×
Mobilā versija
+20.2°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
23. marts, 2016
Drukāt

Valoda un pašcieņa (7)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Man ļoti patika Gunas Pūces no Liepājas teiktie vārdi (“Latvijas Avīzē”  5. februārī ): “Vienmēr cenšos runāt pareizi. Kā gan spēsim saglabāt pareizu un tīru dzimto valodu, ja paši to necienīsim?”

Jā, runa ir tieši par šo pašcieņu. Redzot un dzirdot, kas notiek mums apkārt, jāšaubās, vai vispār runātājiem un rakstītājiem šāda pašcieņa pret dzimto valodu pastāv. Ar aplamu runāšanu latviešu valodā sastopamies ļoti bieži. Tas attiecas gan uz mūsu sadzīvi, gan arī uz visiem plašsaziņas līdzekļiem. Nav nevienas dienas, kad TV raidījumos neskanētu “forši”, arvien biežāk avīzēs un žurnālos nevietā lieto vārdiņus “atpazīt”, “aprunāt”. Operas “Makbets” teksta tulkojumā parādījusies tāda latviešu valodas pērle kā “atmazgāt (nevis nomazgāt) no rokas asinis”. Laikam taču, nezinādami vārdu īsto nozīmi, tulkotāji cenšas būt moderni.

Neparasti ir tas, ka, tiklīdz atklātībā parādās kāds aplami lietots vārds (atpazīt, aprunāt u. c.), tas kā lipīgs vīruss inficē uzreiz daudzus cilvēkus, kuri laikam domā, ka, aizstājot agrāk lietoto vārdu ar jauno, viņi runā moderni un smalki, lai gan patiesībā parāda savu latviešu valodas nezināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Piekrītu visiem!Par atdarinājumiem no krievu valodas vēl varētu saprast,bet kā var izskaidrot,ka latvietis neatšķir pavēles formu ar galotni -iet no galotnes daudzskaitļa 2.personā( Rakstiet! un Jūs rakstāt ) “Jūs rakstiet”dzird uz katra soļa.Kā to izskaidrot???

  2. Vienā ziņā jau ir arī labums. Ja dzirdu, ka deputāts, ministrs, ierēdnis neprot pareizi izteikt savas domas, man izveidojas viedoklis par runātāja prāta un darīšanas spējām .Tādējādi varu sašķirot cilvēkus darītājos un pļurkstētājos. Kādreiz Latvijas Radio bija paraugs pareizas valodas uzturēšanā, bet pēdējos gados viss strauji virzās uz slikto pusi. Cik varu spriest, tad valsts apmaksātojos plašsaziņas līdzekļos vairs nav valodnieka amata, bet vajadzētu gan. Taupības dēļ zaudējam valodu.

  3. Atpazīt – štrunts! Nesen LTV 1 filmu tulkojumā sastapu tādu zooloģisku brīnumu kā “aukstasiņu ķēve”. Pēc konteksta spriežot, runa nebija par kādu īpatnēji nolamātu krupi vai čūsku, bet par izcilu sugas zirgu.

  4. Es tā kā gribēju tā kā rakstīt par tām tā kā ” pērlēm”,bet tā kā aizmirsās. Tās tik briesmīgi tā kā griež ausīs. Ko jūs tā kā par to tā kā domājat?

  5. ieteikums LA redakcijai Atbildēt

    Derētu izveidot patsāvīgu ikdienas, iknedēļas apskatu par latviešu valodas “pērlēm.” Lasītāji to zinot, noteikti jums sūtītu valodas barbariskuma un švaukstiskuma piemērus.

  6. Par “dotajiem” brīžiem. Jaunups TV-24 raidījumā bija cītīgs šā “jaunvārda” lietotājs. Un neba viņš vienīgais. Tukuma novada vadītājs (ātrumā nevaru atcerēties uzvārdu), un vēl, un vēl! Skumji…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+