Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. jūlijs, 2014
Drukāt

Valmierieši brīdina peldētājus: Gauja ir skaista, bet bīstama un viltīga

Foto - LETAFoto - LETA

Gauja pie Valmieras.

Valmieras pilsētas pašvaldības policija aicina pilsētniekus un pilsētas viesus ievērot drošības pasākumus, atpūšoties pie ūdenstilpēm. Pilsētas teritorijā nav oficiālu peldvietu, kurās būtu nodrošināta ūdens kvalitātes kontrole un atpūtnieku drošības uzraudzība, tāpēc atbildība jāuzņemas katram pašam par sevi, bet vecākiem – par bērniem.

Valmieras pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Armands Miķelsons uzsver, ka bieži vien traģēdiju iemesls ir alkohols un pārgalvība, kā arī neatbilstoša peldēt prasme.

Populārākā un pieejamākā veldzēšanās vieta pilsētā ir Gauja, taču bieži vien cilvēki aizmirst, ka Gauja vienmēr ir bijusi bīstama un viltīga upe, kas prasījusi daudzas dzīvības.

Upes gultne, kas vēsturiski veidojusies, kūstot ledājiem, ir daudz dziļāka nekā tā, ko skar peldētāju kājas. Upes senleja laika gaitā ir piesērējusi ar Gaujas sanestajām smiltīm, vietām pat vairāku desmitu metru dziļumā. Šīs smiltis līdz ar upes straumi ceļo uz priekšu līdzīgi kā kāpas, mainot gultnes reljefu un atvaru vietas. Smilšu sanesumi ir dažāda augstuma un ļoti nestabili. Tie ir birstoši un rada risku, ka Gaujā var noslīkt arī smiltīs. Bieži vien vairākus metrus augstajiem smilšu sliekšņiem blakus ir atvari, un tie Gaujā veidojas arī upes līkumos. Turklāt Gaujā bieži vien vērojami koku sanesumi. Pret tiem peldētājs var gan sasisties, gan, piepeldot kokiem pārāk tuvu, straume peldētāju var paraut tiem apakšā.

Peldoties Gaujā, ir svarīgi ne tikai pārzināt upes viltības, bet arī pašiem būt apdomīgiem un uzmanīgiem. Armands Miķelsons vēlreiz atgādina, ka “nedrīkst lēkt ūdenī ne ar galvu, ne kājām pa priekšu. Tāpat tukša dižošanās ar peldēšanas spējām, mēģinot pārpeldēt pretējā krastā, nav cilvēka dzīvības vērta. Nevajadzētu doties peldēt vienatnē, jo gadījumā, ja peldoties radīsies problēmas, līdzās būs citi cilvēki, kas varēs sniegt palīdzību. Tiesa – slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas vienmēr jānovērtē situācija un savas spējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Neiesaku peldēties naktī un negaisa laikā, kas palielina negadījumu iespējamību. Savukārt vecākiem ūdenstilpju tuvumā nepārtraukti ir jāuzrauga bērni, kā arī bērni nedrīkst vieni paši peldēties. Dodoties ūdenī, svarīgi neatstāt bez uzraudzības vērtīgas mantas – gan dokumentus un naudas makus, gan velosipēdus un citus priekšmetus.”

Visdrošāk peldēties ir īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādu nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam un ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Tāpat iesakām nepeldēt dziļumā, bet gan vairāk gar krastu, lai kājas varētu skart ūdenskrātuves gultni. Drošības pasākumi jāievēro, vizinoties arī ar laivām vai nodarbojoties ar dažādiem ūdens sporta veidiem. Būtiski, lai vienmēr tiktu izmantotas drošības vestes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+