Mobilā versija
-0.9°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
10. marts, 2017
Drukāt

Valsts aizsargās vecticībnieku ikonostasu (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu ikonostass – viens no retajiem zināmajiem profesionāla arhitekta Jāņa Baumaņa projektētajiem ikonostasiem Latvijā.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama krāšņais ikonostass, kurā atrodas 237 ikonas.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperte Rūta Kaminska stāsta, ka šis ir pirmais vecticībnieku ikono­stass Latvijā, kam piešķirts šāds statuss. Taču iepriekš par valsts aizsargājamiem pieminekļiem ir jau noteikti trīs pareizticīgo konfesijas dievnamu ikonostasi.

Arī pats Rīgas Grebenščikova kopienas lūgšanu nams kopā ar klosteri kā vienots arhitektūras ansamblis, kā arī divas no svētbildēm un vairāki simti bibliogrāfiski un mākslinieciski nozīmīgu grāmatu sējumu jau agrāk tikuši atzīti par aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. Pēc draudzes iesnieguma saņemšanas VKPAI speciālisti izpētīja ikonostasu un secināja: “Objekts ar plašo ikonu komplektu ir nozīmīgs kā lielākais Latvijas teritorijā atrodamais paraugs, ko veido ne tikai tradicionālās ikonu rindas, bet arī vairākas papildrindas, izvēršot apjomīgu ikonogrāfisko programmu. Tas ir viens no retajiem zināmajiem profesionāla arhitekta J. Baumaņa projektētajiem ikonostasiem Latvijā. Objekta saglabājamās vērtības ir oriģinālais kokamatniecības, glezniecības un lietišķi dekoratīvās mākslas darbu komplekts; ikonostasa konstrukcija, materiāls, virsmas apdare, ikonas, ikonu metāla apkalumi.”

Grebenščikova kopienas lūgšanu nams ir lielākais šīs konfesijas lūgšanu nams Baltijā. To sāka celt 1814. gadā, bet 1885. gadā arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis izstrādāja kompleksa pārbūves projektu un arī dievnama ikonostasa projektu. Kā vēsta izdevums “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā”, ikonostasu izgatavoja Krievijas–Baltijas vagonu rūpnīcā Rīgā.

R. Kaminska stāsta, ka aizsargājamā pieminekļa statuss dod iespējas tā īpašniekiem pretendēt uz valsts līdzekļiem objekta restaurācijai. Latvijas vecticībnieku biedrības priekšsēdētājs Ilarions Ivanovs teic, ka lūgums par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam jau esot iesniegts.

Jāpiebilst, ka vecticībnieku lūgšanu namu un svētbildes var apskatīt ne vien šai konfesijai piederīgie, bet arī citi interesenti. Vecticībnieku muzeja vadītājs Azijs Ivanovs pastāstīja, ka ekskursijās bijuši gan studenti, gan ārzemju tūristi, gan ierēdņi. (Jāpiebilst, ka sievietēm apģērbā jāievēro šīs konfesijas tradicionālie nosacījumi un lūgšanu namā drīkst iet tikai ar galvassegu un svārkos.)

Cik objektiem gada laikā piešķir valsts kultūras pieminekļa statusu? VKPAI kultūras mantojuma politikas daļas eksperte Alma Kaurāte-Java atbild, ka pērn tie bija 68 kultūras pieminekļi no dažādām jomām – arhitektūras, mākslas, arheoloģijas, kā arī šo statusu ieguvušas vēsturisku notikumu vietas – Rubenes draudzes skola un Džūkstes Lancenieku skola, kur darbojies latviešu rakstnieks un folklorists Ansis Lerhis-Puškaitis. Par aizsargājamu kultūras pieminekli pērn kļuva arī Liepājas teātra ēka un kuģa “Bremen” vraks jūrā.

Šogad pieminekļa statusu iegūs arī Krāslavas katoļu draudzes īpašumā esošās 18. gadsimta grāmatas, Aizputes luterāņu baznīcas zvans un trīs Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas gleznas, kuru restaurācija jau sākta Mākslas akadēmijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

Draugiem Facebook Twitter Google+