Latvijā
Izglītība

Valsts augstskolas parādu jūgā 16


Rīgas Tehniskās universitātes kopējās parādsaistības pagājušā gada nogalē bija teju 23 miljoni eiro. RTU rektors Leonīds Ribickis skaidro: bijis nepieciešams līdzfinansēt ERAF projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai.
Rīgas Tehniskās universitātes kopējās parādsaistības pagājušā gada nogalē bija teju 23 miljoni eiro. RTU rektors Leonīds Ribickis skaidro: bijis nepieciešams līdzfinansēt ERAF projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai.
Foto – Ieva Čīka/LETA

Miljonu vērti parādi un stabila situācija?
“Visu valsts augstskolu finansiālā situācija ir stabila,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildīgās amatpersonas, tomēr nezin kāpēc augstskolu maciņa biezums ir neērta tēma sarunā ar žurnālistiem. IZM bez saskaņošanas ar katru augstskolu atsakās sniegt datus par augstskolu parādiem, kaut arī (kā vēlāk izrādās) visi dati ir publiski pieejami ikvienam, kurš uzzina, ka tos var atrast Valsts kases tīmekļa vietnes finanšu pārskata krājumos.

Kredītsaistību tēma, iespējams, ir neērta tāpēc, ka skaitļi ir diezgan iespaidīgi: visas valsts augstskolas kopā dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro. Kredītsaistības ir uz ilgu laiku: dažām tās būs jāsedz vēl vairākus desmitus gadu.

Par to, ka augstskolām mēdz būt miljonu vērti parādi, plašāka sabiedrība pirmoreiz uzzināja šā gada sākumā. Diskusijās par to, kāpēc IZM tik ļoti steidz pievienot Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolu (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU), izskanēja informācija, ka, iespējams, ar RPIVA uzkrājumiem grib glābt LU finanšu situāciju. Universitāte ir parādā “OP Corporate Bank” teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti LU akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Aizņēmums noticis 2014. gadā, LU nauda jāatmaksā līdz 2019. gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, bet gada beigās parāds joprojām bija 5,8 miljoni. Universitātei ir arī citi aizņēmumi.

Tomēr augstskolu lielās kredītsaistības to pārraugam – ministrijai – bažas nerada. Ministrijas pārstāve arī norāda, ka informācija, kas pēdējā laikā publiski izskan par “dažu augstskolu” finansiālo stāvokli, esot ļoti nekorekta. “Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,” teic IZM pārstāve Diāna Laipniece.

LU uzkrājumi lielāki nekā parāds

LU aizņēmusies arī no Valsts kases, lai īstenotu Eiropas Reģionālā un attīstības fonda (ERAF) atbalstītos projektus. Dažādu augstskolas infrastruktūras projektu attīstībai ERAF parasti piešķir lauvas tiesu nepieciešamā finansējuma, taču augstskolām nepieciešams līdzfinansējums. No Valsts kases LU 2013. un 2015. gadā aizņēmās kopā teju 900 000 eiro. Šie aizdevumi gan jau atmaksāti. LU pārstāve Sabīne Spurķe skaidro, ka nauda bija nepieciešama ne tikai līdzmaksājumam. Daļa struktūrfondu projekta naudas augstskola saņem tikai pēc projekta pabeigšanas. Tātad jāceļ par savu naudu un struktūrfondi ieguldījumu vēlāk kompensē. Tāpēc arī daļu aizdevuma izdodas salīdzinoši ātri dzēst: kad saņemta Eiropas nauda, to uzreiz novirza parāda apmaksai.

LU ir arī kredītlīnija “Nordea bankā” par sešiem miljoniem eiro. Saskaņā ar līgumu to LU var izmantot līdz nākamā gada februārim, taču parāda summa šajā kredītlīnijā ik brīdi mainās. Piemēram, pagājušā gada sākumā LU no šīs kredītlīnijas bija izmantojusi 2,7 miljonus, bet jau novembra beigās LU bija visu aizņēmumu nomaksājusi. Būtiski, ka LU vienīgā no kredītņēmējām valsts augstskolām norādījusi, ka kredītlīnija “Nordea” nepieciešama “saimnieciskās darbības nodrošināšanai”.

Jāpiebilst gan, ka, neraugoties uz lielajiem parādiem, LU ir arī ievērojams uzkrājums – 12 miljoni eiro, tā ka bilance izskatās stabila.

Arī apskatot citu augstskolu kopējo bilanci, redzams, ka katrai ir kaut neliels, tomēr uzkrājums. Daļai uzkrājumi pārsniedz parādu summu.

Arī RTU savs biznesa plāns

LU parāds gan šķiet niecīgs, salīdzinot ar parādiem, kādos “iekritusi” šobrīd ar studentiem bagātākā valsts augstskola – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tās kopējās parādsaistības pagājušā gada nogalē bija teju 23 miljoni eiro. Kaut nedaudz, tomēr pagājušā gada laikā RTU parādsaistības vēl pieauga. Pie lielākās daļas parādsaistībām RTU tika 2013. gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro “līdzfinansējuma refinansēšanai”.

RTU rektors Leonīds Ribickis skaidro: līdzfinansēt bijis nepieciešams ERAF projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai. Pateicoties šim aizņēmumam, RTU tagad ir modernas četras fakultāšu ēkas, laboratoriju māja un bibliotēka. ERAF šādus projektus finansē tikai daļēji, augstskolai pašai bijis jāsagādā 15 – 20 procenti no projektiem nepieciešamās naudas. Turklāt celtniecības laikā projekts sadārdzinājās un šīs izmaksas arī bija uz RTU pleciem.

L. Ribickis uzsver: kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām, bet valsts finansējumu šim mērķim nepiešķir: “Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību.” Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc IZM nelabprāt runā par augstskolu kredītsaistībām – ministrija apzinās arī valsts morālo atbildību par šo situāciju.

RTU lielākais kreditors: tā pati “OP Corporate Bank”, kas vēlāk dāsni finansēja arī LU attīstības projektus. L. Ribickis stāsta, ka katra kredīta ņemšanai valsts augstskolām ir jārīko iepirkums. Kurš piedāvā labākus nosacījumus, no tā arī aizņemas. Minētā banka prasījusi zemākus procentmaksājumus nekā, piemēram, Valsts kase. Pagājušā gada nogales dati liecina, ka šai bankai RTU ir parādā vēl gandrīz 19 miljonus eiro. Gandrīz četrus miljonus eiro RTU ir parādā arī SEB bankai. Piecu miljonu eiro kredīts ņemts 2012. gadā, bet atmaksāt to varēs līdz pat 2027. gadam. L. Ribickis stāsta, ka šī nauda izmantota studentu dienesta viesnīcu pārbūvei. Tas bijis biznesa projekts, un banka, pirms izsniedza aizdevumu, vērtējusi RTU iesniegto biznesa plānu. Izrādījies, ka modernu kopmītņu istabiņu izīrēšana ir gana izdevīga uzņēmējdarbība un tagad skaidrs, ka kredītu, kas ņemts uz 15 gadiem, izdosies atmaksāt septiņos gados.

Citu projektu īstenošanai izmantoti gandrīz astoņi miljoni eiro, ko RTU pirms pieciem gadiem aizdeva Valsts kase. Šis aizņēmums jau atmaksāts.

L. Ribickis arī norāda: vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap simts miljoniem eiro. Šobrīd RTU jau ir izīrējusi un sagatavojusi pārdošanai vairākas ēkas, kas tiks atbrīvotas pēc Ķīpsalas studentu pilsētiņas projekta pabeigšanas.

Rektors neslēpj: tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.

Miljonu vērti parādi reģionālajām

Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš apstiprina: augstskolu parādi visbiežāk saistīti ar ieguldījumiem nekustamo īpašumu attīstībā. 2014. gadā ViA aizņēmās Valsts kasē 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro. “Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,” tā G. Krūmiņš. “Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi.”

Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. DU Valsts kasē aizņēmās 6,5 miljonus, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons. Tātad atmaksāta pavisam neliela daļa. Kredīta atmaksas termiņš gan arī ir ilgs – līdz pat 2040. gadam.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014. gadam Valsts kasē aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Parāda atmaksa ir gana raita – nu jau parāds ir tikai 3,6 miljoni eiro.

Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds Valsts kasei bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.

Liepājas Universitāte 2010. gadā Valsts kasē aizņēmās gandrīz 600 000, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.

ERAF projekta īstenošanai jau 2012. gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro Valsts kasē aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.

Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem Valsts kasē aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 tūkstoši.

Savukārt Ventspils Augstskolai ātri izdevies tikt galā ar kredītsaistībām. 2015. gadā dažādu projektu līdzfinansēšanai tā aizņēmās no Valsts kases un “Swedbank” nedaudz vairāk kā miljonu eiro, bet aizņēmuma termiņš bija īss un jau pagājušā gada vidū tā bija brīva no parādiem.

Kurš iztiek bez kredītiem?

Taču ne visas valsts augstskolas attīstībai ņem kredītus. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kurā arī pēdējos gados modernizēta studiju vide, kas pirkusi zemi, lai paplašinātos, iztiek bez parādiem. Augstskolas pārstāvis Edijs Šauers skaidro, ka RSU regulāri veidojot uzkrājumus tā, lai pietiktu naudas arī attīstībai. “RSU pašu pelnīto līdzekļu kopsumma pārsniedz valsts dotācijas apjomu augstākajai izglītībai. Līdz ar to lielākā daļa no projektiem tiek finansēta no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem, lai stiprinātu savas pozīcijas starptautiskajā augstākās izglītības tirgū,” stāsta E. Šauers. Arī tagad RSU esot uzkrājums, ko ieguldīšot studiju vides uzlabošanā. Valsts kases dati liecina, ka pagājušā gada beigās RSU bija uzkrājusi pat 17 miljonus eiro un gada laikā uzkrājumi bija palielinājušies par trīs miljoniem eiro.

Daudzie maksas studenti arī likvidējamai RPIVA ļāvuši iztikt bez aizņēmumiem un tajā pašā laikā modernizēt savu ēku, kā arī uzkrāt piecus miljonus eiro.

Dziļā bedrē neesot neviens

Vai dažu augstskolu lielās kredītsaistības nerada bažas to pārraugam – ministrijai? IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece vispirms norāda, ka informācija, kas pēdējā laikā publiski izskan par “dažu augstskolu” finansiālo stāvokli, esot ļoti nekorekta. “Bažām par finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,” teic D. Laipniece. Mājiens skaidrs: RPIVA, nelabu nodomu vadīta, aprunā LU. Bet kas tad notiks ar RPIVA uzkrājumiem, apvienojoties ar LU? D. Laipniece atbild, ka naudu iegūs LU, un uzsver, ka RPIVA uzkrājumi ir valsts līdzekļi, nevis ienākumi “no rektoru privātā biznesa”.

D. Laipniece arī apgalvo, ka ministrija un Valsts kase visu laiku seko valsts augstskolu bilancei: “Katru mēnesi mēs redzam katras valsts augstskolas finanšu plūsmu, atlikumus kontos un saistības, kā arī, ar kādu mērķi kredīti ņemti. Pagājušā gada beigās visām augstskolām kontos bija diezgan smuki atlikumi. Dziļā bedrē nav neviena augstskola. Valsts augstskolām nav mums jāprasa atļauja, lai uzņemtos saistības. Valsts augstskolas ir atvasinātas publiskas personas, kas saskaņā ar likumiem var rīkoties diezgan brīvi.” Nekad neesot bijusi situācija, kad ministrijai bijis jāpauž bažas par augstskolu spēju atmaksāt kredītus. Augstskolu neatkarība gan ir tik liela, ka pat tad, ja ministrijai rastos bažas, apturēt kreditēšanu tā nevarētu. “Ja kaut kas būtu darīts nepareizi, mēs gan varētu ierosināt dienesta pārbaudi,” piebilst D. Laipniece. Viņa uzsver: ne Valsts kase, ne bankas nedos augstskolām kredītus, ja bažīsies par to spēju naudu atdot. Tas nozīmē, ka arī aizdevējs rūpīgi izvērtē augstskolu finanšu plūsmu.

Tomēr, ja viss ir kārtībā, nav skaidrs, kāpēc IZM, jautāta par augstskolu kredītsaistībām, ilgstoši nesniedza konkrētus datus. D. Laipniece vairākkārt rosināja man izmantot datus, kas jau novecojuši, – augstskolu mājaslapās publicētos pārskatus, kas atspoguļo finanšu situāciju 2015. gadā. Neesot labi skatīties citu kabatā, pauda D. Laipniece un noklusēja to, ka Valsts kases mājas lapā šo kabatu saturs labi redzams. IZM gan ieguldīja darbu, lai prasītu atļauju augstskolām publiskot datus (respektīvi, prasīja atļauju dot datus žurnālistam) un atsūtīja tos tad, kad jau pati biju atradusi informāciju Valsts kases tīmekļa vietnē.

Interesanti, ka Valsts kases pārstāve Eva Šmite-Krēgere, jautāta, vai kādai augstskolai kredīts kādreiz atteikts, atbildēja: “Valsts kase neapkopo informāciju par valsts aizdevumu atteikumiem, turklāt šādas informācijas sniegšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt augstskolas reputāciju un aizņemšanās iespējas kredītiestādēs.” Viņa arī informēja, ka procentu likme, ko pievieno augstskolām izsniegtajiem aizdevumiem, ir diezgan atšķirīga: tā svārstās no 0,9 līdz 2,5 procentiem. Tā var pieaugt, ja mainās nodrošinājuma apmērs, finanšu situācija vai ja valsts aizdevums tiek izsniegts saimnieciskās darbības veikšanai.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv