×
Mobilā versija
+6.6°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
13. janvāris, 2016
Drukāt

Valoda un demogrāfija (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā valsts valoda ir valsts valoda. Tas nozīmē, ka valsts iestādēs runāšanai un rakstīšanai jābūt latviešu valodā.

Uz ielas, ģimenē un privātos pasākumos var runāt tādā valodā, kuru saprot un pārvalda visi sarunu biedri. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji noveco, vairāk mirst nekā dzimst. Laba demogrāfiska situācija ir galvenais latviešu valodas nostiprinātājs Latvijā. Cilvēki taču grib kārtību un pārliecību par nākotni. Izglītības reformai ir jāaudzina, ka demokrātija ir ne tikai tavas tiesības, bet arī darbs, pienākums, disciplīna. Tas attiecas gan uz bērniem, gan uz pieaugušajiem (arī valsts darbiniekiem).

Jaunas vēsmas un godīgu pareizību ieviesīs jauni speciālisti un amatpersonas. Tādi valstī ir. Ir jāveicina, nevis jābremzē viņu izvirzīšana.

Gunārs Godiņš 
Smiltenē

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valdis Freimantāls. Atbildēt

    Pirmais – jāatjauno 1993.gada 18.februāra naktī nokautā Rīgas Latviešu Biedrība! Tās likumīgie statūti.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+