Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. novembris, 2013
Drukāt

Valsts aizdevumi iekustinājuši zemes tirgu
 (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Kopš pagājušā gada vasaras, kad tika atjaunota valsts aizdevumu piešķiršana lauksaimnieciski izmantojamās zemes iegādei 10 miljonu latu apmērā, Lauku attīstības fonds (LAF) lēmis par valsts aizdevumiem zemniekiem kopsummā par 6 683 519 latiem.

Vispieprasītākās nelielas summas


LAF valdes pārstāvis Aivis Ābele stāsta, ka no līdz šim piešķirtajiem aizdevumiem lauvas tiesa ir par samērā nelielām summām – no 2000 līdz 
40 000 latu. Vispieprasītākās aizdevuma summas nepārsniedz 25 000 latu.

Jautāju, vai mūsu zemnieki tik ļoti skrien pēc aizdevumiem, ja pusotra gada laikā valsts atbalsts 10 miljonu latu apmērā lauksaimnieciski izmantojamās zemes iegādei vēl nav iztērēts. “Šī valsts atbalsta ietvaros gribam atbalstīt galvenokārt mazās saimniecības un jaunos lauksaimniekus, kuri dažādu iemeslu dēļ paši nevar par savu naudu iegādāties īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi,” skaidro LAF valdes pārstāvis.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais referents Ritvars Zapereckis domā, ka zemniekiem piešķirtie gandrīz 70 procenti no piedāvātajiem 10 miljoniem nav tik maz. “Pagājušā gada jūnijā, kad tika atjaunota valsts aizdevumu piešķiršana, daudziem zemniekiem šķita, ka jāķer, ko vēl var saķert, tāpēc ka desmit miljonu var nepietikt visiem prasītājiem. Vēlāk šī ažiotāža sāka noplakt,” atceras ministrijas pārstāvis.

Arī citās bankās sarosījušies 


Kopš atjaunota valsts aizdevumu piešķiršana, sarosījušās visas lielākās komercbankas. “Zemes iegādes kreditēšanas noteikumos tās kļuvušas krietni pieļāvīgākas. Tādējādi zemniekiem ir iespējas izvēlēties, kur aizņemties – kādā komercbankā vai izmantojot valsts atbalstu,” piebilst Aivis Ābele.

Kā uzskata LAF pārstāvis, aizdevumu saņemšanas procedūra laika gaitā kļuvusi vienkāršāka – papīru esot mazāk, lemšana notiekot ātrāk, nekā tas bijis sākumā. Iespējams, šā iemesla dēļ pēdējos mēnešos esot jūtami pieaudzis pieprasījums. Cits iemesls – beidzies ražas novākšanas laiks, zemniekiem atliek vairāk laika darījumiem.

Pieprasījumu gan neesot iespaidojis pašu zemnieku ierosinājums pacelt aizdevumu “griestus” līdz 300 000 latu sākotnējo 100 000 latu vietā. Tik liela apmēra aizdevumus izmantojušas vien deviņas zemnieku saimniecības.

Ritvars Zapereckis atzīst, ka “griestu” pacelšanai ir citas sekas – par aizdevumiem sākušas interesēties ārzemniekiem piederošās saimniecības, kaut arī viens no galvenajiem šā atbalsta mērķiem ir palīdzēt vietējiem lauksaimniekiem zemes iegādē.

Joprojām birokrātiska un gausa


Latvijas jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Raitis Ungurs vēl joprojām uzskata, ka aizdevumu piešķiršanas procedūra joprojām ir pārlieku gausa. “Bieži pārdevējs grib pārdot zemi nekavējoties un saņemt naudu tūlīt. Bet aizdevuma saņemšanas procedūra pircējam ilgst aptuveni trīs mēnešus. Kamēr viņš to sagaida, tikmēr noskatītais zemes gabals jau ir pārdots citam,” saka Raitis Ungurs.

Jauno zemnieku pārstāvis atzīst, ka šā valsts atbalsta priekšrocība ir zemie kredītprocenti. Taču tas neparedz kredītprocentu dzēšanu. “Komercbankas piešķir viņiem aizdevumus ar tādiem pašiem vai vēl izdevīgākiem noteikumiem, proti, paredzot kredītprocentu dzēšanu,” atklāj jauno zemnieku pārstāvis.

Viņaprāt, valsts atbalsta programmas vājais punkts ir arī noteikums, ka lauksaimniecībā neizmantojami objekti, piemēram, dīķis, karjers, akmeņu vai celmu kaudze, mežs, krūmāji, nedrīkst aizņemt vairāk par 20 procentiem no iegādājamās zemes platības. “Šo īpatsvaru noteikti vajadzētu trīskāršot. Pēdējos gados lauksaimnieki šīs platības attīra, to vietā sējot graudaugus, rapsi vai zālājus. Arī Latvijas Lauku konsultāciju centrs (LLKC) varētu vairāk reklamēt to, ka jaunajiem lauksaimniekiem piedāvā bez maksas sakārtot visus aizdevumiem nepieciešamos papīrus iesniegšanai bankā,” spriež Raitis Ungurs.

Galvenais tomēr 
esot panākts


Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš teic, ka aizdevumu piešķiršanas procedūra nav vienkārša. Tomēr zemniekiem būtu jāsaprot, ka tas ir valsts finansējums, kura saņemšanai ir jāizpilda savi noteikumi. “Uzskatu, ka ar šo zemes iegādes kreditēšanas programmu ir panākts galvenais – sniegts atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām zemes iegādē,” vērtē Juris Lazdiņš. “Pieļauju, ka zemnieku atsaucība būtu vēl lielāka, ja Hipotēku un zemes banka pārveidojumu gaitā nebūtu zaudējusi daudz klientu.”

Ritvars Zapereckis spriež, ka salīdzinājumā ar klasiska aizdevuma procedūrām valsts atbalsta saņemšanā pretendentam ir noteiktas papildu prasības, kas procedūru paildzina. “Laiks, kurā Latvijas Hipotēku un zemes banka un Lauku attīstības fonds pieņem lēmumu, ir vidēji trīs nedēļas. Bet, tā kā aizdevumus biežāk izmanto mazās saimniecības, tām biznesa plānu sagatavošana un dokumentu kārtošana šķiet sarežģītāka un ir ilgāka nekā lielām saimniecībām, kurām jau ir pieredze šādu darījumu kārtošanā,” piebilst Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Fakti


Līdz 2013. gada 31. oktobrim LAF saņemti 188 parakstīti aizdevuma līgumi un izsniegti 177 aizdevumi 5 822 146,28 latu apmērā.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 5546 hektārus zemes. Iegādājamo zemes platību tirgus vērtība ir vidēji 1205 lati par hektāru.

Aizdevumu termiņš ir no 3 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš 15 gadi.

Pašlaik piešķirto aizdevumu gada procentu likme ir 3,201%.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valsts aizdevums zemes iegādei 10 miljoni Ls.LAF nolemj par valsts aizdevumiem kopsummā par 6 683 519 latiem.Par apstiprināto summu plānots iegādāties kopsummā 5546 hektārus zemes par vidējo tirgus vērtību 1205 lati par hektāru.Man sanāk 1 136 730.Kur,kur likāt pārējo naudu?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+