Mobilā versija
+22.4°C
Marta, Dita, Dite
Ceturtdiena, 27. jūlijs, 2017
8. aprīlis, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Nu tik mācīs soļot ierindā un šaut ar gaiseni (19)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Reiz lasīju presē kāda dabas drauga stāstu par to, kā viņš mežā pamanījis ugunsgrēku un pa tālruni neveiksmīgi mēģinājis ugunsdzēsējiem iestāstīt, kur tieši tas izcēlies. Mežā ir takas un stigas, bet nav ielu nosaukumu. Jaunietis gan bija pašmācības ceļā apguvis GPS (globālās pozicionēšanas sistēmas) gudrības un spēja noteikt precīzas atrašanās vietas koordinātas, taču no tām bija maza jēga, jo… šādu zināšanu nebija ugunsdzēsējiem. Vēlāk dažus līdzīgus stāstus gadījās dzirdēt arī par Valsts policijas darbiniekiem, kuri tāpat uzreiz nav spējuši reaģēt uz līdzīgiem izsaukumiem, kur tiek nosauktas atrašanās vietas koordinātas. Protams, vieglākais būtu kritizēt dienestus, kas nav veikuši atbilstošas apmācības, taču patiesībā jautājums ir plašāks. Zināšanas, kā noteikt precīzu atrašanās vietu, būtu noderīgas un svarīgas (reizēm pat dzīvībai) jebkuram cilvēkam, jo īpaši tāpēc, ka mūsdienās tam vairs nav vajadzīga nekāda īpaša un dārga aparatūra. GPS iekārtas tagad ir iestrādātas gandrīz jebkurā mobilajā tālrunī. Kāpēc gan to nevarētu mācīt skolās?

Šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc, manuprāt, ideja par valsts aizsardzības mācību kā obligāto priekšmetu skolās ir apsveicama. Tā ne vien veicinātu jauniešu patriotismu un vēlmi aizstāvēt valsti, bet arī dotu viņiem praktiskas, ikdienā izmantojamas zināšanas. Piemēram, neliels ieskats no priekšlikumiem jaunā mācību priekšmeta saturam: “Izdzīvošanas prasmes: topogrāfijas iemaņas (koordinātas, pārvietošanās apvidū pēc kartes u. c.), aktīvā tūrisma pamatiemaņas (ekipējuma sagatavošana, apģērba izvēle, drošība, apmešanās vietas ierīkošana, ūdens iegūšana u. c.), situācijas izvērtēšanas ABC, dažādu apvidu specifika, šķēršļu pārvarēšana, sakaru līdzekļi (alternatīvās iespējas sazināties), maskēšanās, civiliedzīvotāju rīcība bruņota konflikta laikā. Personas drošība: pirmā palīdzība, drošība kibervidē un mediju telpā.” Protams, tur ir arī izpratnes veidošana par valsts aizsardzību, militārā vēsture, darbības ar ieročiem, fizisko spēju attīstība utt. Tāpēc interesanti, ka daži idejas pretinieki cenšas to pasniegt maksimāli šauri, sak, nu tik mācīs soļot ierindā un šaut ar gaiseni.

Par liberālu dēvētā Saeimas deputāte no “Vienotības” frakcijas valsts aizsardzības mācībai jau paguvusi veltīt vairākus ironiskus ierakstus sociālajos tīklos, pat nemēģinot pacensties uzzināt, kas tieši ir paredzēts. Citāts: “Ja militāristi var rosināt izmaiņas skolu mācību programmās, tad skolotāji drīkstēs koriģēt ieroču iepirkumu specifikāciju.” Iespējams, ka kaut kādi pamati par aizsardzību būtu jāapgūst arī deputātiem, lai vismaz saprastu, ka militāristi gan var kaut ko ierosināt, bet lēmumus tālāk virza un pieņem civilās amatpersonas – politiķi, ierēdņi. Galu galā bez Izglītības un zinātnes ministrijas ziņas nekas skolās ieviests netiks. Taču šajā gadījumā diez vai iebildumi ir par pašu procedūru. Vienkārši ir cilvēki, kuriem pati ideja šķebina, jo tā nav viņu interese un prioritāte. To, ka citai daļai sabiedrības tas ir nozīmīgi, viņi negrib saprast vai arī uzskata sevi par intelektuāli pārākiem. (Iespējams, tāpēc parādās tādas aģitācijas kampaņas kā “Mēs arī bēgtu!”, kuru autoriem prātā neienāk, ka ideju var nolasīt citādi, nekā viņi paši to redz.)

Valsts aizsardzības mācības ieviešana pilnveidotu jauniešus ne mazāk kā, piemēram, sporta vai vizuālās mākslas stundas. Protams, ir jautājumi – cik ātri to var izdarīt, vai pietiek resursu utt.? Skaidru atbilžu pagaidām nav. Un te arī lielākā problēma – vismaz pagaidām tā izskatās nevis pēc plānotas ilgtermiņa politikas, bet pēc ātras reakcijas uz diskusiju par obligātā militārā dienesta atjaunošanu un problēmām ar rezerves karavīriem. Valsts aizsardzības mācību skolās vajag, taču tai nevajadzētu kalpot kā “ielāpam”, ar ko aizklāt nepatīkamus caurumus atskaitēs un diskusijās ar NATO partneriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. M.Antonevičs raksta virsrakstu varēja izvēlēties citu, jo šādi izsauc nevajadzīgu uguni pret sevi, kā Latvijas patriotisma nīdēju…

  2. cik "miera balodīšiem" nīstama Latvija Atbildēt

    KĀ NU
    KREMĻA TROĻĻI
    CENŠAS
    NOPELNĪT
    SAVUS
    KOKA RUBĻUS !!!

  3. LIETPRATĒJA runa! Īpaši, ja paša pamācītāja militārās zinības ir minētas virsrakstā. Karotājs, bļ…

  4. Militārā histērija pieaug: visus grib pataisīt par karavīriem. Ar ko tad mēs atšķiramies no tik nīstamās visiem mūsu “demokrātiem” Krievijas ? Tur taču notiek tas pats – tāda pati militārā histērija, tikai viņi apsteidz mūs. Arī valdošo partiju nosaukumi Latvijā un Krievijā aizdomīgi līdzīgi: “Vienotība” un “Vienotā Krievija”
    =======
    Viss ir pareizi, ņemam labākoi no PSRS sistēmas. 😉

    • kā tevi apmaksā - pēc laika tarifa vai par vēmienu skaitu ? . Atbildēt

      ko tad tu, tārpiņ, te tā sludini, ka viens un tas pats ir cool Krievijas kremlim, bet Latvijai pēē ?

  5. “… , ideja par valsts aizsardzības mācību kā obligāto priekšmetu skolās ir apsveicama. …”
    =======
    Protams ka apsveicama ideja, Padomju laikā vienmēr tāda bija, lai kā LV nemēģinātu kopēt visu sliktāko no rietumiem, PSRS sistēma strādā un kā redzam, bez atsevišķiem tās elementiem neiztikt.

    Tas pats attiecas uz obligāto karadienestu armijā, LV saprata ka jāatgriežas pie Padomju vērtībām…

  6. Autoram vajadzēja paturpināt rakstu, kas notiktu, ja šis skolnieciņš oficiāli kļūst par rezerves karavīru pēc vidusskolas diploma saņemšanas un būtu it kā apguvis šo mācību vielu.
    Retu kuram civilistam ir kaut kāda sapratne, kas slēpjas zem vārdiņiem “rezerves karavīrs”. Bet lielākai daļai vispār nav nojausmas. Kad sabiedrība sapratīs, tad šīs idejas autoriem labākajā gadījumā gaida politiskā nāve.

  7. visus nu tik par lielgabalu gaļu gatavos, pie tam piespiedu obligātā kārtā. nu kad tā smuki sakārtoti uzskaita izskatās jau smuki, vajadzigas lietās tā teikt, bet vai visiem? puse no musdienu jauniešiem to pat nespēj izdarit, otra puse negrib. tie kas vēlas, uzskaitito apgūst jaunsargu kustibā…..
    bet musu valstī ne to vien pseidopatriotisma uzplūdos var pieņemt uz urrā

    • Par lielgabalu gaļu kļūst visi kas ir karadarbības rajonā. Sen tas laiks ir pagājis, kad karā satikās armija pret armiju, kaut kur nomaļā laukā. Paskaties apkārt, kas cieš vairāk karā? Tā kā pat neesot armijā pa tevim šaus. Tāpēc izvēlies – vai stāvēsi uz ceļiem tā laikā vai ar ieroci šausi pretim.

  8. vispirms jāiemācās pogu piešūt

  9. Pilnīgi piekrītu autoram.Domāju,ka lielākā daļa mūsdienu jaunatnes ir tik tizla un infantīla,ka nespētu izdzīvot mežā pat nedēļu,arī tad ja nebūtu militāru konfliktu.Šaubos vai daudzi spēj orientēties topogrāfiskajās kartēs un par tādu zvēru kā azimuts vispār neko nav dzirdējuši.Ja nestrādā viņu mobīlās ierīces,tad viņi būtu pagalam ātri vien.Kā iegūt pārtiku un siltumu,kā uzcelt nojumi no dabas dotiem materiāliem,tas būtu jāzina katram.Skolotājus šim mērķim varētu atrast katrā ZS bataljonā,vajag tikai gribēt.

  10. Kopš 1949.gada visi iespējamie modelētie kara scenāriji starp Rietumiem un Krieviju neizbēgami pārvēršas kodolkarā,jo zaudētājs parastajā cīņā līdzsvaru panāk ar kodolieročiem.Zināšanu apjoms,kas nepieciešams bruņotai cīņai mūsdienu kareivim ir tik liels,ka pielietot to nāves draudu spriedzes apstākļos ir jāmācās ilgus gadus,lai būtu kaut cik normāls rezultāts.Plus vēl fiziskā sagatavotība.

  11. Noppirkšu cepuri kā attēlā tiem zaļknābjiem.

  12. Militārā histērija pieaug: visus grib pataisīt par karavīriem. Ar ko tad mēs atšķiramies no tik nīstamās visiem mūsu “demokrātiem” Krievijas ? Tur taču notiek tas pats – tāda pati militārā histērija, tikai viņi apsteidz mūs. Arī valdošo partiju nosaukumi Latvijā un Krievijā aizdomīgi līdzīgi: “Vienotība” un “Vienotā Krievija”

    • Rakstā runa ir par to,ka jauniešu redzeslauks, prasmes un attieksmes tiktu būtiski paplašinātas no patērētāja līdz līdzatbildīga pilsonim. Un iegūt prasmi orientēties ogojot,sēņojot ir gluži lietderīgi. Taču piekrītu tam,ka mūsdienās nesmuko daļu paveiks nene nu gluži kodolieroči (ceru!), bet gluži parasti vīrusi,pret kuriem vnk nebūs iespējams cīnīties.Žēl gan, ka daļa sabiedrības domā stipri netālredzīgi un šauri.Ne visi būs karavīri,tāpat kā ne visi studējošie pedagogi kļūst par skolotājiem.

    • Atšķiramies,kat vai ar to,ka mēs nesākām pirmie!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Rīga vasarā

Sociālajos tīklos ir ievietoti video, kuros redzams, ka ielu remontdarbu veicēji Rīgā daudzviet nav parūpējušies par satiksmes dalībnieku, īpaši gājēju, drošību. Rīgas domes Satiksmes departaments gan solījis remontdarbu veicējiem piemērot sodus, ja tiks konstatēti pārkāpumi, taču rīdzinieku un pilsētas viesu dzīvi tas īpaši neatvieglos.

Vai gaidāmā alkohola cenu kāpuma dēļ samazināsiet tā patēriņu?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (17)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (13)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (9)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+