Mobilā versija
-0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
23. marts, 2016
Drukāt

Valoda un pašcieņa (7)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Man ļoti patika Gunas Pūces no Liepājas teiktie vārdi (“Latvijas Avīzē”  5. februārī ): “Vienmēr cenšos runāt pareizi. Kā gan spēsim saglabāt pareizu un tīru dzimto valodu, ja paši to necienīsim?”

Jā, runa ir tieši par šo pašcieņu. Redzot un dzirdot, kas notiek mums apkārt, jāšaubās, vai vispār runātājiem un rakstītājiem šāda pašcieņa pret dzimto valodu pastāv. Ar aplamu runāšanu latviešu valodā sastopamies ļoti bieži. Tas attiecas gan uz mūsu sadzīvi, gan arī uz visiem plašsaziņas līdzekļiem. Nav nevienas dienas, kad TV raidījumos neskanētu “forši”, arvien biežāk avīzēs un žurnālos nevietā lieto vārdiņus “atpazīt”, “aprunāt”. Operas “Makbets” teksta tulkojumā parādījusies tāda latviešu valodas pērle kā “atmazgāt (nevis nomazgāt) no rokas asinis”. Laikam taču, nezinādami vārdu īsto nozīmi, tulkotāji cenšas būt moderni.

Neparasti ir tas, ka, tiklīdz atklātībā parādās kāds aplami lietots vārds (atpazīt, aprunāt u. c.), tas kā lipīgs vīruss inficē uzreiz daudzus cilvēkus, kuri laikam domā, ka, aizstājot agrāk lietoto vārdu ar jauno, viņi runā moderni un smalki, lai gan patiesībā parāda savu latviešu valodas nezināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Piekrītu visiem!Par atdarinājumiem no krievu valodas vēl varētu saprast,bet kā var izskaidrot,ka latvietis neatšķir pavēles formu ar galotni -iet no galotnes daudzskaitļa 2.personā( Rakstiet! un Jūs rakstāt ) “Jūs rakstiet”dzird uz katra soļa.Kā to izskaidrot???

  2. Vienā ziņā jau ir arī labums. Ja dzirdu, ka deputāts, ministrs, ierēdnis neprot pareizi izteikt savas domas, man izveidojas viedoklis par runātāja prāta un darīšanas spējām .Tādējādi varu sašķirot cilvēkus darītājos un pļurkstētājos. Kādreiz Latvijas Radio bija paraugs pareizas valodas uzturēšanā, bet pēdējos gados viss strauji virzās uz slikto pusi. Cik varu spriest, tad valsts apmaksātojos plašsaziņas līdzekļos vairs nav valodnieka amata, bet vajadzētu gan. Taupības dēļ zaudējam valodu.

  3. Atpazīt – štrunts! Nesen LTV 1 filmu tulkojumā sastapu tādu zooloģisku brīnumu kā “aukstasiņu ķēve”. Pēc konteksta spriežot, runa nebija par kādu īpatnēji nolamātu krupi vai čūsku, bet par izcilu sugas zirgu.

  4. Es tā kā gribēju tā kā rakstīt par tām tā kā ” pērlēm”,bet tā kā aizmirsās. Tās tik briesmīgi tā kā griež ausīs. Ko jūs tā kā par to tā kā domājat?

  5. ieteikums LA redakcijai Atbildēt

    Derētu izveidot patsāvīgu ikdienas, iknedēļas apskatu par latviešu valodas “pērlēm.” Lasītāji to zinot, noteikti jums sūtītu valodas barbariskuma un švaukstiskuma piemērus.

  6. Par “dotajiem” brīžiem. Jaunups TV-24 raidījumā bija cītīgs šā “jaunvārda” lietotājs. Un neba viņš vienīgais. Tukuma novada vadītājs (ātrumā nevaru atcerēties uzvārdu), un vēl, un vēl! Skumji…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+