Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. decembris, 2014
Drukāt

Valmieras teātrī balle būs!

Foto-Gatis Priednieks-MelnacisFoto-Gatis Priednieks-Melnacis

Šogad tradicionālā gadumijas koncertuzveduma vietā 19. decembrī Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos jauna muzikāla un dejiska izrāde. Paši valmierieši saka – “Balle būs” un šos vārdus liek arī izrādes nosaukumā, solot, ka jauniestudējumā netrūkšot ne dziesmu, ne deju, bet skatītāji varēšot ielūkoties dažādos laikmetos. Tomēr ne jau vēsture, bet paši cilvēki būs izrādes uzmanības centrā.

Reinis Suhanovs jau pārliecinoši pierādījis varēšanu un talantu viņa “pirmajā” specialitātē – scenogrāfijā. Viņš nopietnu starptautisku atzinību ieguvis, vēl būdams Andra Freiberga students, – Prāgas scenogrāfijas kvadriennāles (2007) balvu kā daudzsološākais jaunais scenogrāfijas talants pasaulē. R. Suhanovs radījis scenogrāfiju daudzām izrādēm Latvijā un ārzemēs, operu iestudējumam Rīgā un Zagrebā, kā arī bijis mākslinieks Dziesmu un deju svētku lieluzvedumiem, iekārtojis telpu Žaņa Lipkes muzejam Ķīpsalā, kā arī veidojis scenogrāfiju Viestura Meikšāna iestudētajam “Kerēņinam” Maskavas Dailes teātrī.

Kopš pērn iegūtās dramatiskā teātra režijas specialitātes scenogrāfs sevi arvien biežāk piesaka režijas laukā. Pirms diviem gadiem Valmieras teātrī viņš veiksmīgi debitēja režijā ar Anšlava Eglīša lugas “Bezkaunīgie veči” iestudējumu, viņa kontā L. Gerša “Taureņi ir brīvi”, gan Dž. Logana “Sarkans”, Nacionālajā teātrī viņa režijā tapis arī “Hamlets”.

2011. gadā R. Suhanovs veidoja Valmieras teātra Ziemassvētku koncertuzvedumu “Tavas saknes tavā zemē”, un nu šo tradīciju turpina jauns gadumijas iestudējums. Šajā reizē jauno iestudējumu, kas svētku laikā priecēs skatītājus, režisors veidojis pēc dramaturga Laura Gundara scenārija. Iestudējums sekos četrpadsmit cilvēku dzīvesstāstiem dažādos laikos – viss sākas ar cerīgu jauna gadsimta sākumu, 1905. gadā, kad uzņēmīgā Ilze Rozenberga (Ilze Pukinska) ar dēlu Emīlu (Kārlis Neimanis) atver kafejnīcu “Apollo” ar deju zāli, kur pulcēties apkārtnes ļaudīm.

“Nevienu tur nešķiro pēc valodas un deju prasmes. Cauri deju zālei plūst laikmeti – gan pasaules kari un miera dzīve, gan pēckara nabadzība, kosmiskās ēras sākums un atmoda. Katrā no laika periodiem ir savi ritmi un tam brīdim visjaunākās dejas, modernākie kostīmi, katrā ballītē cilvēki dziedās to, kas tikko nācis modē vai kļuvis par tradīciju,” izrādi piesaka tās veidotāji. “Lai kas arī notiktu – balle būs,” piebilst izrādes režisors.

Izrādes režisors notikumus salīdzina ar laika mašīnu, kurā iekāpuši cilvēki paši nekļūst vecāki, nemaina ne raksturu, ne ārieni, taču nonāk aizvien jaunā laikmetā – no 20. gadsimta sākuma līdz šodienai. Tomēr R. Suhanovs uzsver, ka uzvedums nav iecerēts kā vēstures grāmata, pat ne izrāde par vēsturi. “Tie pilnīgi noteikti ir stāsti par to, kā dažādos laikos cilvēks dzīvo savu dzīvi, un tajā ir viss – darbs, mīlestība, ģimene, prieki, laime, protams, arī bēdas. Bet galvenais – nav tādu laiku, kad ļaudis neatrastu iemesla svētkiem un iespēju justies laimīgi. Tāpēc mūsu varoņi ik pa brīdim pēkšņi metīsies kādā neprātīgā dejā!”

Šajā reizē izrādē nav galvenās lomas tēlotāja – vienlīdz svarīgas lomas ir ikvienam izrādes varonim. Izrādē četrpadsmit cilvēku dzīvesstāstus izspēlēs Valmieras teātra aktieri: Rūta Dišlere, Dace Everss, Rihards Jakovels, Januss Johansons, Ilze Lieckalniņa, Oskars Morozovs, Kārlis Neimanis, Ilze Pukinska, Inese Ramute, Rihards Rudāks, Inga Apine, Arnolds Osis, Jānis Znotiņš, Linda Mīļā.

Skatītājus priecēs arī mūziķi Oskars Siliņš (vijole), Mārtiņš Roziņš (akordeons, klavieres, saksofons, ģitāra), Raivo Ozols (bass) un Emīls Zilberts (sitaminstrumenti, klavieres), kurš ir arī izrādes muzikālais vadītājs, komponists un aranžētājs. Izrādes plastisko partitūru radījusi horeogrāfe Inga Raudinga, bet kostīmu māksliniece ir Anna Heinrihsone.

Varbūt noder

Tuvākās izrādes: 19. XII 18.30; 20. XII 13.00 un 19.00; 27. XII 18.30; 9., 10. I 18.30.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+