks pirmizrāde Raiņa poēmai “Daugava”, ar kuru tiks atklāts piektais Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāls. Jau otro reizi Valmieras teātrī top šis Raiņa darbs ar Mārtiņa Brauna mūziku, šoreiz režisora Mārtiņa Eihes interpretācijā.

Jaunais iestudējums būs savdabīga, koncentrēta Latvijas valsts un kultūras vēsture. Uzvedumā piedalīsies koris „Sōla” (diriģents Kaspars Ādamsons) un komponists Mārtiņš Brauns, kura mūzika uz Valmieras teātra skatuves ar šo iestudējumu „Daugava” atgriežas pēc 25 gadiem.
Izrāde top mēmā kino estētikā: aktieri bez vārdiem iedzīvinās Latvijas vēstures ainas, bet koris „Sōla” ar Mārtiņa Brauna mūziku radīs simbolisko, garīgo noskaņu. Izrāde top kā viens no teātra sezonas centrālajiem uzvedumiem. Tajā savienosies divu izcilu daiļdarbu – poēmas un dziesmu cikla – enerģētika, lai rastu atbildi uz katram latvietim būtisku jautājumu: kāpēc nācijai ir vajadzīga sava valsts. Iestudējums ne vien atgādinās, ka tieši uz Valmieras teātra skatuves Trešās Atmodas laikā, 1987. gadā, kad izrādi ar fantastiskiem panākumiem pirmoreiz iestudēja Valentīns Maculēvičs, piedzima nākamā tautas himna “Saule, Pērkons, Daugava”, bet mēģinās skarbi un tieši izpētīt tagadējā sabiedrības noskaņojuma cēloņus un saknes, kas stiepjas līdz pat valsts tapšanas brīdim, bet iespējams vēl dziļākā senatnē.
„Izrādes un mūsu uzmanības centrā ir divi jautājumu loki,” uzsver režisors M. Eihe. „Pirmais no tiem – kādi bija tie ideāli, kuru rezultātā radās Latvijas valsts; kā tos noteica vēsturiskie apstākļi – I Pasaules karš, bēgļi, latviešu strēlnieki. To varētu apzīmēt kā veco Latviju, apjūsmoto Latviju, aizgājušo Latviju. Un otrs – kurā brīdī gadījies pagrieziena punkts un kas mēs esam tagad. Kas noticis ar Latviju? Vai – pavisam ciniski: vai Latvija šodien kādam ir vajadzīga? Abas šīs lietas pretstatot, krustu šķērsu krustojot, mēs mēģināsim nonākt pie secinājuma.”
Kopā ar režisoru Mārtiņu Eihi strādā aktieri: Ieva Puķe, Aigars Apinis, Inese Pudža, Māra Mennika, Kārlis Neimanis, Dace Eversa, Januss Johansons, Mārtiņš Liepa, Inese Ramute, Ilze Pukinska, Aigars Vilims, Svetlana Bless, Ģirts Rāviņš.
M. Eihes radošajā grupā ir scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Kristīne Vītola, horeogrāfe Katrīna Albuže un video mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+