Kultūra
Kultūrpolitika

Latviešu valodai ir sievišķīgs skanējums: ārzemnieki mācās latviski 16


Biedrības “Dialogu nams” menedžeris Ilhoms Halimzoda un Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne apspriež sarīkojuma “Kopā ar latviešu valodu – latviešu valodā” programmu.
Biedrības “Dialogu nams” menedžeris Ilhoms Halimzoda un Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne apspriež sarīkojuma “Kopā ar latviešu valodu – latviešu valodā” programmu.
Foto – Karīna Miezāja

Piektdien Rīgā Nevalstisko organizāciju namā sarīkojumā “Kopā ar latviešu valodu – latviešu valodā” vairāk nekā 20 dažādu tautību pārstāvji lasīs dzeju un dziedās dziesmas. Pasākums veltīts Dzimtās valodas dienai, ko pasaulē svin 21. februārī, un to rīko biedrība “Dialogu nams” sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Dalībnieku vidū ir jaunieši un pieaugušie no Japānas, Turcijas, Lietuvas, Nepālas, Azerbaidžānas, Krievijas, Afganistānas, Dienvidkorejas, Kirgizstānas, Indijas, Tadžikistānas, ASV, Brazīlijas un Ķīnas.

Sarīkojuma mērķis ir pievērst uzmanību latviešu valodas lomai un nozīmei savstarpējā saziņā, rosināt apgūt latviešu valodu, iepazīt un popularizēt Latvijas kultūru.

Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne stāsta, ka ar ideju par šo sarīkojumu aģentūrā ieradies biedrības “Dialogu nams” pārstāvis Ilhoms Halimzoda un ka viņa palīdzējusi izraudzīties repertuāram literāros darbus. Tā Jāņa Baltvilka dzejoli “Cik maksā visdārgākais” runās Isabella un Deni Hamhojevi no Kirgizstānas. Indieši Šarmišta un Svastiks Šarma stāstīs fragmentu no bērnu grāmatas “Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Filips un Marko Janevski no Maķedonijas iemācījušies Māras Cielēnas dzejoli “Mana mamma ir karaliene”. Knuta Skujenieka dzejoli “Es uzmanīgi domāšu par tevi” skandēs Ismails Ahmads no Afganistānas. Selgas Mences dziesmu “Dod, Dieviņi” dziedās privātās vidusskolas “RIMS” 10. klases ansamblis, kura dalībnieces ir turcietes Betula un Rumeisa Savranas, Kļims Popovs no Krievijas, Isabella Hamhojeva no Kirgizstānas un Latvijā turka un latvietes ģimenē augušais Serdars Čeliks.

No Tadžikistānas atbraukušais Ilhoms Halimzoda Latvijā dzīvo astoņus gadus. Pats savu latviešu valodas prasmi vērtē A2 līmenī (pēc Eiropā pieņemtā vērtējumā ir seši līmeņi, zemākais ir A1, augstākais – C2), taču, tā kā mūsu saruna notiek latviešu valodā, šķiet, ka viņš ticis jau līdz vidējam – B1 līmenim.

 

Kā jums radās ideja par sarīkojumu “Kopā ar latviešu valodu”?

I. Halimzoda: Redzu, ka latviešu valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Dzīvojot Latvijā pirmos trīs gadus, ar draugiem runāju tikai angļu vai krievu valodā. Tagad strādāju par brīvprātīgo projektu menedžeri biedrībā “Dialogu nams”. Biedrībā pulcējas ārzemnieki, kuri strādā vai mācās Latvijā, taču darbā mēs latviešu valodā daudz nerunājam.

Biedrība iecerēja sarīkot kultūras pasākumu, kurā satiktos Latvijā dzīvojošie ārzemnieki un latvieši. Parādīsim, ka daudzi ārzemnieki mācās latviešu valodu. Mums ir svarīgi, ko latviešu sabiedrība domā par mums, un mums ir jādara labas lietas, lai kliedētu stereotipus par ārzemniekiem.

Kad Rīgas Tehniskajā universitātē angliski studēju uzņēmējdarbības vadību, man bija obligātas latviešu valodas nodarbības. Pašlaik studēju starpkultūru komunikāciju “Turībā”.

Nodarbības augstskolās man bija pirmais pamudinājums mācīties latviešu valodu. Otrs pamudinājums bija tas, ka daži latviešu draugi runā ar mani un sarakstās feisbukā tikai latviešu valodā un vēlos saprast viņu teikto.

 

Kas bijis pats grūtākais, mācoties latviešu valodu?

Man pietrūcis iespēju praktizēties, sarunāties latviski. Jo vairākums draugu ir ārzemnieki. Tikai četri draugi runā latviešu valodā. Sarežģīti ir iemācīties, kad jālieto garie patskaņi. Un arī rakstīšana datorā latviski nav viegla, jo man nav latviešu burtu klaviatūras, nav garumzīmju.

 

Kas bijis pats interesantākais?

Manuprāt, latviešu valodai ir sievišķīgs, maigs skanējums. Mana māte ir uzbekiete, tēvs tadžiks. Tēva valodas skanējums jums šķistu enerģisks, raupjāks, it kā skaņas būtu aprautas. Valodā ir daudz tādu skaņu kā “he”, “re,” “ke”. Man ir draugs turks, bet, kad viņš runā latviski, šķiet esam citāds cilvēks.

Nesen biju konferencē par eksistenciālismu. Ne visu latviski sapratu, taču šīs trīs stundas klausījos valodas skanējumā. No katra pasākuma cenšos atcerēties vairākus jaunus vārdus. Piemēram, no šīs konferences man ir trīs jauni vārdi “jo”, “tomēr” un “mēģināšu”.

Man ļoti patīk Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju!” Tāpēc, ka vārdi “Kur latvju meitas zied,/Kur latvju dēli dzied” ir emocionāli ļoti pozitīvi.

 

Kādā valodā runājat ģimenē?

Manas sievas tēvs arī ir no Tadžikistānas, bet viņas māte – latviete. Mēs satikāmies šeit. Sākumā sarunājāmies krieviski un mazliet arī tadžiku valodā. Mūsu meitiņai Semrai aprīlī būs divi gadi. Es ar viņu runāju uzbeku valodā, sieva Endžela – gan krievu, gan latviešu valodā. Sieva un meita ir Latvijas pilsones. Man šeit ir uzturēšanās atļauja. Nākotnē lūgšu man piešķirt Latvijas pilsonību.

 

Vai esat izlasījis kādu grāmatu latviešu valodā?

Mums ar sievu mājās ir grāmatas par 4. maiju. Ir arī pavārgrāmatas.

 

Jūs esat musulmanis?

Jā, esmu musulmanis un cenšos praktizēt savu reliģiju. Taču man ir draugi kristieši, mums ir bijuši kopīgi pasākumi ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studentiem, un esam diskutējuši par dažādiem tematiem.

 

Sacījāt, ka vēlaties kliedēt latviešu stereotipus par ārzemniekiem. Kādi ir tie vispārpieņemtie uzskati, kurus gribat mainīt?

Daļa sabiedrības domā, ka ārzemnieki nav labi cilvēki un ka tikai brauc uz ekonomiski attīstītākajām valstīm. Un ka viņi vēlas tikai saņemt pabalstus, nestrādāt un ka neko nedara Latvijas sabiedrības labā. Taču tā nebūt nav.

 

 

Latviešu valoda pasaules valodu kontekstā

* Latviešu valodā runā apmēram divi miljoni cilvēku.

* Latviešu valoda ietilpst 200 lielāko pasaules valodu grupā (pasaulē ir apmēram 7100 valodu, un tikai 394 jeb 6,8% no visām dzīvajām valodām runā vairāk nekā miljons cilvēku.)

* Latviešu valodai ir valsts valodas un ES oficiālās valodas statuss, resp., latviešu valoda ierindojama tā saukto neapdraudēto valodu grupā.

* Kaut arī latviešu valoda vērtējama kā konkurētspējīga valoda, jāņem vērā, ka latviešu valoda Latvijas lingvistiskajā vidē konkurē ar vismaz divām no sešām starptautiskajām megavalodām (resp., krievu un angļu valodu).

Avots: Pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015”

 

 

Stāsta projekta dalībnieki

Betula Savrana: “Esmu turciete. Latviešu valodu, literatūru un kulturoloģiju mācos skolā jau trešo gadu. Ja salīdzinu turku un latviešu valodu, šķiet, ka turku valodas gramatika ir grūtāka nekā latviešu valodas gramatika.”

 

Serdars Čeliks: “Mans tētis ir turks, ar viņu ģimenē runāju turciski, un mamma latviete, ar viņu – latviski. No latviešu literatūras es pēdējā laikā esmu izlasījis “Raudupieti” un “Vilkaču mantinieci”, man šie darbi patika. Protu arī angļu valodu un mācos vācu valodu.”

 

Judžena Ļi: “Esmu korejiete, un ģimene Latvijā dzīvo četrus gadus. Mans tētis ir japāņu valodas skolotājs. Man latviešu valoda patīk, bet šķiet ļoti grūta, gan gramatika, gan viss cits. Koncertā spēlēšu korejiešu instrumentu, un brālis dziedās latviešu dziesmu.”

LA.lv