Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

Valoda un pašcieņa 6

Man ļoti patika Gunas Pūces no Liepājas teiktie vārdi (“Latvijas Avīzē”  5. februārī ): “Vienmēr cenšos runāt pareizi. Kā gan spēsim saglabāt pareizu un tīru dzimto valodu, ja paši to necienīsim?”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Jā, runa ir tieši par šo pašcieņu. Redzot un dzirdot, kas notiek mums apkārt, jāšaubās, vai vispār runātājiem un rakstītājiem šāda pašcieņa pret dzimto valodu pastāv. Ar aplamu runāšanu latviešu valodā sastopamies ļoti bieži. Tas attiecas gan uz mūsu sadzīvi, gan arī uz visiem plašsaziņas līdzekļiem. Nav nevienas dienas, kad TV raidījumos neskanētu “forši”, arvien biežāk avīzēs un žurnālos nevietā lieto vārdiņus “atpazīt”, “aprunāt”. Operas “Makbets” teksta tulkojumā parādījusies tāda latviešu valodas pērle kā “atmazgāt (nevis nomazgāt) no rokas asinis”. Laikam taču, nezinādami vārdu īsto nozīmi, tulkotāji cenšas būt moderni.

Neparasti ir tas, ka, tiklīdz atklātībā parādās kāds aplami lietots vārds (atpazīt, aprunāt u. c.), tas kā lipīgs vīruss inficē uzreiz daudzus cilvēkus, kuri laikam domā, ka, aizstājot agrāk lietoto vārdu ar jauno, viņi runā moderni un smalki, lai gan patiesībā parāda savu latviešu valodas nezināšanu.