Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. aprīlis, 2013
Drukāt

Valoda – cieņpilns ceļojums pie latviešu tautas

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

“Latviešu valodas mācīšanās man ir kā ceļojums pie jūsu kultūras un tautas. Kādu dienu valodu būšu apguvusi tā, lai uzturētu sarunu ar latviešiem,” atklāj Somijas vēstniece Latvijā Pirko Hemeleinena. Viņa nav vienīgā vēstniece, kas izvirzījusi sev šādu mērķi.

 

Tam ir ne tikai praktiski iemesli, ārzemju diplomātu vēlme mācīties latviešu valodu ir uztverama kā cieņas izrādīšana. Lai arī tas nav obligāts pienākums, taču šāda iniciatīva diplomātiskajā dienestā tiek atbalstīta, turklāt lielākām valstīm ir pat īpašas valodu akadēmijas.

 

Sāk mācīties vēl pirms ierašanās Latvijā

Ārvalstu diplomāti pamato, ka latviešu valodu mācās, lai labāk saprastu Latvijas cilvēkus un kultūru, bet kā tālejošākus mērķus valodas apguvē viņi min iespējas nākotnē sarunāties latviešu valodā augsta līmeņa sarunās un pat nokārtot eksāmenu, lai iegūtu valodas prasmes apliecību. Somijas vēstniece latviešu valodu sākusi mācīties jau pērn, kad uzzinājusi, ka viņa turpmāk strādās Latvijā. Somijas ārlietu dienestā diplomātu vēlme mācīties tās valsts valodu, uz kurieni diplomāts būs norīkots, tiek atbalstīta, taču pārējais atkarīgs no diplomāta pašiniciatīvas. “Jau Helsinkos man bija laba latviešu valodas skolotāja. Viņa veidoja pirmo latviešu valodas mācību grāmatu somiem un tās saturu izmēģināja ar mani, tādā veidā es apguvu latviešu valodas pamatus,” atceras P. Hemeleinena. Tagad viņa latviešu valodu turpina mācīties pie privātskolotājas Latvijā – divas reizes nedēļā. Lielā mērā tā ir vēstnieces pašiniciatīva, jo viņai patīkot mācīties valodas – savas karjeras laikā viņa iemācījusies arī islandiešu, vācu un igauņu valodu.

Igaunijas konsulei Marjei Masai motivācija iemācīties latviešu valodu ir saistīta ar vēlmi gan iepazīt latviešu kultūru, gan iegūtās valodas zināšanas izmantot, strādājot ar konsulārā dienesta klientiem un saprotot dokumentus latviešu valodā.

“Mani sauc Marje, esmu Igaunijas konsule. Rīga ir skaista. Es nerunāju latviski, bet es to studēju,” latviski saka M. Masa. Arī viņai ir sava valodas skolotāja un viena valodas nodarbība nedēļā.

Jaunais Uzbekistānas vēstnieks Latvijā Afzals Artikovs, iesniedzot akreditācijas vēstuli prezidentam, sveicināja viņu latviešu valodā. “Pašlaik varu sasveicināties un veikalā vai restorānā uzprasīt, cik kas maksā. Pret valodu un tās apguvi jāizturas nopietni. Pašlaik apguvei izmantoju pašmācības grāmatas, vārdnīcas un arī informāciju internetā. Reizēm man palīdz mana asistente, kura labi pārvalda latviešu valodu,” teica A. Artikovs. Viņš skaidroja, ka latviešu valodu izvēlējies iemācīties, lai varētu vairāk uzzināt par Latviju un tās tautas tradīcijām.

ASV vēstnieks Marks Pekala latviešu valodu mācās pie skolotāja un cenšas apgūto pilnveidot, lasot laikrakstus un viņam dāvinātās grāmatas. Arī Īrijas vēstnieks Latvijā Aidans Kirvans mācās latviešu valodu pie privātskolotāja.

Savas valodas zināšanas viņš vērtē kā vidējas un teic, ka vēl jāmācās. Viņš labi saprot latviski rakstīto restorāna ēdienkartēs un varot pats lasīt arī “Latvijas Avīzi”.

 

Neatklāj, 
ka ir ārzemnieki

“Veikalā es vienmēr saku “Labdien!”, pārdevējs atbild latviski. Es mēģinu uzķert pateikto un, cik ilgi vien iespējams, sarunu uzturu latviešu valodā. Latvieši ir ļoti pieklājīgi un ir gatavi runāt angliski, tādēļ es neatklāju, ka esmu ārzemniece,” stāsta P. Hemeleinena. Līdzīgu taktiku piekopj M. Masa, kura arī veikalos un restorānos runā latviski un jūt no latviešiem pozitīvu attieksmi par savu centību. “Biju veikalā un latviski pajautāju, ka man nepieciešami 20 grami šķiņķa, pārdevējas mani palaboja un pateica, kā ir pareizi. Tas ir labi, ka cilvēki palīdz labot kļūdas,” teic M. Masa. Konsule atzīst, ka mācīties latviešu valodu viņa sākusi ar ļoti vienkāršiem tekstiem, piemēram, pavārgrāmatām un virtuves žurnāliem. Savukārt Somijas vēstniece latviešu valodu tver, arī klausoties Latvijas Radio programmas, skatoties televīziju – gan ziņu pārraides, gan dziedāšanas konkursus. Pašlaik viņa meklē grupas “Prāta vētra” koncertierakstus.

M. Masa atzīst, ka latviešu valodai kā jau jebkurai valodai ir īpašības, kas tai piešķir savu raksturu. “Valodas struktūra ir citāda, jo latviešu valodā ir dzimtes. Man daudzas lietas gramatikā šķiet dīvainas, piemēram, ja vēlos pateikt, ka esmu Rīgā, tad man galotne “a” jānomaina pret “ā”. Vārdi ir tie paši, tikai galotnes mainās,” teic M. Masa.

Arī P. Hemeleinenai interesanta šķiet latviešu valodas gramatika. “Man ir jāizdomā, kuram locījumam kurš prievārds jālieto. Piemēram, sakot “Es braucu uz Siguldu”, jālieto lokatīvs”,” konstatē vēstniece. Viņa noskatījusies kādu Somijā veidotu filmu par līviem un bijusi pārsteigta, ka latviešu valodā ir ap 400 somugru izcelsmes vārdu. “Filmā profesors no Tartu universitātes intervēja līvus, kas dzīvoja Kolkā, un viņi runāja savā dzimtajā valodā. Kad es tajā klausījos, mani pārņēma apbrīns – tajā bija labs igauņu, latviešu un arī somu valodu sajaukums. Tas ir unikāli, ka šeit ir valoda, kas savieno trīs atšķirīgas valodas,” stāsta vēstniece. Piebilstu, ka vārds “liedags” ir līvu vārds. Vēstniece mani papildina, ka “līva” igauniski ir “smiltis”, un arī atgādina, ka latviešu un somu valodā vārdam “laiva” ir tā pati nozīme.

 

Valodu “izloze” Maskavā

Bieži ar labām latviešu valodas zināšanām izcēlušies ASV diplomāti. Arī pašreizējais ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala mācās latviešu valodu un oficiālās pieņemšanās uzrunā viesus mūsu valodā. “Zinot valodu, var labāk saprast kultūru, jo tajā ir iekodēts domāšanas veids. Latviešu valoda pārstāv izcilu kultūru un jaukus cilvēkus,” saka M. Pekala. Latviešu valodu viņš sācis mācīties, kad ticis norīkots par vēstnieku. Tomēr arī citi ASV vēstniecības darbinieki prot latviešu valodu – kopumā tādu ir četrpadsmit, no kuriem lielākā daļa mācījušies latviešu valodu jau ASV un turpina to darīt arī Latvijā. Valsts departamenta darbinieku rīcībā ir Ārlietu dienesta institūts Arlingtonā Virdžīnijas 
štatā – šajā iestādē diplomāti var apgūt apmēram 70 dažādas valodas.

Kad ir zināms, ka ASV diplomāts tiks norīkots darbā kādā no valstīm, viņš mācās kādu no šajā valstī lietotajām valodām. ASV diplomātiskā dienesta ieskatā valodu mācīšanās dod iespējas labāk saprast citas valsts vēsturi, kultūru un sabiedrību, kā arī dod iespēju efektīvi sazināties par interesējošiem jautājumiem.

ASV vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece Karina Maklelanda pirms došanās uz Latviju latviešu valodu institūtā Arlingtonā mācījās desmit mēnešus. “Latviešu valoda ir sarežģīta. Man ir paveicies, ka man ir iespēja to lietot ikdienā – gan darba, gan privātajām vajadzībām,” skaidro K. Maklelanda. ASV vēstniecībā ir darbinieki, kuri prot arī krievu valodu. “Vēstniecība Rīgā vēlas būt spējīga sazināties ar visiem Latvijas sabiedrības slāņiem. Lai sasniegtu šo mērķi, mums ir diplomāti, kuri ir mācījušies latviešu un/vai krievu valodu,” skaidroja ASV vēstniecībā.

Arī Krievijas vēstniecībā ir cilvēki, kas prot latviešu valodu. Krievijas jaunieši, kas sevi saista ar darbu diplomātiskajā dienestā, parasti izvēlas studēt Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā, ko neoficiāli mēdz saukt par ārlietu dienesta skolu. Kādreiz institūtu absolvējis arī Latvijas ekspolitiķis un uzņēmējs Krišjānis Peters. Viņš man skaidroja, ka topošajiem Krievijas diplomātiem toreiz obligātas bijušas divas svešvalodas un studentiem šis pāris tiek izlozēts.

“Institūtā var apgūt lielu skaitu pasaules valodu. Kad izloze notikusi, tad seko ne tikai valodas apguve, bet arī tiek noteikta specializācija – studentam māca par attiecīgo valstu kultūru un vēsturi, lai viņi kļūtu par speciālistiem šo valstu jautājumos.”

Viņš teic, ka kombinācijas var būt dažādas – lozēs var būt arī angļu valoda, daudziem bijusi arābu valoda, citiem trāpījusies vjetnamiešu un citas valodas.

 

Sajust, kā “pukst” sabiedrība

“Tā ir liela cieņas izrādīšana Latvijai,” jautāts par ārvalstu diplomātu latviešu valodas mācībām un zināšanām, teic Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Viņš atceras, ka bijušais Japānas vēstnieks Latvijā Takeši Osanai uzrunas pasākumos teicis bez piezīmēm un arī sarunās ar cilvēkiem runājis perfektā latviešu valodā. Ar Osanai kungu bijis iespējams runāt latviski par kultūru. Vēl deputāts cer, ka Turcijas vēstniece Latvijā Serapa Ozdžoškuna viesus pieņemšanās uzrunājusi latviski.

“Kad runa ir par sarežģītiem politiskiem jautājumiem, tad labāk ir runāt angļu valodā. Esmu savulaik šādās sarunās no latviešu valodas pārgājis uz angļu valodu,” piebilda deputāts.

Viņš uzskata, ka diplomātiem valodas zināšanas atver jaunu logu – tās ir iespējas vairāk uzzināt par Latvijas kultūru, skatīties televīzijas pārraides un saprast, kā Latvijā dzīvo sabiedrība. “Jebkuram diplomātam ir labi, ja viņš var saprast tekstu oriģinālvalodā, citādi jāpaļaujas vien uz tulkojumiem,” piebilst O. Ē. Kalniņš.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+