Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. februāris, 2012
Drukāt

Valoda kā mākslas objekts


vaciesi_km_10

Piektdien, 17. februārī, “Rīgas Mākslas telpā” atklās izstādi “Ars viva 2011/2012 – Valoda”, kas būs aplūkojama līdz 22. aprīlim. “Ars viva” ir prestižākā jauno mākslinieku laikmetīgās mākslas balva Vācijā. To piešķir dažādās jomās – mūzikā, teātrī, glezniecībā, kino.

 

“Ars viva” konkurss raksturīgs ar to, ka katru gadu izvēlas kādu tēmu, kuras kontekstā vērtē jaunos māksliniekus vecumā līdz 35 gadiem. Šā gada tēma – valoda. “Ars viva” traktējumā valodas jēdziens ir plašāks – ne vien valoda kā saziņas līdzeklis, bet arī māksla kā valoda.

Konkursu rīko Vācijas Industriju federācijas mākslas un kultūras asociācija (Kulturkreis der deutschen Wirtschaft). To veido gan privātpersonas, gan uzņēmumi – mākslas atbalstītāji, kas šim nolūkam izveidojuši īpašu fondu. Laureātu izvirzīšanai asociācija pieaicina gan mākslas ekspertus, gan kolekcionārus. Līdz ar izstādes atklāšanu Rīgā viesosies arī minētās asociācijas biedru delegācija. Balvas ietvaros laureāti saņem ne vien naudas prēmiju – 5000 eiro katrs, bet arī trīs izstādes un katalogu, kas prezentē viņu darbus.

“Ars viva 2011/2012 – Valoda” laureāti ir trīs mākslinieki – Ēriks Bingers, Filips Goldbahs un Jirgens Štāks. No 9. oktobra līdz 15. janvārim minēto mākslinieku darbi jau bija aplūkojami Esenē Folkwang muzejā kuratores Sabīnes Marijas Šmitas izklāstā. No 23. jūnija līdz 30. septembrim ar laureātiem un viņu darbiem varēs iepazīties Veserburgas muzejā Brēmenē, kur izstādi veidos muzeja galvenais kurators Pīters Frīze. Interesanti, ka katrā izstādē kuratori no zināma mākslinieku darbu kopuma veido citādu atlasi. Rīgā kuratore Inga Šteimane izvēlējusies atraktīvu pieeju – rādīt skatītājiem nevis videoierakstus par performancēm, bet visu ļauj izbaudīt dzīvajā.

 

Atklās mūzikas spēku

Visspilgtāk to varēs izjust Vācijā strādājošā zviedru tautības mākslinieka Ērika Bingera sacerētā un mūsu pašu mūziķu iestudētā skaņdarbā, kuru atskaņos, izstādi atklājot.

1976. gadā Zviedrijā dzimušais Ēriks Bingers studējis kompozīciju un elektroakustisko kompozīciju Stokholmas Karaliskajā mūzikas koledžā un Berlīnes Mākslu universitātē.

 

Mākslinieks ir sacerējis skaņdarbu, kas atgādina skaņas, kas rodas, vinila platē ieķeroties atskaņotāja adatiņai, kas nemitīgi pārlec vienā un tajā pašā vietā. Skaņdarbu atskaņos deviņu mūsu mūzikas zvaigžņu komanda – perkusionists marimbists Rihards Zaļupe, pūšaminstrumentu meistars Andris Ābelīte, Radio kora solisti…

 

Performancēs, video un instalācijās Ēriks Bingers izmanto jau esošus muzikālus darbus, videoklipus un filmas. Mākslinieks pēta, kā populārā mūzika un vizuālā kultūra izmanto valodu, komentējot un veidojot jaunus kontekstus. To spilgti varēs saskatīt vienā no viņa darbiem – filmā “Trešais cilvēks”, kurai būs subtitri arī latviešu valodā. Filma nepretendē uz kinematogrāfiskām kvalitātēm. Kompilācijā, kurā izmantoti pētījumi, attēli, citāti no vecām filmām, piemēram, “Mūzikas skaņas”, “ABBA”, mākslinieks centies atklāt mūzikas kā visnotaļ pārdabiska spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni kā savdabīgu rezonatoru.

 

“Tāfeļu attēli” un Darvina rokraksts

Filips Goldbahs ir dzimis 1978. gadā Ķelnē, studējis mediju mākslu Ķelnes Mediju mākslas augstskolā, kā arī mākslas vēsturi, socioloģiju un filozofiju Ķelnes Universitātē. Viņa darbu centrā ir valoda kā komunikācijas instruments. Vienlaikus mākslinieka konceptuālie darbi ietver to savstarpēji interpretējošo attiecību kopumu, kāds pastāv starp objektu vai mediju, kad tas sastop rakstītu vai drukātu tekstu.

 

Filipa Goldbaha fotogrāfiju sērijā “Tāfeļu attēli” redzamas slavenu auditoriju – universitāšu un institūtu – tāfeles, uz kurām krājas krīta pēdas no reiz rakstītiem, bet izzudušiem tekstiem. Šis darbs ir kā konceptuāls dokuments pierakstītām un nodzēstām zināšanām, vienlaikus norādot uz neesošo un aizmirsto.

 

Mākslinieks pēta arī dažādus veidus, kā rodas teksts, teksta zīmes un kā tās tiek reproducētas, izmantojot fototehniku un personīgo rokrakstu. Filips Goldbahs ar roku pārrakstījis filozofu traktātus. Viss Darvina rakstītais un ar mākslinieka roku pārrakstītais traktāts ietilpināts divus metrus augstā un 1,6 metrus platā grafiskā plaknē, kas no dažādiem attālumiem izskatās dažādi – pelēkam laukumam pietuvojoties, tas atgādinās jau konkrētāku ainavu, bet, pavisam tuvu pienācis, vērīgāks skatītājs varēs izlasīt Darvina reiz rakstīto vārdu.

 

Meklējot fotogrāfijas iespēju robežas

Jirgens Štāks ir dzimis 1978. gadā Brandenburgas apgabalā, bijušajā Austrumprūsijā, mācījies Diseldorfas Mākslas akadēmijā. Savos darbos jaunais mākslinieks arvien atgriežas pie fotogrāfijas iespēju robežām.

Viņa konceptuālo darbu centrā ir fotogrāfijas atveidošana ar valodas un skaņas palīdzību. Darbu sērijā “Transkripciju attēls” fotogrāfijas saturs jeb attēlā redzamais kalpo par pamatu attēla aizvietošanai ar skaņu jeb lingvistisku reprodukciju. Valoda Jirgena Štāka darbos kalpo vizuālas iztēles radīšanai. Viņš izvirza interesantu jautājumu: kas padara attēlu par attēlu? Mākslinieks apšauba attēla svarīgumu pasaulē, kas pārplūdināta ar vizuāliem stimuliem, un meklē jaunas reprezentācijas formas valodā.

 

Ar mūsdienu digitālām tehnoloģijām mākslinieks spēj transformēt valodu kā vibrāciju, ierakstītās valodas skaņu viļņus pārveidojot attēlos. Arī šo darbu ikviens izstādes apmeklētājs varēs izbaudīt dzīvajā, pašam tajā piedaloties.

 

Viens no Jirgena Štāka darbiem ir balta tukša siena ar A4 lappuses izmēra lodziņu, pa kuru lūkojoties skatītājs ierauga fotoattēlu lielā tukšā telpā. Mākslinieks cer, ka skatītāji nebaidīsies fotoattēlā ieraudzīto atklāt vārdos. (Teiktais tiek ierakstīts šim nolūkam sienā iemontētos diktofonos.) Tādējādi citu acīm paslēpto vizuālo attēlu pēcāk mākslinieks rāda pastarpinājumā – vai nu ar pārstāstu, vai grafiku, kurā transformējušies valodas skaņu viļņi. Tā ikviens izstādes apmeklētājs varēs iemūžināt savu balsi un citā telpā “redzēt” to cilvēku stāstīto, kas pirms viņa stāvējuši pie šīs baltās sienas un atklājuši pa lodziņu redzēto.

Rīgā ieradīsies arī visi trīs jaunie vācu mākslinieki.

Izstādi Rīgas Mākslas telpā atbalsta arī Gētes institūts Rīgā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+