Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. jūlijs, 2012
Drukāt

Valodas zināšanas nav tas pats, kas valodas lietošana

Foto - LETAFoto - LETA

Vakar valdībā apstiprinātajā Otrajā nacionālajā ziņojumā par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu izpildi atzīts, ka Latvijā palēninājies nepilsoņu naturalizācijas temps.
 Kā galvenos iemeslus šādai situācijai ziņojuma autori min ekonomisko situāciju valstī, kā arī diskusijas par iespējamo dubultpilsonības atļaušanu.

 

 

Tiek piebilsts, ka daudziem nepilsoņiem patiesībā ir Krievijas, Ukrainas vai kādas citas valsts pilsonība, par kuru viņi nav informējuši Latvijas valsti. Kā arī naturalizācijas tempu palēnina diskusijas par tiesībām nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās un bezvīzu režīma ieviešana nepilsoņiem ar ES valstīm un Krieviju. Kā bremzējošs faktors tiek minēts Krievijas un citu valstu pensiju jautājumu risināšana, arī nepietiekamas latviešu valodas zināšanas. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāte Ina Druviete (“Vienotība”) uzsver, ka valsts naturalizācijas jomā izdarījusi visu iespējamo, taču simtprocentīga naturalizācija nav sagaidāma, un pašlaik ir sasniegti “naturalizācijas griesti”. “Varam aizmirst tēzi, ka šķērslis pilsonības iegūšanai ir latviešu valodas zināšanas. Tie, kas nav apguvuši valodu, lielākoties ir vecāka gadagājuma cilvēki,” teic I. Druviete.

Ziņojumā tiek minēts, ka Latvijas valdība finansiāli nodrošinājusi latviešu valodas kursus mazākumtautībām, lai veicinātu valsts valodas zināšanas. Tāpat uzsvērts, ka šajā jomā panākti labi rezultāti un novērojams, ka latviešu valodas zināšanas sabiedrībā kopumā uzlabojas. I. Druviete uzsver, ka par šo faktu jāpriecājas, un viņa pieļauj, ka lielākā daļa sociāli un ekonomiski aktīvu cilvēku zina latviešu valodu. “Būtiski ir panākt sabiedrībā lielāku latviešu valodas lietošanu, jo valodas prasme nenozīmē arī valodas lietojumu,” sprieda sociolingviste.

 

Pēc deputātes domām, Latvija konvencijas prasības par mazākumtautībām ir izpildījusi, taču mūsdienu problēma Latvijā joprojām ir tas, ka latvieši ar krievu tautības cilvēkiem maz runā latviski, tādēļ I. Druviete aicina šādās situācijās vairāk lietot latviešu valodu.

 

Demogrāfs Ilmārs Mežs ir kritisks par informāciju attiecībā uz valodas prasmju uzlabošanos starp mazākumtautībām. “Nav nopietni izmantot aptaujas šādu datu iegūšanā. Cilvēkam var pajautāt, un viņš atbildēs, ka zina, bet, kad jārunā ikdienā, tas var arī nenotikt,” teica I. Mežs.

Vairāk nekā 100 lappušu garajā ziņojumā sniegta informācija par Latvijas paveikto integrācijas jomā, naturalizācijas procesu, kā arī aktivitātēm mazākumtautību izglītībā. Dokumentu veidoja starpinstitucionāla darba grupa, un tas ir apspriests arī Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvajā padomē. Ziņojums jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Torbjernam Jaglandam, bet vēlāk to izskatīs Konsultatīvā komiteja, kurā darbojas eksperti nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā. Saeima Konvenciju ratificēja 2005. gada 26. maijā, un attiecībā uz Latviju tā stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī. Sākotnējo ziņojumu par Konvencijas ieviešanu Latvija iesniedza 2006. gada 11. oktobrī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+