Valsts prezidents Andris Bērziņš saka uzrunu jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas “Gaismas pils” atklāšanas ceremonijā “Ziedoņa zālē”.
Valsts prezidents Andris Bērziņš saka uzrunu jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas “Gaismas pils” atklāšanas ceremonijā “Ziedoņa zālē”.
Foto: LETA

Valsts amatpersonas: “Gaismas pils” ir tautas gara un vēstures simbols 5

Valsts augstākās amatpersonas – prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) – šovakar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb “Gaismas pils” atklāšanas ceremonijā to nodēvēja par svarīgu Latvijas tautas gara un valsts vēstures simbolu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

“Gaismas pils” ir kas vairāk par bibliotēku un modernu ēku – tā ir latviešu tautas gara mantojuma, zināšanu un brīvības simbols, savās uzrunās pauda minētās amatpersonas.

“Nacionālās bibliotēkas atklāšana ir nozīmīgi svētki ikvienai nācijai un valstij. Tai ir valstiska un kultūrvēsturiska nozīme, bet ikvienam grāmatu draugam šis ir arī dziļi personisks notikums,” uzrunā teica Valsts prezidents.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bērziņš arī minēja grāmatas būtisko nozīmi ikviena cilvēka dzīvē, atstāstot savu pieredzi, kad viņam, pēckara bērnam, iespēja lasīt bijusi viens no aizraujošākajiem notikumiem. “Nītaures bibliotēkā biju izlasījis vai visu grāmatu klāstu, kas pieejams, un sāku to lasīt atkal no jauna,” savās atmiņās dalījās Bērziņš.

Straujuma teica, ka “LNB ir apliecinājums, cik bagāta ir latviešu tauta”, piebilstot, ka latviešu tautas lielākā bagātība ir zināšanas. “LNB ir galvenais Latvijas atmiņu un gudrības glabātājs,” sacīja Straujuma. Latvijas nākotne atkarīga no “mūsu gribas un uzņēmības”, savas uzrunas beigās piebilda premjerministre.

“Šajā vietā vienkopus saplūst mūsu pagātnes spēks, spīts un lepnums. Vērtības, kas cauri gadsimtiem devušas spēku cilvēcei lolot savu sapni par brīvību. Tajā nododam mūsu tautas vēstījumu nākotnes paaudzēm – tā ir Latvijas un visas mūsu pasaules domu, zinību un vispārcilvēcīgo vērtību krātuve,” savā uzrunā atklāšanas ceremonijā sacīja Saeimas spīkere.

Āboltiņa arī uzsvēra, ka līdztekus tādiem apgaismības dižgariem kā Auseklis, Pumpurs, Valdemārs, Rainis, Aspazija, Plūdonis, Skalbe un Čakste pierakstāmi arī LNB ēkas arhitekts Gunārs Birkerts un LNB direktors Andris Vilks.

“Bibliotēka ir divu izcilu latviešu – Gunāra Birkerta un Andra Vilka – dzīves likteņa līniju brīnumaina savīšanās gaismas vertikālē! Piepildījums, kas noticis, spītējot laika zobam, skaudībai, nenovīdībai un sīkmanībai. Šī gaismas vertikāle, kas šodien izlauzusies, nezudīs! Tā turpināsies nākamajās paaudzēs, mūsu bērnos,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (NA) LNB atklāšanas pasākumā atzīmēja, ka bibliotēkas jaunā ēkā ir Latvijas brīvības simbols, uzsverot, ka Gaismas pils skices tapa laikā, kad latvieši, igauņi un lietuvieši sadevās rokās un veidoja “Baltijas ceļu”.

Reklāma
Reklāma

“LNB dēvē par Gaismas pili, un tā ir likumsakarība” teica Melbārde, paskaidrojot, ka LNB ēka ir tautas brīvības vēlmes atbalss arhitektoniskā izpausmē. Tāpat kultūras ministre uzsvēra, ka bibliotēka ir katra cilvēka brīvības ceļš, jo zināšanas atbrīvo cilvēku un ļauj izveidot labklājības valsti.

Amatpersonas izteica pateicību visiem cilvēkiem, kuri piedalījās “Gaismas pils” celšanā, piebilstot, ka bibliotēkas attīstībā vienlīdz svarīgs ir ikviens iedzīvotājs, kas jaunuzcleto ēku piepildīs ar notikumiem un saturu.

Kā ziņots, šovakar noslēdzas “Gaismas pils” atklāšanas nedēļa.