Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. februāris, 2012
Drukāt

Valstiskais pasūtījums kino būs

kultura_km_5

Pēdējo nedēļu brīžiem itin asos toņos starp politiķiem un kinoļaudīm notikusī domu apmaiņa par nepieciešamību veidot nacionālo pasūtījumu kino nozarē, šķiet, beidzot ir izkustējusies no konfrontācijas un iegājusi pragmatisku risinājumu meklēšanas gaisotnē.


Šāds secinājums radās vakar pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdes, kurā piedalījās jo plašs kino industrijas pārstāvju un šīs jomas ekspertu loks.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende norādīja, ka jautājums par valstisko pasūtījumu kino nozarē jāskata kompleksi, kopsakarā ar ministrijas veidoto kultūras stratēģiju “Radošā Latvija”, kurai jābūt sagatavotai līdz septembrim. Viņa arī informēja, ka KM tiks izveidota darba grupa Saeimas deputāta Dāvja Stalta (“VL”/”TB”/LNNK) vadībā, kuras uzdevums būs izstrādāt kritērijus un prioritātes nacionālā pasūtījuma izveidei, kā arī darbs pie šim mērķim atvēlamā finansējuma avotu konkretizēšanas.

Spriežot par veidiem, kā varētu popularizēt latviešu kino mantojumu jaunās paaudzes vidū, sēdes laikā izskanēja nepieciešamība digitalizēt 520 Latvijas lauku kultūras namus, kas gan no valsts budžeta prasītu vairāk nekā 4 miljonus latu. Par daudz reālāku šā brīža ap­stākļos tika atzīta doma par jau digitalizētā latviešu kino zelta fonda iekļaušanu skolu programmās.

Saeimas deputāte (“VL”/”TB”/LNNK) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja, cik svarīgi darba grupai būs sadarboties ar tikko pārvēlēto Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Viņa pauda cerību, ka jaunā NEPLP raudzīsies uz sabiedrisko pasūtījumu no sabiedriskā labuma viedokļa. Derot arī apdomāt, vai daļu no tā varētu arī deleģēt komercmedijiem.

“Kā parastai televīzijas skatītājai man būtu prieks, ja sabiedriskā pasūtījuma ietvaros taptu, piemēram, seriāls pēc Jāņa Lejiņa romāna “Zīmogs sarkanā vaskā” motīviem,” teica I. Mūrniece. Valstiskās audzināšanas apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka nacionālā pasūtījuma saturam varētu būt veltīta kāda no nākamajām apakškomisijas sēdēm.

 

“Mākslīgi uzliktais konfrontācijas plīvurs beidzot ir noņemts, un mēs virzāmies uz vienu mērķi,” sēdē pauda jaunās darba grupas nākamais vadītājs Dāvis Stalts.

 

Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš norādīja, ka darba grupā būs pārstāvētas visas ar kinoindustriju saistītās sabiedriskās organizācijas, viņu vidū – producentu pārstāvji, piemēram, Vilnis Kalnaellis, Guntis Trekteris, Jānis Kalējs, arī režisori – Juris Poškus, Virdžīnija Lejiņa. Plānota arī cieša sadarbība ar NEPLP, ko darba grupā varētu pārstāvēt Gints Grūbe. Darba grupai būs arī jālabo līdz šim pastāvošā absurdā situācija, ka Latvijā pietrūkst komunikācijas kinoproducentu sabiedriskās televīzijas un režisoru vidū. “Mūsu uzdevums būs risināt ne vien finansējuma piesaisti nacionālajam pasūtījumam, bet arī kopīgi sakārtot Latvijas kinoindustrijas plūsmu, raugoties, lai neviens nepaliktu zaudētājos,” uzsver D. Stalts. Pretstatā kino profesionāļu arī sēdes laikā ik pa laikam paustajām bažām, ka nacionālā pasūtījuma daļa varētu atņemt nozarei jau tā trūcīgos līdzekļus, viņš uzsver, ka tikšot meklēti alternatīvi risinājuma varianti, turklāt tiks izmantotas arī vairākas kreatīvas, bet Eiropā pazīstamas idejas. To vidū varētu būt, piemēram, Holivudas kino nodoklis, ko maksātu kino izplatītāji un ko ierosinājuši paši kinoļaudis. “Šāds nodoklis ir Eiropā jau bijusi prakse, kas palīdz nosargāt nacionālā kino neatkarību,” teica D. Stalts. Vēl viens risinājums, vērsts uz nacionālās kino nozares spēcināšanu, varētu būt ar normatīvo aktu palīdzību noteikt Latvijas kinoteātros obligāto minimumu, kurā jādemonstrē Latvijā vai ar Latvijas līdzdalību veidotu kino.

Neoficiālā līmenī jau guvis atbalstu arī priekšlikums izveidot Latvijas kino nozares Nacionālā pasūtījuma padomi, kas varētu darboties kā Nacionālā kinocentra apakšstruktūra. “Kino industrijas ļaudis jau vērsuši uzmanību uz to, ka šī padome jāveido pēc iespējas plaša, novēršot iespējamos interešu konfliktus,” teic D. Stalts. Pamatā tajā varētu tikt iesaistīti kinoindustrijas speciālisti, tomēr vieta noteikti atradīšoties arī pārstāvjiem no citām kultūras jomām, piemēram, teātra, rakstniecības.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+