Mobilā versija
Brīdinājums +12.1°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
2. septembris, 2017
Drukāt

Valstiskums jāaudzina jau pamatskolā (8)

Foto - Armīns Janiks (Jaunsardzes informācijas centrs)Foto - Armīns Janiks (Jaunsardzes informācijas centrs)

Skolēni, kuri izies vēl papildu apmācību nometnēs, kļūs par rezerves karavīriem, bet pārējie – par rezervistiem, kurus ātri iespējams apmācīt, lai iegūtu rezerves karavīra statusu. Iespējams, kādi jaunieši pēc tam arī izvēlēsies profesionālo dienestu. Attēlā: šomēnes 50 karavīri, kuri sekmīgi pabeidza Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, sāka dienestu bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot kareivja pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos. Šogad profesionālajā dienestā plānots pieņemt 828 karavīrus.

Gada pirmajā pusē pieteiktā ideja par valsts aizsardzības mācību Latvijas skolās nav pazudusi. To plānots kā izmēģinājuma priekšmetu mācīt vidusskolās, sākot ar 2018./2019. mācību gadu, bet pilnībā skolu mācību programmās tas tiktu iekļauts 2020. gadā. Lauvas tiesu izmaksu, kas saistīta ar šo valsts aizsardzības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai nepieciešamo ieceri, segšot Aizsardzības ministrija (AM).

Šāda priekšmeta ieviešana ir AM atbilde diskusijai, vai Latvijā nepieciešams atjaunot obligāto militāro dienestu, lai radītu pietiekami daudz rezerves karavīru. Tā kā ministrijas pozīcija šajā jautājumā bijusi noraidoša, kā alternatīva piedāvāts aktīvāks darbs ar skolu jaunatni. Paredzēts papildināt 5. – 9. klases mācību kursu, vairāk audzinot valstiskumu, patriotismu un arī militāros elementus, iekļaujot tos dažādos mācību priekšmetos. Savukārt vidusskolā kā izvēles priekšmetu plānots ieviest Valsts aizsardzības mācību, kurā jaunieši faktiski izietu karavīra pamatapmācības kursu.

“Uzskatām, ka priekšmeta apguvei jāveltī viena diena mēnesī, citādi apmācība būtu sašķelta. Četrdesmit minūtēs militārajā apmācībā iespējams veikt vien drošības instruktāžu. Gan 10. klasē, gan 12. klasē būs iespēja bez maksas piedalīties militārajā nometnē. Plānojam sniegt atvieglojumus jauniešiem, ja viņi izlemj studēt Aizsardzības akadēmijā vai Iekšlietu struktūru augstskolās, par ko esam saņēmuši piekrišanu. Ideāli, ja mēs varētu arī piedāvāt priekšrocības uz budžeta vietām citās augstskolās. Tā būtu valstiska pieeja, kā pateikties cilvēkiem, kuri kļūst par rezerves karavīriem un apņēmušies aizsargāt valsti,” uzsver Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Skolēni, kuri izies vēl papildu apmācību nometnēs, kļūs par rezerves karavīriem, bet pārējie – par rezervistiem, kurus ātri iespējams apmācīt, lai iegūtu rezerves karavīra statusu.

Priekšmetā tiktu kombinētas teorētiskās nodarbības ar praktiskajām, piemēram, tiktu sniegtas zināšanas par medicīnu, glābšanu, ieroču uzbūvi utt. “Skaidrs, ka nevarēsim šo priekšmetu vienā skolā nodrošināt vienam vai diviem skolēniem, jābūt vismaz desmit cilvēkiem, kuri to apgūst,” norāda J. Garisons.

Tuvākā mēneša laikā paredzēts veikt skolu aptauju par to gatavību ieviest valsts aizsardzības mācību savā mācību programmā. Skolas, kuras izteikšot šādu gatavību, kā pirmās to ieviesīs 2018./2019. gada mācību gadā, nākamajā gadā paredzēts skolu skaitu paplašināt, bet 2020./2021. mācību gadā valsts aizsardzības mācībai jākļūst par jau ierastu praksi Latvijas izglītības sistēmā.

J. Garisons norāda, ka lielāko daļu no finansējuma valsts aizsardzības mācībai plāno segt AM. Kamēr mācību priekšmets tiek veidots, tiek apzināts, kādi resursi nepieciešami un cik tas izmaksās. Paredzēts, ka ar jauniešiem strādās Jaunsardzes instruktori, tāpat tiktu iesaistīti papildu mācībspēki – tie, kam pietrūks militāro zināšanu, tiks papildus apmācīti, tāpat kā tie, kam nepieciešamas pedagoģiskās zināšanas. Tāpat būtisks jautājums ir par to, kādi materiāltehniskie līdzekļi un cik lielā skaitā būs nepieciešami – piemēram, formastērpi. Tomēr J. Garisons aicina vispirms noskaidrot, cik liels pieprasījums pēc priekšmeta būs katrā reģionā un tad spriest par apmācību sistēmas veidošanu, pieļaujot, ka skolām savā starpā būs jāsadarbojas.

Ieceres skeptiķus AM valsts sekretārs aicina vispirms atbildēt uz jautājumu, kādēļ viņiem nepieciešama valsts. Valstiskuma apziņa jāveido jau pamatskolā. “Ja nesāksim par to runāt ar bērniem mājās un turpināt veidot pienākuma apziņu, tad mums izaugs pasaules pilsoņi, kuri nebūs piederīgi mūsu valstij. Cilvēkiem Latvijā jāapzinās, ka mēs esam viena no tautām, kurai atšķirībā no citām ir ekskluzīvas tiesības – valstiskums,” saka J. Garisons. Viņš piebilst, ka militārajā jomā valda šāda loģika – jo vairāk cilvēku ir apmācīti, gatavi rīkoties ar ieroci, jo mazāka iespējamība, ka izcelsies situācija, kad valsts būs jāaizstāv.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis “LA” uzsver, ka viņš atbalsta šī mācību priekšmeta ieviešanu, taču pagaidām jautājums esot par mācībspēkiem un to, kā militārie elementi tiks integrēti mācību saturā un kas būs mācībspēki. Tomēr ir vēl laiks atbildēt uz šiem jautājumiem. “Par visām tehniskajām lietām, ar kurām saistītas arī militārās zinības, jauniešiem vienmēr ir apbrīns un interese darboties. Dzirdam par gadījumiem, kad mūsu jaunieši piedalās svešas ideoloģijas pielādētās nometnēs. Efektīvākais, kā vērsties pret to, ir radīt pozitīvu alternatīvu, kas ir valsts aizsardzības mācība, nevis ierobežojumi. Svarīgi ir audzināt savas valsts patriotus,” uzsver K. Šadurskis.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. VALSTISKUMS nozīmē – tu mums no pēdējiem grašiem treknus nodoklīšus, bet mēs tev…. pigu

  2. Kamēr valsts vara ir pārdevusies ASv un sorosam, tikmēr nevar runāt par valsti un patriotismu pret valsti, pret zemi Latviju man ir patriotisms, bet ne pret to varzu kas ir pie varas un es būšu tikai ar tiem kuri pa tīro šo varu likvidēs.

  3. Ne par kādu valstiskumu nevar runāt, kamēr pie varas nav īsti valstsvīri. Tādi zaglēni, pašlabuma meklētāji, noziedzīgo ekonomisko grupējumu pārstāvji pārvalda mūsu valsti, kam rūp tikai savs labums, bet ne Latvijas tautas labklājība.

  4. ja berns skolas vecuma cies trukumu,badu,nelabveligiem dzive apstakliem tad kadu patriotu no vina varat izaudzinat? tas pats attiecas uz jauniesiem,tie klist bez darba,lai nodarbotos ar sportu kas parsvara ir maksas!ne jau visi var jaunsargos iestaties.cik izmaksa formas terps?valstij tomer jarupejas vairak par viniem,tad ari izaugs savas zemes patriots!vai kads deputats kad dalija savas kvotas atcerejas vinus?

    • Jaunsardzes kustība ir plaśi izplatīta un tajā var darboties praktiski jebkurš un formas tèrpu neviens neliek pirkt…ar to nodrośina un nometnes ir praktiski par brīvu.Manas meitenes ir sajūsmà:)

    • Man bērns jau otro gadu iet jaunsardzē, esmu priecīga ka mans bērns var par velti piedalīties nometnēs, braukt ekskursijās, laivot. Viss notiek par brivu pabaro arī tris reizes. Forma un soma arī tika iedota par brīvu! Mēs esam apmierināti

  5. Tad jau mūsu deputati nav skolā gājuši ,,ja jau tik negatīvi strādā ,ka valsti nav ekonomiskas attīstības

  6. Kads valstiskums,lai merglus uzturetu ,pasi sitisies pa nabadzibu ,no ka mums aizstaveties?Mulkibas

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+