Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. augusts, 2013
Drukāt

Valstiskās prioritātes izšķīst ierēdņu prasībās

Foto-LETAFoto-LETA

Pēc jaunas metodes vērtējot naudas prasījumus, par rezultātu pārsteigta gan valdība, gan sabiedrība

Šonedēļ uzzinājām, ka Finanšu ministrija (FM) kopā ar Pārresoru koordinācijas centru (PKC) ir izveidojusi sarakstu ar tiem valstiskajiem pasākumiem, kuru īstenošanai valsts budžeta līdzekļus vajadzētu piešķirt pirmām kārtām. Otrdien šo sarakstu aiz slēgtām durvīm vairākas stundas skatīja valdība. Tas ir tā sauktais jauno politisko iniciatīvu jeb budžeta prioritāšu saraksts, kas sastāv no 245 (!) galvenajiem pasākumiem. Kopā šiem pasākumiem 2014. gadā ministrijas prasa 500 miljonus latu, taču finanšu ministrs Andris Vilks jau ir teicis, ka budžeta iespējas ir gandrīz desmitreiz mazākas. Daudzi mūsu laikraksta lasītāji ir neizpratnē, ka pirmajā vietā ierindojusies “Nacionālo bruņoto spēku kājnieku brigādes mehanizācija”, nevis, piemēram, rīcība, kas uzlabotu demogrāfisko situāciju, pagarinātu mūža ilgumu un mazinātu sabiedrības nevienlīdzību.

Vakar sarunā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni uzzināju, ka šis saraksts ir tikai pirmais solis ceļā uz 2014. – 2016. gada valsts budžetu jeb izejmateriāls valdībai, no kura sākt diskusijas. Šajā procesā valsts prioritātes varot izrādīties pilnīgi citas un, visticamāk, krietni mazāk, jo ministriju pieprasīto 500 miljonu latu vietā valsts piešķirs tikai 75,5 miljonus latu, kas, kā sacīja B. Bāne, būs jālīdzsvaro starp nodokļu samazināšanas pasākumiem, jaunajām politiskajām iniciatīvām, pašvaldību vidējā termiņa budžeta stabilizēšanu pasākumiem utt.

Galu galā publiskotais garais valsts prioritāšu saraksts var nonākt papīrkurvī un līdz ar to zemē tiks nomests arī ierēdņu nelietderīgi izmantotais darba laiks. Vēl jo vairāk tādēļ, ka valsts prioritātes jau ir noteiktas gan valdības deklarācijā, gan arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kā arī citos dokumentos.

Tur pieminēta gan sociālās nevienlīdzības mazināšana, gan latviešu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšana un attīstība, gan tautas ataudzes un tiesiskuma veicināšana. Atbilstoši tam tad arī vajadzētu pieskaņot pasākumus, kā to nodrošināt. Tad kāpēc tas netiek darīts?

 

Eksperti liek punktus

Gan FM, gan arī PKC pārstāvji man stāsta, ka tiekot darīts, taču ne tā kā citus gadus – esot jaunas metodes. Šogad tiekot izvērtēta visu ministriju iesniegto valstiski svarīgāko pasākumu atbilstība augstākajiem valsts politiskajiem dokumentiem – vispirms Nacionālajam attīstības plānam (NAP) un Valsts aizsardzības koncepcijai (VAK), pēc tam arī citiem attīstības plānošanas dokumentiem. Vērtēšana notiek pēc punktu sistēmas. Par simtprocentīgu atbilstību NAP un VAK piešķirti seši punkti, par daļēju – trīs. Ja iesniegtie priekšlikumi saskan ar valdības deklarāciju, tad piešķir trīs punktus. Līdzīgi tika vērtēta arī ministriju ieceru atbilstība citiem tiesību aktiem. Vērtēšanā piedalījās divas komandas – 10 eksperti no PKC un krietni vairāk – no Finanšu ministrijas. Katra komanda strādāja neatkarīgi viena no otras un, kā man pastāstīja PKC konsultante Elīna Krūzkopa, pēc atšķirīgas metodoloģijas. Pēc tam FM lika kopā abu 
iestāžu vērtējumu un izveidoja sākumā pieminēto 245 prioritāšu sarakstu.

Šo jauno kārtību, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, 2012. gada decembrī ir apstiprinājis Ministru kabinets. Noteikumos var izlasīt, kā ministrijas iesniedz savas jaunās politiskās iniciatīvas un nepieciešamo informāciju par katru no tām, kā arī uzzināt par izvērtēšanas kritērijiem un punktu skalu.

 

Dombrovskis veiks pārbīdi

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ieraugot šo garo sarakstu, kas tapis pēc valdībā apstiprinātā tiesību akta, tagad atzīst, ka ministriju iesniegto pieprasījumu vērtēšana ir bijusi formāla, un piebilst, ka prioritātēs tikšot veikta pārbīde.

Dombrovskis uzsvēra, ka galvenajām valstiskajām prioritātēm nākamajos gados vajadzētu būt nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, veselības aprūpei un transporta infrastruktūrai.

Līdzīgā situācijā kādreiz nokļuva arī Aigars Kalvītis, kuram bija jāatzīst, ka prioritāšu vērtēšana notikusi formāli, atceras bijušais PKC vadītājs, tagad neatkarīgais konsultants valsts pārvaldes jautājumos Mārtiņš Krieviņš. Toreiz ministriju iesniegto pasākumu atbilstību valsts plānošanas dokumentiem vērtēja Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un Reģionālās attīstības ministrija. Protams, nevar salīdzināt toreizējo un tagadējo valsts naudas maka biezumu, bet galu galā ierēdņu darbs bija veltīgs.

 

Var gadīties, 
ka būs pavisam citādi

valdLET_9218497M. Krieviņš uzskata, ka nesaprašana par garo prioritāšu sarakstu radusies galvenokārt tādēļ, ka valdība un FM nespēj šo jautājumu saprotamā veidā izskaidrot sabiedrībai. “Ja paņemam pirmās 20 sarakstā iekļautās prioritātes, tad septiņas no tām ir Aizsardzības ministrijas kompetencē. Bet mēs taču visu laiku runājam, ka jāmazina sociālā nevienlīdzība, lai cilvēki nebrauktu projām no valsts, ka jāuzlabo demogrāfiskā situācija!” secina Krieviņš.

Arī B. Bāne ir pārliecināta, ka ažiotāža radusies nepilnīgas informētības dēļ. Taču vienlaikus viņa atzīst, ka ierēdņi rīkojušies atbilstoši pagājušā gadā valdības pieņemtajai kārtībai, kā nosakāms valsts budžeta izdevumu kopapjoms. B. Bāne: “Mēs, ierēdņi, nevaram pārcelt pāri FM sastādītajā sarakstā iekļautajām prioritātēm tās, kas varbūt ir vairāk politiski diskutētas, bet neparādās šajā sarakstā. Ministrijas iesniedza savus pieteikumus pašu noteiktajā prioritārā secībā, bet mēs tos sakārtojām, ņemot vērā MK noteikumus. Valdībai ir iespēja izvēlēties no šī saraksta to, kas ir pats būtiskākais valstij un sabiedrībai nākamajā triju gadu periodā.”

Valsts sekretāres vietniece pastāstīja, ka Ministru kabinetam līdz 13. augustam būtu jāizdiskutē un jāvienojas par prioritātēm, kas saņems valsts finansējumu. “Nav izslēgts, ka nozares ministrs uzstās uz to, ka viņam svarīgāka ir nevis valsts attīstības plānošanas dokumentiem atbilstošākā prioritāte, bet gan tā, ko noteikusi nozares ministrija,” sacīja B. Bāne.

Plānots, ka valdība līdz 30. augustam apstiprinās nākamā gada valsts budžeta griestus jeb kontrolskaitļus katrai ministrijai un institūcijai.

 

Pilns prioritāšu saraksts atrodams FM mājaslapā
http://fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/budzets/46739-izverteti-ministriju-pieprasijumi-nakama-gada-valsts-budzetam

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+