Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. jūlijs, 2016
Drukāt

Valstis ar lielāko nodokļu slogu pasaulē (6)

Publicitātes attēlsPublicitātes attēls

Ik gadu visā pasaulē tiek veikti vairāki pētījumi – datu analīzes- , lai noskaidrotu, kurās pasaules valstīs ir lielākais un kurās mazākais nodokļu slogs. Viens no respektablākajiem pētījumiem ir Globālās konkurētspējas ziņojums, kurā tiek apkopota jaunākā informācija par situāciju pasaules ekonomikā. Kā viena no ziņojuma sadaļām ir kopējais nodokļu slogs, kurā tiek analizēti Pasaules Bankas dati. Tajā tiek summēti pieci dažādu veidu nodokļi, kas jānomaksā indivīdiem un juridiskām personām. Tie ir: peļņas nodoklis, sociālās iemaksas, darbaspēka nodoklis, īpašumu nodoklis un apgrozījumu nodoklis. Veicot analīzi par to, kādu slogu tie uzliek iedzīvotājiem, tika izveidots saraksts ar valstīm ar lielāko nodokļu slogu pasaulē.

19.vietā ierindojas Spānija, kura ir viena no lielākajām valstīm Eiropā. Spānijā iedzīvotāji (indivīdi un uzņēmēji) 58,2 % no ienākumiem nomaksā nodokļos.

18. vietā tikusi ierindota Indija, kurā 61,7 % no ienākumiem novirzāmi nodokļu nomaksai. Taču ir cerība, ka tuvākajā nākotnē Indija varētu izkļūt no šī negatīvā saraksta, jo Indijas Finanšu ministrs ir paziņojis, ka turpmāko četru gadu laikā pakāpeniski tiks samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis.

17.vietā ir nokļuvusi Tunisija ar 62,4%, kas ir otrā augstākā nodokļu likme Ziemeļāfrikā.

16. vietā ierindota Benina, kurā ir liels nodokļu slogs uzņēmumiem, tādēļ tās kopējā likme ir 63,3%.

15. vieta sarakstā ir Gambijai, kas ir ne tikai viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, jo tai nav neviena dabas resursa, izrādās, ka tajā ir arī milzīgs nodokļu slogs, nosakot to, ka iedzīvotājiem jānomaksā nodokļos 63,3% no ienākumiem.

14. vietā ir Čada, kuras ekonomika ir ļoti līdzīga Gambijai. Čadā arī ir liels nodokļu slogs uzņēmējiem un kopējā nodokļu sloga likme ir 63,5%.

13. vietā ierindojusies Ķīna ar 64,6%, kur lielākais nodokļu slogs ir nevis uzņēmumu peļņas nodoklis, bet gan uzņēmuma apgrozījuma nodoklis.

italija-romas-kolizejs

12. vietā ir Itālija, kura ir pazīstama ar saviem augstajiem nodokļiem, un ir otrajā vietā Eiropā. Itālijā iedzīvotājiem ir jāatvadās no 65,4% no saviem ienākumiem, lai nomaksātu nodokļus.

11. vietā ir nokļuvusi Venecuēla ar 65,5%. Milzu nodokļu slogu ir uzlicis bijušais valsts prezidents Ugo Čavess, kurš uzlika dramatiski augstu nodokļu slogu naftas uzņēmumiem.

10. vietā ierindota Nikaragva, kurai Starptautiskais Valūtas fonds jau vairākus gadus atpakaļ ir norādījis, ka ir nepieciešams atvieglot nodokļu sistēmu. Šobrīd Nikaragvā iedzīvotāji atvēlē 65.8% no saviem ienākumiem, lai nomaksātu nodokļus.

9. vieta pasaulē un pirmā vieta Eiropā ir tikusi Francijai ar 66,6%. Tomēr pašreizējā valdība ir apņēmusies reformēt nodokļu sistēmu un sola samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli, kas nozīmē, ka tuvākajos gados Francija varētu izkļūt no šī anti-topa.

8. vietā ierindota Gvineja, kurā arī ir milzu slogs biznesa sektoram, tādējādi kopējais nodokļu slogs sastāda 68,3%.

brazilija

7. vieta tikusi Brazīlijai ar 69%, kas ir lielākā Latīņamerikas ekonomika, un kurā pagājušā gadā jau ir samazināts uzņēmuma ienākuma nodoklis.

6. vietā ir nokļuvusi Mauritānija, kuras ekonomika balstās uz lauksaimniecību. Līdzīgi kā citās šādās ekonomikās, arī Mauritānijā, lai pildītu valsts kasi, ir uzlikts milzu nodokļu slogs uzņēmējiem un kopēji 71.3% no ienākumiem mauritāniešiem nākas nomaksāt nodokļos.

5. vietā ir Alžīrija ar 72.7%, kas ir augstākā kopējā nodokļu likme Āfrikā.

4. vieta tikusi Kolumbijai, kas ir trešā lielā kopējā nodokļu likme Latīņamerikā jeb 75,4%. Pamatā apjomu noteicis augstais īpašumu nodoklis.

3. vietā iekļuvusi Vidusāzijas valsts Tadžikistāna, kurā ir liels nodoklis uzņēmumu peļņai un kopēja nodokļu likme ir 80.9%.

bolivija

2. vietā ir Bolīvija ar 83,7%, kur ir noteikti augsti nodokļi par darījumu veikšanu un uzņēmumu peļņai.

1. vieta jeb šajā gadījumā būtu jāsaka, ka visliktākā valsts ir Argentīna, kur eksperti aprēķinājuši, ka kopējā nodokļu likme pārsniedz 100% jeb precīzāk – 137.3 %. Izrādās, ka Argentīnā uzņēmumiem no apgrozījuma jānomaksā nodokļos 90%, kā arī vēl papildus jānomaksā nodokļi par algām un finanšu darījumiem.

Kā varam secināt, Latvijā tomēr nav nemaz tik slikta dzīve. Mēs varam veidot biznesu un nesatraukties, ka gandrīz visa nauda ir jāatdod valstij. Mēs varam strādāt algotu darbu un nesatraukties, ka lielākā daļa nopelnītās naudas nenonāks mūsu maciņos. Šie ir priekšnosacījumi pilnvērtīgai dzīvei, kurā var pelnīt, veidot ģimeni, pirkt un pārdot preces, kā arī tikt ņemti kredīti, lai vēl vairāk uzlabotu savu ikdienu.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Cik liela summa gadā sanāk ja indeksētu cenas un aprēķinātu starpību gada laikā par mākslīgo pieaugumu uz cilvēku ? Un 10 gadu laikā ? Un uz visu iedzīvotāju skaitu ? Kas saņem un izlieto un kontrolē šo summu ? Vai tā aiziet rezerves fondam ,vai uzkrājas kā zelts ? Tad par kādiem nodokļiem iet runa ?

  2. Cenas tik ceļas jo jauniem dolāriem papīra netrūkst.Pilnīgas kompensācijas nav – slēptā ekonomiskā vergturība … Bet varbūt to kompensācijas naudiņu sev kāds kabatā ?

  3. Šoziem eksperimentēšu.Esmu pabeidzis 2 istabu un virtuves siltināšanu ,pārgājis uz malkas plīti un krāsns apkuri.Plānoju iztikt ar 1 kubu malkas mēnesī ziemā ,tas ir kurinot 5 mēnešus .virtuvē gāzes balons. Elektrību tērēju pēc jaunā nežēlīgi dārgā aprēķina tikai 200kw/st mēnesī. 1x nedēļā veļas mašīna ,2 spuldzes pa 4 st dienā ,tv 2-3 st vakarā.Ziemā atslēdzu ledusskapi,faktiski strādā 6 mēnešus.Vienalga maksājums par šo lauku mājokli sanāk ap 50-60 eiro mēnesī.Tie ir 27% no manas pensijas.Zālēm 20 eiro ,transportam 5 eiro mēnesī ,tv un internets 52 centi diennaktī,apģērbu nepērku jau gadus 3 . ēdienam 3 eiro dienā . Rezeve 10 eiro mēnesī. Zārka nauda nesanāk. Un no katra šo izdevumu uzskaitījuma valsts man paņem 21% nodoklī.

    • Slēdz līgumu elektrībai ar energia 220 pēc biržas tarifa. Ietaupīsi vel ap 3.5līdz 4.5 Euro par saviem 200kWh.

  4. Neaizmirstiet, ka pērkot veikalā 21% no mūsu samaksātās naudiņas aiziet prom kā Pievienotās vērtības nodoklis. Turklāt tā ir tikai aizberga redzamā daļa – preces cenā ietvertas tā ražošanas izmaksas, kas savukārt ietver sevī vēlreiz gandrīz visus nodokļus, tajā skaitā algas nodokļus utt.
    Pēc manām aplēsēm Latvijā nodokļos aiziet aptuveni 80-90% no mūsu nopelnītās naudiņas.

    • Pilnīgi pareizi! Un šis raksts ir kārtējā cilvēku muļķošana.
      Un vispār ar to nodokļu sloga aprēķinu arī kaut kas nav kārtībā. Kā var būt nodokļu slogs 137.3%?!
      Tad jau iznāk, ka cilvēki valstij piemaksā, lai varētu strādāt! No kādas naudas tad viņi piemaksā?! Kur viņi to naudu ņem?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+