Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

Valstiskā pašcieņa atmaksājas

karogi_leta8

NATO samita deklarācijā Baltijas valstis ir pieminētas ne tikai sakarā ar alianses lidmašīnu patrulēšanu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpā, par ko jau daudz rakstīts, bet arī saistībā ar kiberaizsardzību un enerģētisko drošību, kas mūsu presē ir komentēts diezgan skopi.

Kiberaizsardzības joma kļūst arvien svarīgāka, tāpēc pieaug arī Igaunijā izveidotā un samita dokumentā pieminētā Kiberaizsardzības izcilības centra nozīmīgums. Varētu sacīt, ka igauņi ieguva šo centru, pateicoties savai drosmei. Respektīvi, bronzas zaldāta pārvietošanai un tai sekojušajam labi zināmajam kiberuzbrukumam no Austrumiem. Taču viņu šodienas ieguvumi ir daudz lielāki nekā toreizējie zaudējumi.

Tomēr šoreiz būtiskāks ir alianses izteiktais atbalsts līdzīgam Enerģētiskās drošības izcilības centram Viļņā, kas tika dibināts pirms pāris gadiem ar dažādu ministriju, tai skaitā Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas līdzdalību. Valsts veidotā ie-
stāde jau ir apliecinājusi savu lietderību un drīzumā iegūs NATO akreditāciju. Arī šā centra radīšanas priekšvēsturei ir sava saistība ar politisku drosmi jeb, konkrētāk, ar Lietuvas pretestību “Gazprom” spiedienam. Jāpiebilst, ka alianses ietvaros enerģētiskās drošības tēmai pēdējos gados īpaši pievērsusies ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone – tā ļoti bieži tiek piesaukta viņas tikšanās reizēs ar Eiropas valstu vadītājiem. Bet Eiropas Savienībā šī tēma sasaucas ar ES mērķiem par energoresursu piegādes un izplatīšanas tīklu nošķiršanu un monopolstāvokļa nepieļaušanu tirgū. Protams, Lietuvas militārās akadēmijas telpās ierīkotais analītiskais centrs nevienam nepiegādās kurināmo, toties vairos lietuviešu pašapziņu, veicinās nozares pētniecību un dos priekšrocības, ko sniedz NATO papildu klātbūtne.

 

Arīdzan praktiskā jeb piegādātāju dažādošanas ziņā lietuvieši sper soli uz priekšu, būvējot sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā. Cik noprotams, presē jau krietni iztirzātais projekts par Baltijas valstīm kopēju Latvijā ceļamu termināli ir atmests, un tagad pie mums spriež, ka vainīga Lietuva vai varbūt Igaunija, vai abas reizē.

 

Bet kaimiņu valdības var saprast – kāpēc uzticēt stratēģisku objektu valstij, kur amatpersonas vienmēr izcēlušās ar ārkārtīgu pretimnākšanu “Gazprom” interesēm. Un kur attiecīgajā biznesā toni nosaka bijušie padomju “orgānu” cilvēki, kas turklāt ar zināmām ideoloģiskām pretenzijām iztēlo Rietumus par visa ļaunuma sakni. Domājams, mēs vēl to dzirdēsim jo vairāk, jo tuvāk nāks ES noteiktais gāzes tirgus liberalizācijas termiņš 2014. gadā.

Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus nesen izteicies, ka Klaipēdas terminālis vajadzības gadījumā varētu būt izmantojams arī piegādēm uz Latviju un Igauniju. Taču ir nepieciešams savest kārtībā Baltijas valstis savienojošās infrastruktūras. Un plašākā nozīmē sakārtošana jāattiecina ne tikai uz cauruļvadiem, bet arī uz elektrotīkliem vai, piemēram, dzelzceļu. Tas jāņem vērā, apspriežot ES nākamo finanšu perspektīvu 2014. – 2020. gadam. Citiem vārdiem, ir nepieciešams attīstīt transporta un pārējās sistēmas Dienvidu – Ziemeļu virzienā, kam Rīgā bieži nesaskata ekonomisko pamatojumu, kaut šoreiz pietiktu ar politisko. Galu galā neatkarības atgūšana un iestāšanās NATO bija “nerentabli” pasākumi. Tāpat kā Igaunijas un Lietuvas valstiskās pašcieņas apliecinājumi, kuri tomēr tiek “rentabilizēti” gan politiski, gan ekonomiski.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+