Mobilā versija
Brīdinājums +17.2°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Sestdiena, 19. augusts, 2017
18. februāris, 2017
Drukāt

Valsts augstskolas parādu jūgā (6)

1. Miljonu vērti parādi un stabila situācija?

1no6
Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

“Visu valsts augstskolu finansiālā situācija ir stabila,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildīgās amatpersonas, tomēr nezin kāpēc augstskolu maciņa biezums ir neērta tēma sarunā ar žurnālistiem. IZM bez saskaņošanas ar katru augstskolu atsakās sniegt datus par augstskolu parādiem, kaut arī (kā vēlāk izrādās) visi dati ir publiski pieejami ikvienam, kurš uzzina, ka tos var atrast Valsts kases tīmekļa vietnes finanšu pārskata krājumos.

Kredītsaistību tēma, iespējams, ir neērta tāpēc, ka skaitļi ir diezgan iespaidīgi: visas valsts augstskolas kopā dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro. Kredītsaistības ir uz ilgu laiku: dažām tās būs jāsedz vēl vairākus desmitus gadu.

Par to, ka augstskolām mēdz būt miljonu vērti parādi, plašāka sabiedrība pirmoreiz uzzināja šā gada sākumā. Diskusijās par to, kāpēc IZM tik ļoti steidz pievienot Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolu (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU), izskanēja informācija, ka, iespējams, ar RPIVA uzkrājumiem grib glābt LU finanšu situāciju. Universitāte ir parādā “OP Corporate Bank” teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti LU akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Aizņēmums noticis 2014. gadā, LU nauda jāatmaksā līdz 2019. gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, bet gada beigās parāds joprojām bija 5,8 miljoni. Universitātei ir arī citi aizņēmumi.

Tomēr augstskolu lielās kredītsaistības to pārraugam – ministrijai – bažas nerada. Ministrijas pārstāve arī norāda, ka informācija, kas pēdējā laikā publiski izskan par “dažu augstskolu” finansiālo stāvokli, esot ļoti nekorekta. “Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,” teic IZM pārstāve Diāna Laipniece.

  1. Miljonu vērti parādi un stabila situācija?
  2. LU uzkrājumi lielāki nekā parāds
  3. Arī RTU savs biznesa plāns
  4. Miljonu vērti parādi reģionālajām
  5. Kurš iztiek bez kredītiem?
  6. Dziļā bedrē neesot neviens

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Miljonu vērti parādi un stabila situācija? Tā mēdz būt pat premjeriem!

  2. Nespēj droši vien norēķināties par siltumu!

  3. Ko krāj un taupa taupītājs, to nāk un paņem laupītājs. Vai šis nav labs piemērs “reformu” neizbēgamībai? Mīļie ļautiņi nekrājiet, netaupiet,bet dzīvojiet šodienai, rītu var atnākt laupītājs no idiotu bara un atņemt visu ko esi krājis rītdienai.

  4. Bijusī pasniedzēja Atbildēt

    Tā arī nesapratu, par ko žurnālisti gribēja sacelt brēku? Par to, ka universitātēm ir gan ieņēmumi, gan izdevumi? Par to, ka RTU savu ēku uzturēšanas darbos neiesaista studējošo jaunatni, samaksājot ar devītniekiem? Laikam aptrūcis par ko rakstīt RPIVA sakarā, tāpēc jāpāriet uz trūkumiem citās universitātēs.

  5. Tas nav nekas neparasts Atbildēt

    Lielos parādos iedzīvoties mēdz pat ministri un premjeri!

  6. Daudzie maksas studenti arī likvidējamai RPIVA ļāvuši iztikt bez aizņēmumiem un tajā pašā laikā modernizēt savu ēku, kā arī uzkrāt piecus miljonus eiro.<<<<<< Pietiekosha summa LU paraadu dzeeshanai, vai ne, Muizhnieka kgs?

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+