Mobilā versija
Brīdinājums +12.5°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
23. februāris, 2017
Drukāt

Latviešu valodai ir sievišķīgs skanējums: ārzemnieki mācās latviski (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Piektdien Rīgā Nevalstisko organizāciju namā sarīkojumā “Kopā ar latviešu valodu – latviešu valodā” vairāk nekā 20 dažādu tautību pārstāvji lasīs dzeju un dziedās dziesmas. Pasākums veltīts Dzimtās valodas dienai, ko pasaulē svin 21. februārī, un to rīko biedrība “Dialogu nams” sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Dalībnieku vidū ir jaunieši un pieaugušie no Japānas, Turcijas, Lietuvas, Nepālas, Azerbaidžānas, Krievijas, Afganistānas, Dienvidkorejas, Kirgizstānas, Indijas, Tadžikistānas, ASV, Brazīlijas un Ķīnas.

Sarīkojuma mērķis ir pievērst uzmanību latviešu valodas lomai un nozīmei savstarpējā saziņā, rosināt apgūt latviešu valodu, iepazīt un popularizēt Latvijas kultūru.

Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne stāsta, ka ar ideju par šo sarīkojumu aģentūrā ieradies biedrības “Dialogu nams” pārstāvis Ilhoms Halimzoda un ka viņa palīdzējusi izraudzīties repertuāram literāros darbus. Tā Jāņa Baltvilka dzejoli “Cik maksā visdārgākais” runās Isabella un Deni Hamhojevi no Kirgizstānas. Indieši Šarmišta un Svastiks Šarma stāstīs fragmentu no bērnu grāmatas “Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Filips un Marko Janevski no Maķedonijas iemācījušies Māras Cielēnas dzejoli “Mana mamma ir karaliene”. Knuta Skujenieka dzejoli “Es uzmanīgi domāšu par tevi” skandēs Ismails Ahmads no Afganistānas. Selgas Mences dziesmu “Dod, Dieviņi” dziedās privātās vidusskolas “RIMS” 10. klases ansamblis, kura dalībnieces ir turcietes Betula un Rumeisa Savranas, Kļims Popovs no Krievijas, Isabella Hamhojeva no Kirgizstānas un Latvijā turka un latvietes ģimenē augušais Serdars Čeliks.

No Tadžikistānas atbraukušais Ilhoms Halimzoda Latvijā dzīvo astoņus gadus. Pats savu latviešu valodas prasmi vērtē A2 līmenī (pēc Eiropā pieņemtā vērtējumā ir seši līmeņi, zemākais ir A1, augstākais – C2), taču, tā kā mūsu saruna notiek latviešu valodā, šķiet, ka viņš ticis jau līdz vidējam – B1 līmenim.

 

Kā jums radās ideja par sarīkojumu “Kopā ar latviešu valodu”?

I. Halimzoda: Redzu, ka latviešu valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Dzīvojot Latvijā pirmos trīs gadus, ar draugiem runāju tikai angļu vai krievu valodā. Tagad strādāju par brīvprātīgo projektu menedžeri biedrībā “Dialogu nams”. Biedrībā pulcējas ārzemnieki, kuri strādā vai mācās Latvijā, taču darbā mēs latviešu valodā daudz nerunājam.

Biedrība iecerēja sarīkot kultūras pasākumu, kurā satiktos Latvijā dzīvojošie ārzemnieki un latvieši. Parādīsim, ka daudzi ārzemnieki mācās latviešu valodu. Mums ir svarīgi, ko latviešu sabiedrība domā par mums, un mums ir jādara labas lietas, lai kliedētu stereotipus par ārzemniekiem.

Kad Rīgas Tehniskajā universitātē angliski studēju uzņēmējdarbības vadību, man bija obligātas latviešu valodas nodarbības. Pašlaik studēju starpkultūru komunikāciju “Turībā”.

Nodarbības augstskolās man bija pirmais pamudinājums mācīties latviešu valodu. Otrs pamudinājums bija tas, ka daži latviešu draugi runā ar mani un sarakstās feisbukā tikai latviešu valodā un vēlos saprast viņu teikto.

 

Kas bijis pats grūtākais, mācoties latviešu valodu?

Man pietrūcis iespēju praktizēties, sarunāties latviski. Jo vairākums draugu ir ārzemnieki. Tikai četri draugi runā latviešu valodā. Sarežģīti ir iemācīties, kad jālieto garie patskaņi. Un arī rakstīšana datorā latviski nav viegla, jo man nav latviešu burtu klaviatūras, nav garumzīmju.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Paldies Dace Kokareviča un Karina Miezaja!

  2. Latviešu valodai ir muzikāls skanējums, tāpat kā itāliešu.

  3. nesakarīgs raksts

  4. Tikai krievs, kas visu mūžu dzīvo Latvijā, nevar iemācīties, vainīga ģenētika ar tikai vienu rievu smadzenēs.

  5. Krievu valodai ir dzērāju skanējums.

Cik bagātas ir ekrāna sejas?Britu sabiedriskā raidorganizācija atklājusi, cik maksā zvaigznēm. Latvijā konkrētas algas slēpj
Draugiem Facebook Twitter Google+