Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. decembris, 2013
Drukāt

Valmieras teātrī top izrāde “Lūša stundā”

Gata Priednieka-Melnača fotoGata Priednieka-Melnača foto

15. decembrī Valmieras teātra Mazajā zālē notiks pirmizrāde zviedru rakstnieka Pēra Ulova Enkvista lugai „Lūša stundā” Mārtiņa Eihes režijā.
Lugas centrā ir pusaudzis (Aigars Apinis), kas nonācis psihiatriskajā slimnīcā un iedomājas sevi sarunājamies ar Dievu, kurš iemiesojies… kaķī. Sastapšanās ar zēnu maina arī citu cilvēku – sociālās darbinieces Lisbetes (Inga Siliņa) un mācītājas (Inese Ramute) dzīvi. „Lūša stundā” ir komandas darbs: Mārtiņš Eihe veidojis ne vien režiju, bet arī izrādes telpu, savukārt Inga Siliņa ir arī kostīmu māksliniece.
„Ideja iestudēt „Lūša stundā” radās brīdī, kad domājām par teātra 90. sezonas norisi,” stāsta režisors Mārtiņš Eihe. „Viena no idejām bija – atrast lugas, kas saistītos ar izrādēm, kas savulaik bijušas nozīmīgas Valmieras teātrim. „Lūša stundā” problemātika sasaucas ar režisores Māras Ķimeles leģendāro iestudējumu „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”. Arī „Lūša stundā” ir nepakļāvīgs gars, ko mēģina ielikt rāmjos. Bet patiesībā tas būs stāsts par piedošanu un nespēju saprast. Pat tad, ja izstāstām viens otram visu, tas nelīdz, jo jāsaprot ir katram pašam. Kad mēs saprotam, varam piedot pat paši sev.”
Pērs Ulovs Enkvists (Per Olov Enquist, 1934) ir viens no ievērojamākiem mūsdienu zviedru rakstniekiem. Viņš labi zināms arī latviešu lasītājiem, jo jau 1980. gadā publicēts viņa romāns „Magnetizētāja piektā ziema”, bet 1993. gadā – „Leģionāri”, vēsturisks darbs par baltiešu karavīru izdošanu Padomju Savienībai, vēlāk – „Galma ārsta apmeklējums” (2002), „Kapteiņa Nemo bibliotēka” (2004) un „Grāmata par Blānšu un Mariju” (2006). Rakstnieku vienmēr ir interesējušas lietas, kas ir ārpus normas, cilvēki, „kas mēģina balansēt vai noturēties šajā nebūt ne vienkāršajā pasaulē”, atzīst rakstnieks kādā no intervijām.

 

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+