Mobilā versija
+21.1°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
16. janvāris, 2017
Drukāt

Valstij grūtības izskatīt lietu par sešu desu nozagšanu (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai šobrīd ir problēmas izskatīt policijas un prokuratūras izmeklētu lietu par sešu desu nozagšanu.

Latvijas radio pagājušā nedēļā raidījumā par prokuratūras darba kvalitāti, advokāts un augstskolas “Turība” mācībspēks Artūrs Zvejsalnieks norādījis, ka prokuratūra pašlaik ir vāja un lielā mērā to ietekmē ārkārtīgi zemā izmeklēšanas kvalitāte. Viņš uzskata, ka policija un prokuratūra pašlaik tiek galā tikai ar vispārējām kriminālām darbībām, piemēram, zādzībām, laupīšanām un vardarbības gadījumiem. Savukārt ekonomisko noziegumu autori var justies nekontrolēti.

Viņš norādījis, ka izmeklēšanā ļoti daudz resursu tiek tērēts ļoti sīkām lietām un advokāta praksē jau vairākus gadus “velkas” lieta par desas luņķu zādzību, lai gan tie ir jau atdoti atpakaļ.

Zvejsalnieks aģentūrai LETA skaidroja, ka viņš lietā darbojas kā valsts nozīmēts aizstāvis. Sievietes nozagtās desas nebija bojātas un tās uzreiz pēc nozieguma atdotas atpakaļ veikalam. “Apsūdzētā ir cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un viņu nevar nekādi līdz tiesai nogādāt,” norādīja advokāts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurors Ēriks Bogdanovs ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka sieviete ir apsūdzēta par zādzību nelielā apmērā, proti, viņa no kāda pārtikas lielveikala nozaga sešas desas 19,49 eiro apmērā. Šajā krimināllietā ir cietušais, taču kaitējuma kompensācija nav pieteikta.

Katrā konkrētā lietā tiek vērtēti iespējamie kriminālprocesa pabeigšanas veidi, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personību un iespējamo piemērojamo sodu. Konkrētajā gadījumā prokurors uzskatīja par lietderīgu nosūtīt krimināllietu izskatīšanai tiesai, jo pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētā persona izvairījās no pirmstiesas izmeklēšanas, sakarā ar ko bija pieņemts lēmums grozīt apsūdzētajai piemēroto drošības līdzekli uz citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli un bija noteikta viņas meklēšana.

Turklāt, apsūdzētā minēto zādzību izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, tāpēc prokurors uzskatīja, ka iepriekšējais sods nav sasniedzis Krimināllikumā minēto soda mērķi, proti, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziegumu izdarīšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, krimināllieta bija nosūtīta tiesai izskatīšanai pēc būtības, jo soda veidu, kuru vēlējies noteikt personai, nebija iespējams piemērot, izvēloties kādu no Kriminālprocesa likumā minētajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem prokuratūrā, skaidroja Bogdanovs.

Krimināllietā notikušas jau četras tiesas sēdes, taču bez rezultātiem. Prokurors Bogdanovs skaidroja, ka uz vienu tiesas sēdi tehnisku iemeslu dēļ tiesa nebija nosūtījusi pavēstes lietas dalībniekiem, uz trijām tiesas sēdēm apsūdzētā persona nebija ieradusies un nebija ziņojusi par neierašanās iemesliem. Turklāt uz vienu no minētām tiesas sēdēm apsūdzētajai bija piemērota piespiedu atvešana, taču piespiedu atvešanu nebija iespējams izpildīt, jo apsūdzētā netika sastapta savā dzīvesvietā.

Tagad lietu Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs 23.janvārī, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. 27 gadi neatkarības un izmeklēšana un prokuratūra ir joprojām purvā. Ir dažās lietas, kas to nosaka.
    (1) Krimināllietas ( nevis mistiskos procesus) izmeklēšana sadrumstalota. Lietu no sākuma lūidz galam jaīzmeklē vienam izmeklētājam vai grupai, viens atbildīgais, ja lieta plaša. Aplamības, ka lietu ierosina katrs policists, tad nodod izmeklešanas inspektoram, kur jau nevar ar to lietu tikt galā – samaitāta. Kaut kā velk galus kopā līdz tam nepabeigru un jēlu nodod prokuroram, Tas turpina otrās daļas izmeklēšanau,m, kaut ģenerālis saka, ka prokuratūra lietas neizmeklē. =jau prokuros vairāk lietā neko nevar labot, kaut sadrākalē un uz tiesu. Tiesa prasa – prokuros, izlasi liecības, es nevaru neko saprast – puslatviskas, puskrieviskas liecības, pieraksti(labi, ja šis inspektors ir beidzis vismaz bilinvālo, bet pratinot latvieti daudz ko neizprot). Prokurosr arī nevar izlasīt, sarkst, visi smejas zālē.
    Lietas jāizmeklē vienaam izmeklētājam no sākuma līdz galam.
    (2) Paskaties – izmeklētājam vkisi dod norādījumus, sebvišķi tas attiecas uz saimnieciskām lietā, kur plūst nauda. Un sākas norādījumu gūzma. Kas tas par izmeklētāju ar norādījumiem?
    (3) Latvijā ir likvidēts izmeklētāju institūts – ir kriminālinspektori, kuri it kā nodalīti, bet pakļauti kriminālpolicijai. Lietas ierosina kurš katrs, skat likuma pantus par – procesa virzītāji utt. Lietas, kuras izmeklē izmeklētājs nedrīkstēja ierosināt neviens cits inspektors, tikai izmeklētājs.
    (4) Izmeklētāji nedrīkst būt policijas, KNABa, Finasu policijas utt., pakļautībā, kaut strādā šajā iestādē, telpās.
    (5) Izmeklēšanas priekšnieks, ne prokurors nedrīkst ieskatīties krimināllietā, ko izmeklē izmeklētājs, izņemot gadījumus, ja ir pamatots iesniegums par noziegumu krimināllietā no izmeklētāja puses. Nekāda dienesta izmeklēšana, bet ierosina krimināļlietu un izskata lietu tikai tad. Kas notiek ntagad – izmeklētājs nekur nesniedz informāciju lietās, bet to dara kaut kāds preses sekretārs. Kas viņam deva tiesības zināt, kā notiek izmeklēšana – ziņu nopludināšanai, stučīšanai? Vairākuma gadījuma ziņo priekšnieki – izmeklētāinspekors muļķa lomā.

  2. Te pienāca Kinzulis- Atbildēt

    ja sieva savu tieslietu ministru per ar rabarberu kātiem – tad kāds tas tieslietu ministrs no NA un pat skapi nespēj aizvest bez sīkām blēdībām…

  3. Drausmīgs noziegums – par katru desu vismaz 10 gadi.Ārprāts! nav tak 6 miljoni, kam visi gali ūdenī un nav pierādījuma.
    Ak, sapuvusī tieslietu sistēma, kur vēl tālāk!

  4. Valstiski svarīga lieta ! Cik naudas tam tika izklekerēts ?

  5. jo apsūdzētā netika sastapta savā dzīvesvietā – zem slāvu
    apļa viadukta. 🙂

  6. Izlasot rakstu, par mūsu tiesu sistēmu – komentāru nav.

  7. Pēc raksta izlasīšanas – komentāru nav.

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (6)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varāDarba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+