Ekonomika
Bizness

Iespējams, zaudēti divi miljoni: valsts apsver tiesvedību ar “Grindeks” 2

foto: LETA

Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja “Grindeks” akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo “Grindeks” akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo “Grindeks” akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās “Grindeks” akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputāti ar vēstuli vērsās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena “Grindeks” akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka “Grindeks” akcionāriem – Lipmanu ģimenei – bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA atzina, ka EM šodien valdībā pārstāvēja pozīciju, ka prasība pret “Grindeks” akcionāriem ir jāvirza, lai demonstrētu, ka Latvija rūpējas ar mazākuma akcionāru tiesībām.

“Mums ir gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums, gan Augstākās tiesas lēmums, ka Lipmanu ģiemenei bija jāizsaka piedāvājums mazākuma akcionāriem. Situācija bija tāda, ka FKTK uzlika pienākumu Lipmanu ģimenei izteikt piedāvājumu, kas netika darīts, savukārt starplaikā viņi izdarīja visu iespējamo, lai izvairītos no šī pienākuma. Šajā gadījumā Latvijas valsts ir zaudētāja, jo ieņēma vismaz diveriz mazāk naudas nekā pienāktos,” norādīja ministrs un piebilda, ka minētais jautājums ir jāvirza uz tiesu.

Savukārt PA vadītājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA atzina, ka gadījumā, ja “Grindeks” akcionāri būtu izteikuši akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, akciju cena būtu lielāka, nekā valsts ieguva.

Vaicāts, vai akciju pārdošanas rezultātā valsts nav ieguvusi divus miljonus eiro, PA vadītājs norādīja, zaudējumi varētu būt divi miljoni eiro vai mazāk. Valdība PA devusi mandātu vērtēt akciju pārdošanas darījumu, piesaistot juristus, lai pieņemtu lēmumu par vēršanos tiesā.

“Nav izslēgts, ka valsts varētu tiesāties ar diviem lielākajiem “Grindeks” akcionāriem, lai skatītu jautājumu par valstij nodarītajiem zaudējumiem, gan arī veidotu kopējo tiesu praksi. Šāda tiesvedība nebūtu saistāma tikai ar “Grindeks” mazākuma akcionāriem, bet gan tā būtu lietderīga kopējam finanšu tirgum,” norādīja Loginovs.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka 2016.gada 8.novembrī atklātajās izsolēs biržā “Nasdaq Riga” tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās “Grindeks” akcijas. “Grindeks” akcijas cena izsolē bija 3,85 eiro, tādējādi valsts tai piederošos 2,29% “Grindeks” akciju pārdeva par 846 153 eiro. Kopumā izsolē investori iesniedza pieteikumus par 285 290 “Grindeks” akciju iegādi, bet valsts piedāvāja iegādāties 219 780 “Grindeks” akciju. Tādējādi pieprasījums pēc “Grindeks” akcijām par 29,8% pārsniedza piedāvājumu.

Tāpat ziņots, ka FKTK 2014.gada novembrī konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti attiecībā uz “Grindeks” akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003.gadā, kopā piederēja 49,98% “Grindeks” akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04% “Grindeks” akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50,02% no kopējā “Grindeks” balsstiesīgo akciju skaita.

Par minēto likuma pārkāpumu Kirovam Lipmanam tika piemērota soda nauda 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam 10 650 eiro apmērā, un abiem akcionāriem tika noteikts pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Taču Lipmani 2014.gada 18.decembrī Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja FKTK lēmumu.

Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa ar Lipmanu pieteikumu noraidīja. Tiesa secināja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti. Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība. Tiesvedība šajā lietā noslēdzās 2016.gada septembrī, kad Augstākā tiesa nolēma Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt negrozītu un kasācijas sūdzība tika noraidīta. Tādējādi FKTK 2014.gada lēmums stājās spēkā.
Taču, neskatoties uz attiecīgo Augstākās tiesas spriedumu Lipmanu strīdā ar FKTK, Lipmanu ģimenei nebija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums citiem “Grindeks” akcionāriem, jo kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāvēja apstākļi, kas uzlika par pienākumu Lipmaniem izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.
“Grindeks” pamatkapitāls ir 9 585 000 akciju 1,4 eiro nominālvērtībā, un visas kompānijas emitētās akcijas ir publiskā apgrozībā. “Grindeks” galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. “Grindeks” koncernu veido “Grindeks” un piecas tā meitassabiedrības – Igaunijas “Tallinas Farmācijas rūpnīca”, Latvijas “Kalceks” un “Namu apsaimniekošanas projekti”, kā arī Krievijas “Grindeks Rus” un Slovākijas “HBM Pharma”. “Grindeks” akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā.

LA.lv