Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Valodniece Straujuma (11)

Foto: LETAFoto: LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) valdības sēdē otrdien, uzklausot ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību un budžeta rādītājiem, aicinājusi Finanšu ministriju atturēties no vārda “konsolidācija” lietošanas. Pamatojums – vairāki cilvēki L. Straujumai esot pauduši bažas par algu un citu tēriņu samazinājumu, ar ko viņiem asociējas vārds “konsolidācija”. Tāpēc valdības vadītāja piedāvā izmantot apzīmējumu “vēlmju neizpilde”.

Ja nezinātu, ka L. Straujuma pēc izglītības ir ekonomiste, bet viņas profesionālā karjera lielākoties bijusi saistīta ar lauksaimniecības jautājumiem, varētu rasties iespaids, ka patiesībā viņa ir valodniece.

Šī nav pirmā reize, kad L. Straujuma paziņo, ka viņai nepatīk kāds termins. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka pērn premjeres intervijā krievvalodīgajam laikrakstam “Vesti segodņa” bija paziņojusi: “Man kategoriski nepatīk vārds “integrācija”, mums nevajag nevienu integrēt. Mēs visi šeit dzīvojam, un aptauja, kas nesen tika veikta pēc valdības pasūtījuma, skaidri parādīja, ka mazākumtautību pārstāvjus uztrauc tie paši jautājumi, kas latviešus.” Pēc tam kad “Latvijas Avīzes” žurnālisti bija painteresējušies, vai šie augstas amatpersonas paziņojumi nozīmē, ka līdzšinējai integrācijas politikai tiek pielikts punkts un arī valsts budžetā tai līdzekļi vairs turpmāk netiks tērēti, atklājās, ka nekādas izmaiņas neesot gaidāmas. Premjerei vienkārši nepatīkot vārds “integrācija”, viņa vēlāk apliecināja preses konferencē. Tam esot slikta slava. Tagad vajagot teikt “piederības sajūta”. “Tas ir daudz plašāk, ne tikai kaut kāda integrācija. Ja tu esi Latvijas pilsonis, tad tu šeit dzīvo un tev jābūt piederības sajūtai un pienākuma apziņai pret savu valsti, un kāda gan šeit varētu būt integrācija,” paskaidroja premjere.

Kā redzams, valdības vadītājas aizraušanās ar īstajiem un neīstajiem terminiem ar to nav beigusies. Šādas diskusijas varbūt piestāvētu filologiem, kas savulaik daudz lauza šķēpus, vai jāsaka “eiro” vai “eira”, “Islande” vai “Īslande” un tamlīdzīgi, tomēr no Ministru kabineta un tās vadītājas vairāk tiek gaidīts politiskais saturs un rezultāti. Ja tie būs cilvēkiem pieņemami, tad nekādi termini nespēs to sabojāt. Turpretī mēģinājumi paslēpt nepatīkamas lietas aiz jaunām izkārtnēm ir pieeja, ko varbūt varētu izmantot reklāmas triku meistari īslaicīga efekta sasniegšanai.

Kā rakstījis Viljams Šekspīrs: “Kas gan ir vārds? Vai roze nesmaržos, Jebkurā citā vārdā nosaukta?”

Šajā gadījumā laikam gan pareizāk būtu teikt “nesmakos”.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. nekādus leticismus ! Atbildēt

    Nekādus leticismus ! nekādus kriticismus ! nekō negatīvu !
    Jābūt tikai pozitīvam augstākajā pakāpē : bellissima(atvainojiet: smukissima), gudrissima, pareizissima, rūpīgissima, tālredzīgissima, tolerantissima, gejissima u.t.t.
    Jums, bauriem, skaidrs ???

  2. Ta ka straujuma izglitibu ir ieguvusi PSRS laika tad tadu ienemamoamatu nevar stradat ,vidzemes puse pedagogam uzteica darbu kad izglitibu ieguvis PSRS laika tadel ari straujuma visu laiku kaut ko putro un melo ka man var but pienakuma apzina pret valsti ja musu liekezu bars dara visu lai nekadas pienakuma apzinas nebutu un kadel man butu jaklausas ko saka kada PSRSlaika beigusi izglitibu kura ir novecojusi.

  3. Antonevich, nemeklee blusas cita kazhokaa. Straujuma runaa izcilaa latvieshu valodaa, tavs uzvaards gan ir tipisks baltkrievu.

  4. Šoreiz esmu Straujumas pusē par visiem 100 %. Latviešu valodā pietiekami daudz vārdu, ar ko aizvietot nelabskanīgos anglicismus.
    Mums pārmet par rusicismiem, iesaka pat, runājot par hokeja komandu vārdu “sastāvs” aizvietot ar “virknējums”, saka, ka arī “rinda” ir rusicisms, bet tajā pašā laikā anglicismu lietošana vietā nevietā tiek uzskatīta par bezmaz labo toni:)

  5. Nu kā tad īsti būs, vai tā konsolidācija ir samazināšana, vai palielināšana? Varbūt tomēr lietot LATVIEŠU valodu un nesūdzēties par mūsu valodas nabadzību. Vai konsolidējot cilvēku makos naudas būs vairāk? Svarīgi būtu atcerēties valsts valodas likumu un vienkārši latviskā vidē runāt latviešu valodā? Vai tiešām tik grūti, vai prātiņa trūkst?

  6. “[..] vairāki cilvēki L. Straujumai esot pauduši bažas par algu un citu tēriņu samazinājumu, ar ko viņiem asociējas vārds “konsolidācija”. Tāpēc valdības vadītāja piedāvā izmantot apzīmējumu “vēlmju neizpilde”.” Ko tad nozīmē jēdziens KONSOLIDĀCIJA ?
    Tas ir aizgūts no latīņu valodas ‘consolidaro’ un nozīmē:
    1) – nostabilizēšana, nostiprināšana; atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās pastiprinātai cīņai par kopīgiem mērķiem;
    2) – kreditoperācija, kas valsts īstermiņa parādus pārvērš par ilgtermiņa parādiem.
    Kā redzams, tam nav ne kāda sakara ar L. S. kundzes piedāvāto “vēlmju neizpildi”.

  7. Latvijas Avīzei tiešām pēdējais laiks mainīt kursu. Priecājušies labāk būtu, ka tiek aicināts lietot atbilstošus izteikumus latviešu valodā, nevis piesārņot mūsu valodu. Tagad, lūk, Antonevičs sadomājis piekasīties Straujuma kundzes ierosinājumam izmantot latviskus terminus, taču nez kādēļ žurnālistam nav ienācis prātā apspriest citus pilnīgi nevajadzīgus lietojumus. Piemēram, “da jebko”, “forsmažorus”. Atkal ir sanācis vien kārtējais, neveiklais mēģinājums nomelnot valdības vadītāju. Nevis paslavēt un tautai parādīt, ko labu valdība izdarījusi, bet prasti piekasīties.

    • ak atkal izbāzies no miskastes, terminolog !
      Tad slavē vien -lupatiņā !

    • Valodniecībai nav nekāda sakara ar valdības darbiem, kādas parādības nokrustīšana kādā citā vārdā vēl nemaina lietas būtību. Bet ja runājam nopietni, tad krievvalodīgo integrācija nav tikai valodnieku vai Straujumas kndzes atbildība. Lai gan no premjeres Straujumas neesmu dzirdējusi publisku vēršanos pie tautas ar aicinājumu, ņemt aktīvu dalību sveštautiešu integrēšanā latviešu sabiedrībā, kā to darījusi Vācijas kanclere A.Merkele, kas aicināja vāciešus iesaistīties jaunuzņemamo bēgļu integrēšanas vācu sabiedrībā procesā. Integrācija nebeidzas ar valsts valodas, vēstures, kultūras apguves kursu. Tas ir tikai sākums veiksmīgas integrēšanās attīstības norisei. Pie tā pieder iekļaušanās sabiedrībā, kas nav iespējama bez personīgiem kontaktiem ar valstsnācijai piederīgajiem, tāpēc vācieši tiek aicināti palīdzēt kādai konkrētai ģimenei ar valodas, vēstures, kultūras zināšanu padziļināšanu personīgo kontaktu ceļā. Savukārt integrējamie ir pateicīgi ieguvēji. Varbūt Straujumas kndze beidzot ķersies vērsim pie galvas ne vārdos , bet darbos?!

  8. Vai kāds var paskaidrot, AR KĀDU akcentu runā pati mūsu valodniece? Katrā ziņā, tā NAV tīra un gramatiski pareiza latviešu literārā valoda, bet gan kaut kāds austrumpuses puslauzenis, kurā atsevišķi vārdi vispār izskan tāpat kā latviski runājošiem slāviem?!

    • Nost ar latviešu valodas izlokšņu bagātību, un lai dzīvo vienveidīga un līdz literārajai valodai apcirpta latviešu valoda?

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (21)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+