Mobilā versija
+19.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
23. marts, 2016
Drukāt

Valoda un pašcieņa (7)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Man ļoti patika Gunas Pūces no Liepājas teiktie vārdi (“Latvijas Avīzē”  5. februārī ): “Vienmēr cenšos runāt pareizi. Kā gan spēsim saglabāt pareizu un tīru dzimto valodu, ja paši to necienīsim?”

Jā, runa ir tieši par šo pašcieņu. Redzot un dzirdot, kas notiek mums apkārt, jāšaubās, vai vispār runātājiem un rakstītājiem šāda pašcieņa pret dzimto valodu pastāv. Ar aplamu runāšanu latviešu valodā sastopamies ļoti bieži. Tas attiecas gan uz mūsu sadzīvi, gan arī uz visiem plašsaziņas līdzekļiem. Nav nevienas dienas, kad TV raidījumos neskanētu “forši”, arvien biežāk avīzēs un žurnālos nevietā lieto vārdiņus “atpazīt”, “aprunāt”. Operas “Makbets” teksta tulkojumā parādījusies tāda latviešu valodas pērle kā “atmazgāt (nevis nomazgāt) no rokas asinis”. Laikam taču, nezinādami vārdu īsto nozīmi, tulkotāji cenšas būt moderni.

Neparasti ir tas, ka, tiklīdz atklātībā parādās kāds aplami lietots vārds (atpazīt, aprunāt u. c.), tas kā lipīgs vīruss inficē uzreiz daudzus cilvēkus, kuri laikam domā, ka, aizstājot agrāk lietoto vārdu ar jauno, viņi runā moderni un smalki, lai gan patiesībā parāda savu latviešu valodas nezināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Piekrītu visiem!Par atdarinājumiem no krievu valodas vēl varētu saprast,bet kā var izskaidrot,ka latvietis neatšķir pavēles formu ar galotni -iet no galotnes daudzskaitļa 2.personā( Rakstiet! un Jūs rakstāt ) “Jūs rakstiet”dzird uz katra soļa.Kā to izskaidrot???

  2. Vienā ziņā jau ir arī labums. Ja dzirdu, ka deputāts, ministrs, ierēdnis neprot pareizi izteikt savas domas, man izveidojas viedoklis par runātāja prāta un darīšanas spējām .Tādējādi varu sašķirot cilvēkus darītājos un pļurkstētājos. Kādreiz Latvijas Radio bija paraugs pareizas valodas uzturēšanā, bet pēdējos gados viss strauji virzās uz slikto pusi. Cik varu spriest, tad valsts apmaksātojos plašsaziņas līdzekļos vairs nav valodnieka amata, bet vajadzētu gan. Taupības dēļ zaudējam valodu.

  3. Atpazīt – štrunts! Nesen LTV 1 filmu tulkojumā sastapu tādu zooloģisku brīnumu kā “aukstasiņu ķēve”. Pēc konteksta spriežot, runa nebija par kādu īpatnēji nolamātu krupi vai čūsku, bet par izcilu sugas zirgu.

  4. Es tā kā gribēju tā kā rakstīt par tām tā kā ” pērlēm”,bet tā kā aizmirsās. Tās tik briesmīgi tā kā griež ausīs. Ko jūs tā kā par to tā kā domājat?

  5. Diemžēl mūsdienās daudz latviešu domā krieviski, un runājot it kā latviešu valodā ievazā krievu vārdus ačgārnā tulkojumā latviešu valodā. Piemēram, krieviski galva “кружится”, bet latviski “reibst”. Tomēr latvieši bieži saka galva “griežas” (krieviski ar citu nozīmi vārdi “крутиться, вертеться, вращаться, кружиться”). Tāpat arī ar dziesmu “izpildīšanu”, nevis pareizi – dziedāšanu (krieviski: исполнять [dziesmu], выполнять [pavēli, rīkojumu]). Ačgārni arī, ja veikalos tirgo IZlejamo pienu vai alu (tātad – nederīgu), nevis lejamo kā tam jābūt (krieviski vārdi ar dažādu nozīmi “разливать, выливать”). Un tādu gadījumu mūsdienu latviešu valodā ir bezgala daudz. Bēdīgi.

  6. ieteikums LA redakcijai Atbildēt

    Derētu izveidot patsāvīgu ikdienas, iknedēļas apskatu par latviešu valodas “pērlēm.” Lasītāji to zinot, noteikti jums sūtītu valodas barbariskuma un švaukstiskuma piemērus.

  7. Par “dotajiem” brīžiem. Jaunups TV-24 raidījumā bija cītīgs šā “jaunvārda” lietotājs. Un neba viņš vienīgais. Tukuma novada vadītājs (ātrumā nevaru atcerēties uzvārdu), un vēl, un vēl! Skumji…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+