Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Agris, Agrita
Sestdiena, 23. septembris, 2017
18. augusts, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Sargāt latviešu valodu “sīkumos”- matu skaldīšana vai kaut kas vairāk? (13)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Arī 2017. gadā ir latvieši, kuri bažījas par latviešu valodas likteni un īsti netic politiķu gatavībai un mākai valodas situāciju uzlabot vai vismaz nepasliktināt.

Laiku pa laikam publiskajā telpā parādās tēmas, par kurām, pieļauju, daudzi rausta plecus – vai tad nopietnāku problēmu vairs nav? Politiķi prasa Valsts valodas centram (VVC) noskaidrot, vai vārda “kepka” kā preču zīmes reģistrēšana atbilst valsts valodas regulējumam, savukārt pats VVC tirpinās Satiksmes ministriju par kartēm ar dalībnieku uzvārdiem un amatiem krievu valodā Latvijas un Krievijas satiksmes ministru preses konferences Rīgā ietvaros. Un tā tālāk.

Ļoti labi saprotu viedokli, ka tā ir noņemšanās ar sīkumiem. Ja runā tieši par valodas lietojumu, tad kā vecās skolas liberālis mēģinu vairāk domāt par paša latviešu valodu, pirms ķeros pie citu iztirzāšanas. Vienlaikus divu iemeslu dēļ es atturētos no minēto un līdzīgu piemēru komentēšanas ar piktu “laikam nav ko darīt…”.

Pirmais iemesls saistās ar, ja tā var teikt, konceptuālu piesardzību pret apgalvojumu “uz x fona y ir nieki”, jo tad mēs viegli esam uz slidena ceļa. Skaidrs, ka vārdu kartes preses konferencē ir sīkums uz, piemēram, veselības aprūpes Latvijā problēmu fona. Tomēr tikpat labi var teikt, ka arī šīs medicīnas nozares nedienas ir diezgan liels sīkums uz iespējamā konflikta starp Ziemeļkoreju un ASV (lietojot kodolieročus) fona, un tā mēs, ja atļauts sarkasms, nonākam līdz atzinumam, ka viss ir nieki, ja patur prātā dažus iespējamos astrofiziskos scenārijus Visumā.

Otrais iemesls ir saturiski, iespējams, būtiskāks. Šī it kā kasīšanās par sīkumiem nereti ir indikācija kaut kam lielākam, piemēram, cilvēku bezspēcības sajūtai vai rūgstošiem savstarpējiem aizvainojumiem. Pieļauju, ka mūsu kaimiņi lietuvieši un poļi daudz varētu pastāstīt par simbolisku “sīkumu” nozīmi, tomēr labāk kāds piemērs no pašas Latvijas vēstures. Starpkaru Latvijā latviešu un vācbaltiešu attiecībās liela loma bija Domam. Lai gan nereti tiek apgalvots, ka Domu vācbaltiešu draudzei atsavināja, viens no labākajiem, manuprāt, ekspertiem vācbaltiešu jautājumos profesors Inesis Feldmanis raksta, ka 1931. gadā vāc-baltiešu draudzei piedāvāja izveidot ar divām latviešu draudzēm kopīgu dievnama pārvaldi. Varētu likties – nu, atraduši iemeslu durvju ciršanai, tomēr vācbaltiešu draudze “jutās aizskarta” un 10. decembrī Domā notika pēdējais dievkalpojums vācu valodā. Jo acīmredzot attiecības starp vismaz daļu latviešu un vācbaltiešu bija tādas, ka administratīvi sekundārs jautājums izrādījās ļoti svarīgs. Citiem vārdiem sakot, kad dažkārt pamanu ziņu par, manuprāt, pārliecīgu nervu bendēšanu kādā ar latviešu valodu vai nacionāliem simboliem saistītā jautājumā, es to nolasu kā zīmi, ka a) arī 2017. gadā ir latvieši, kuri bažījas par latviešu valodas likteni, b) ir latvieši, kuri tā īsti netic pašu izvēlēto priekšstāvju politikā gatavībai un mākai valodas situāciju uzlabot vai vismaz nepasliktināt. (Ņemot vērā, cik kroplā latviešu valodā daža laba amatpersona runā, punkts B pat liekas pamatots.) Līdzīgi ir ar nereti vērojamu traci par kārtējām Krievijas mediju pavēstītām blēņām vai par to, kur un kādā valodā kāds dziedājis. Vēlreiz – primāri šī it kā matu skaldīšana liecina par to, ka daļa latviešu, formulēsim to tā, nervozē.

Visvieglākā – un kļūdainākā – reakcija būtu kaut kādu mazvērtības kompleksu pārmešana. Jo pat tad, ja šādi kompleksi ir, tiem ir arī savi cēloņi. Savukārt, ja runājam tieši par valodu, nedomāju, ka franči sirgst ar mazvērtības kompleksu, tomēr par savu valodu stāv un krīt, jo acīmredzot instinktīvi uzskata to par globālās pasaules situācijā vienu no pamat-elementiem nacionālajā kultūrā un identitātē. Un frančiem ir taisnība. Tātad, ja daļa latviešu varbūt tiešām ir pārāk nervozi dažos jautājumos, tad vispirms jātiek skaidrībā par iemesliem. Tāpat rosība par to, kur kāda amatpersona novietojusi savu auto vai kādā kompānijā malko šampanieti, visbiežāk ir uzjautrinoša, tomēr tā arī liecina, cik liela ir cilvēku bezspēcība valstī notiekošo ietekmēt, ja viņi vēlas, lai vismaz epizodēs aktieru sniegums ir korekts (jo kopumā viņi spēlē kā… īsti ļankari, knapzaķi un diegpakaļas).

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Valodā ir būtiski, lai sarunājoties tu saproti, ko tev saka. Latviešu valoda turpina ceļu uz saulaino komunismu- tā, lai neviens neko nesaprot. Kad viens marokānis Somijā sāka griezt rīkles uz ielas, žurnālisti acumirklī aizmirsa vārdu bēglis un atcerējās, ka viņš ir patvēruma meklētājs. Ļoti daudzi vārdi, kurus lieto mēdiji ikdienā, vispār nekur un nekad nav izskaidroti. Piemēram, kas ir krievvalodīgais? Vai Rietumu vērtības? Vai Turcijā šobrīd ir demokrātija? Un Krievijā? Vispār tur varētu būt lielāka demokrātija kā Ķīnā. Par Ķīnu taču neuztraucamies. Ķīnieši arī. Ja krievi neuztraucas, vai mums ir jāuztraucas par valsts iekārtu Krievijā? Un kas ir kristīgā morāle? Visi cilvēki taču ir grēcīgi. Tad jau iznāk, ka kaut kas no kristīgās morāles ir mūsos visos, neatkarīgi no grēcīguma pakāpes. Kā panākt to, lai mēs zinātu, ko nozīmē mūsu valoda tulkojumā? Varbūt nevar vainot Google translator, ka ļaujot datoram tekstu pārlikt uz angļu valodu, tekstu vairs neatpazīstam? Vitgenšteins teica, ka tas ir raksturīgi moralizējošiem un reliģiskiem tekstiem. Sanāk, ka runājam kā mācītāji?

  2. Ak tad Zandra prāt,nevajag uztraukties par “sīkumiem” Nu bija plāksnītes tikai ar uzrakstiem krievu val.Nu un? Nu vāvuļo mūsu varas pārstāvji krievu mēlē,nu un?Izdomās ausainis ieviest ielu nosaukumus krieviski,nu un? Kas vai tad mēs krieviski neprotam?
    Interesanti cik tālu mēs tā aiziesim?It sevišķi zinot krievu pretīgo dabu,katru piekāpšanos uztvert kā vājuma izpausmi.

  3. Liels paldies ļ. cien., Māri Zander, par šo rakstu.

    Savā ikdienas darbā regulāri sarunājos ar dažādiem cilvēkiem no dažādām valstīm. Tai skaitā no Latvijas. Ne internetā, bet klātienē. Man būtu ilgi jāpadomā, lai pateiktu ar kuras valsts cilvēkiem neesmu sarunājies… pat ar Kurdistānas cilvēku, kura šobrīd ir neeksitējoša valsts. Un viņš zina latviski, pavāji, bet zina. Latvijā dzīvojot 8 mēnešus. Vēl, piemērs, no Kubas, 9 mēnešus Latvijā. Jā, jūtams neliels akcents, bet lieliska latviešu valoda.

    Redziet, Māri, mēs esam ļoti neliela tauta. Un, ja es kā savas nācijas kaut mikroskopiska sastāvdaļa, varu ko darīt savas valodas un Latvijas Valsts valodas nākotnei, tad tas ir, ka mans pienākums ir Latvijas teritorijā runāt latviski. Tai skaitā arī ar ВЖ Latvijas ļaudīm, kā daudzi no viņiem paši sevi dēvē.. Tikai latviski. Protams, ka ir un būs izņēmumi, mazi bērni, invalīdi, veci ļaudis. Kā teica Ēvalds Valters – tam tā būs būt.
    Nav nekāds noslēpums, ka mazu tautu valodas pēc 100-150 gadiem izzudīs. Tas, ka es runāju ar ikvienu Latvijas iedzīvotāju latviski, ir mans pienākums. Es domāju, ka tā varu, kaut vēl uz 3-5 gadiem paildzināt latviešu valodas mūžu… es viens, bet mēs tādi esam daudzi, kuri pagarina latviešu valodas ilgumu šai pasaulē.

    Esmu vienkārša darba cilvēks. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka ap 95% Latvijas iedzīvotāju zin un prot runāt latviski.
    Savam darba šefam es saku, Jūs mani droši vien drīz atlaidīsiet… jo viņš pie pirmā teikuma saka – Вы можете говорить по русски. Es jautāju – pretēji. Vēl neesmu atlaists… nu redzēs…

    Par mani, esmu savas dzimtas saknes atradis te Rīgā, arhīvā, esmu no Kurzemes puses, no 18. gadsimta.
    Man ir 60. Un arī šie gadi man saka, kādēļ Tev ir savā Valstī ar 20-30-40 gadu nodzīvojušiem ļaudīm jārunā ne savā valodā. Latvijā.

    Ar patiesu cieņu,
    Valdis

  4. Latviešu valodas kultūrai un stāvoklim ir samērā neliels sakars ar krievu valodas līdzesamību.

  5. Конечно защищать свой язык это правильно, логично. Но для чего же ради этого гнобить другие языки? И мало того, ради якобы защиты своего языка, унижать и преследовать тех, кто говорит и думает на другом языке?!

  6. Vai nav vienalga, kā Rīgā vienu gružu čupu nosauc – vai ķepka vai ļepka.

  7. Zanderam it kā principā ir taisnība, bet palūkojoties dziļāk vai jebkura šāda sīkuma uzkurināšana, nedarot neko efektīvu problēmas principiālai atrisināšanai, nav tās politikas kārtējā uzsildīšana, kuras aizsegā mēs visi gan latviski runājošie gan nerunājošie esam aplaupīti? Šī aplaupīšana latviešu tautai nodarījusi 100000 reižu lielāku ļaunumu nekā kaut kāda kepka.

  8. pats divkosis esi. ja par tevis piesauktajiem valodas jautajumiem, tad tā ir vienkārši idiotisma un divkosibas izrādišana, jo tieši to paū kad daraangliski, vai vāciski, franciski…. skatoties pēc vajadzibas, tad tas pats VVC izliekas par beigtu. tad latviski neko nevajag, bet kā kautjelkas krieviski tā izlec no biksēm

    • tavu(prāt?) Zanders ir visa pasaules ļaunuma sakne tikai tāpēc, ka neklusē ?
      Savus raksturojumus nelīmē citiem !
      Ja tik briesmīgi esi izsalcis pēc krievu mēles – 200 km, un… esi laimes zemē iekšā !
      Kāpēc meklē kašķi šajā šausmīgajā Latvijā, okupant ?

      • Зачем же так далеко ехать?! Просто выйди на улицу, вот он я, совсем рядом. Вы уже совсем ошалели от своей борьбы, забыли совсем, что мы тоже здесь живём. И это тоже наша страна.

        • Ути какие мы смелые! Как ни странно, земноводное, твоя арийская жопа от моей ничем не отличается. В сутолуке и перепутать можно.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vēl nāks piektais gads…

40% iedzīvotāju vismaz dažkārt ir izjutuši vēlmi apšaut visus, kas vainojami mūsu valsts nedienās, liecina SKDS veiktā aptauja. Gada laikā agresīvi noskaņoto pilsoņu skaits audzis par 7%.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (93)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+