Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. februāris, 2012
Drukāt

Valsts darba inspekcija ēnstrādniekus meklēs tikpat aktīvi


lusis_db_8

Par situāciju Valsts darba inspekcijā un iecerētajiem darbiem nākotnē stāsta inspekcijas jaunais direktors RENĀRS LŪSIS, kas amatā stājās šā gada 23. janvārī. 


 

– Vai inspekciju un tās klientus pēc jūsu stāšanās amatā gaida pārmaiņas?

R. Lūsis: – Šis man ir trešais darba gads Valsts darba inspekcijā. Visu aizvadīto gadu biju direktora pienākumu izpildītājs. Arī šajā gadā mūsu darbībā būs divas valdības apstiprinātas prioritātes. Tās ir: nereģistrētās nodarbinātības samazināšana un nelaimes gadījumu darbā – īpaši letālo un smago – skaita samazināšana. Nelegālās nodarbinātības ierobežošanai mums ir jāveic pārbaudes vismaz 3000 uzņēmumos, kas veido vienu trešdaļu no gadā veicamo pārbaužu skaita. Valdības uzstādījumos ir noteikts, ka vismaz 25% šo pārbaužu ir jābūt rezultatīvām. Jau pērn pārsniedzām šo uzstādījumu – nelegāli nodarbinātus cilvēkus atklājām 34% apsekoto uzņēmumu, tātad katrs trešais darba devējs nodarbina cilvēkus, nenoslēdzot rakstveida darba līgumu. Šajā gadā pirms došanās uz pārbaudi vēl vairāk strādāsim ar analītisko informāciju no datu bāzēm un ar ienākošo informāciju par pārkāpumiem. Tās arī ir daudz. Pērn ziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2010. gadu trīskāršojās, cilvēki pietiekami precīzi ziņoja par pārkāpumiem.

Attiecībā uz mūsu darbības otru prioritāti – nelaimes gadījumu skaita samazināšanu darba vietās – esam sev izvirzījuši uzdevumu vairāk pievērsties preventīvajai darbībai, tātad pārkāpumu novēršanai, pirms tie ir notikuši. To ir grūti izdarīt ierobežotas inspekcijas kapacitātes apstākļos un situācijā, kad trešdaļa pārbaužu notiek saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību un gandrīz puse pārbaužu ir saistīta ar cilvēku iesniegumiem un sūdzībām. Atlikušo laiku centīsimies maksimāli efektīvi izmantot preventīvajam darbam. Turpināsim veikt tematiskās pārbaudes bīstamajās nozarēs, kā tas vairākus gadus jau notiek un ir sevi attaisnojušas. Spilgts piemērs ir kampaņa lauksaimniecībā, kad lauksaimniecībā strādājošajiem tika rīkoti arī divi semināri par darba aizsardzības jautājumiem.

 

Šajā gadā, ja pārkāpums nebūs ļoti smags, noteikti vairāk izteiksim brīdinājumus. Agrāk ļoti daudz izdevām rīkojumus, kas nav administratīvais sods. Savukārt brīdinājums ir administratīvais sods, tas tiek fiksēts un liek aizdomāties, ka nākamajā reizē sankcijas būs smagākas.

 

Trešais svarīgais inspekcijas darbības virziens šajā gadā būs mūsu informatīvās sistēmas izstrāde un pakalpojumu elektronizācija ar ES naudas atbalstu. Ieviesīsim jaunu informatīvo sistēmu un sniegsim 16 jaunus e–pakalpojumus. Jaunā sistēma palīdzēs vēl efektīvāk strādāt ar citu institūciju datiem. Tos vienkopus piedāvās inspektoram, kurš pirms došanās uz pārbaudi iegūs daudz pilnīgāku informāciju par uzņēmumu, tādējādi varēs atlasīt bīstamākos uzņēmumus. Tāpat ar elektronisko pakalpojumu ieviešanu atvieglosim iestādes darbu, piemēram, nevajadzēs manuāli sagatavot izziņas. Ieguvēji būs arī klienti, jo uzņēmumiem nepieciešamas izziņas, lai piedalītos valsts iepirkumu konkursos. Tās viņi turpmāk saņems elektroniski, kas būs daudz ātrāk. Daudzas lietas, ko patlaban dara cilvēki ar rokām, ātri paveiks datorsistēma.

– Vai pietiks naudas šo ieceru īstenošanai?

– Saprotam, ka papildu naudu ne šajā, ne, visticamāk, arī nākamajā gadā mums nedos. Cenšamies esošos naudas resursus izmantot maksimāli efektīvi. Esam ierobežoti tajā, ko varam veikt preventīvi. Kādreiz ar lielāku inspektoru skaitu pārbaužu skaits bija par 3000 lielāks.

– Kā vērtējat inspektoru profesionalitāti? Cik lielu algu viņi saņem?

– Nenoliedzu, ka inspektoru kapacitāte, kadru mainība un algas ir problēma. Pēdējo divu gadu laikā uz iekšējo rezervju rēķina izdevās inspektora algu, ko viņš saņem, sākot darbu inspekcijā, palielināt no Ls 220 līdz 330. Ar visu to inspektoru atalgojums nav liels. Darba slodze ir liela, turklāt inspektors nekad nav gaidīts viesis uzņēmumā. Attieksme no uzņēmēju un dažreiz no darbinieku puses ir ļoti negatīva. Negatīvisms ir daļa no inspektoru ikdienas, ne visi ar to tiek galā un ir tam gatavi. Kadru mainība inspekcijā pērn bija kritiski augsta – aptuveni 20%. Tas nozīmē, ka mums atkal ir jāiegulda nauda inspektoru apmācībā. Žēl, ka mūs atstāj pieredzējuši kolēģi, kas darbojās daudzus gadus, tomēr, no otras puses, tas varētu liecināt par darba tirgus atkopšanos un mūsu darbinieku zināšanu novērtēšanu, ja reiz šiem cilvēkiem citā darbavietā piedāvā labāku atalgojumu. To, ka atalgojums ir problēma, liecina tas, ka inspekcijā patlaban nav aizpildītas visas štata vietas. Mums pastāvīgi nepietiek darbinieku Rīgā, arī patlaban meklējam četrus inspektorus.

– Kuros Latvijas novados un kurās nozarēs atklājat visvairāk pārkāpumu?

– Riskantākās nozares – būvniecība un apstrādes rūpniecība, tostarp kokapstrāde un mežistrāde – sliktā nozīmē atrodas priekšgalā gan pēc nelegālās nodarbinātības, gan pēc darba drošības rādītāja. Šonedēļ sākām tematisko pārbaudi kokapstrādē un mežizstrādē. Pa reģioniem izteiktas atšķirības nav. Skaitliski Rīgā darbā notiek visvairāk nelaimes gadījumu, tomēr proporcionāli uz iedzīvotāju skaitu izteiktu atšķirību nav. Nereģistrētās nodarbinātības ziņā Rīga ir līderis, visvairāk pierāda šo nereģistrēto nodarbinātību skaitliskajā un kvalitatīvajā ziņā. Jāņem vērā, ka Rīgā tomēr ir arī vislielākā ekonomiskā aktivitāte. Kurzeme pēc konstatētās nelegālās nodarbinātības atrodas 2., bet Latgale 3. vietā. Darba aizsardzības ziņā reģionālo atšķirību nav.

– Ar kādu mērauklu, jūsuprāt, var novērtēt inspekcijas darbību – vai tie būtu piemērotie sodi?

– Noteikti nedrīkst skaitīt mūsu uzliktās soda naudas par pārkāpumiem, kas pērn pārsniedza vienu miljonu latu un ir tuvu mūsu gada budžetam. Soda naudas pieaugums galvenokārt bija uz konstatētās nelegālās nodarbinātības pieauguma rēķina. Par to pērn aprēķinājām gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu agrāk.

 

Ir jāatceras, ka inspekcijai lielā mērā ir preventīva loma. Jo arī naudā nevar tieši izmērīt, cik ar mūsu pārbaudēm ir izglābts cilvēku dzīvību. Tāpat ik dienu sniedzam vairāk nekā 200 konsultācijas. Nav izmērāms, cik pārkāpumu šie padomi novērš.

 

– Vai naudas sodi patlaban motivē nepārkāpt likumus?

– Ļoti daudz uzņēmēju un darbinieku, visticamāk, paļaujas, ka pie viņiem neviens neieradīsies, tāpēc atļaujas pārkāpt likumus. Minimālais sods uzņēmējam par darbinieka pieņemšanu darbā bez rakstveida darba līguma patlaban noteikti ir motivējošs nosacījums pārkāpumu neizdarīt. Proti, tas ir Ls 750 liels, bet maksimālais sods – Ls 5000. Ja gada laikā vainīgo noķer atkārtoti, tad soda nauda ir no Ls 5000 līdz 10 000. Pērn vairākas reizes piemērojām sodu par atkārtotu nereģistrēto nodarbinātību.

Nevienam uzņēmumam Ls 5000 vai 10 000 nav summa, ko tas maksā ar prieku. Vēl viens motivējošs nosacījums ievērot likumus vismaz būvniecībā ir iepirkums – ja atklāj nelegāli nodarbinātu darbinieku, tad uzņēmums pusotru gadu nevar piedalīties valsts vai pašvaldību iepirkumu procesā. Tas mazajiem būvniekiem ir daudz lielāks sods nekā Ls 750 liela soda nauda. Ar šādu sankciju uzņēmuma darbošanās tiek nopietni apdraudēta.

– Vai šajā gadā uzņēmumos būs mazāk ēnstrādnieku?

– Mūsu aktivitāte nebūs mazāka kā pērn, nestrādāsim ar zemāku rezultativitāti. Pērn katrā trešajā uzņēmumā atklājām nelegālās nodarbinātības pārkāpumus. Domāju, ka arī šajā gadā pārkāpumu daudzums būs tāds pats. Neparedzu, ka lielas pārmaiņas varētu notikt viena gada laikā un nereģistrētās nodarbinātības apjomi krietni samazinātos.

 

Uzziņa

Valsts darba inspekcijas konsultatīvais tālrunis: 67186522; 67186523

Valsts darba inspekcijas anonīmais tālrunis: 67312176

Anonīmi ziņot par nereģistrēto nodarbinātību iespējams interneta mājas lapā www.vdi.gov.lv sadaļā “Ziņot par nereģistrēto nodarbinātību”

 

8Feb_nelegali_8

 

 

 

 

 

 

 

Valsts darba inspekcija


2011. g. 2012. g.*
Budžets (Ls) 1 382 691 1 333 246
Amata vietu skaits 158 158
Inspektoru skaits 111
111
Apsekojumu skaits (plāns/izpilde) 10 000/10 378 10 000
Vidējais uzņēmumu skaits uz vienu inspektoru 858 **
Vidējais darbinieku skaits uz vienu inspektoru 7 713 **

* Plāns; ** nosaka gada beigās

Avots: VDI

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+