Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. jūlijs, 2016
Drukāt

Raivis Dzintars: Valsts definējusi vērtības audzināšanas vadlīnijās (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Apmēram pirms četriem gadiem Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā pievērsāmies problēmai, ka audzināšanas jautājumi kopumā izglītības iestādēs ir brīvi interpretējami. Valsts nebija noteikusi, vai par izglītības sistēmas obligāti veicamiem uzdevumiem uzskatāma, piemēram, piederība Latvijas valstij, orientācija uz ģimenes vērtībām, cieņa pret latviešu valodu. Ir labo skolu piemēri, kuros audzināšanas process ir priekšzīmīgs neatkarīgi no jebkādiem dokumentiem, bet ir arī tādas skolas, kuru pedagogi publiski lepojas ar savu nelojalitāti Latvijai.

Ministru kabinets beidzot ir apstiprinājis audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēm, kas definē valsts viedokli par izglītības procesā neapstrīdamajām vērtībām un prasa atbildību no skolu vadītājiem. Var piekrist, ka ne jau papīrs izšķir reālo audzināšanas procesu, bet cilvēks un viņa paša piemērs. Tomēr kā skaidrs vadmotīvs izglītības iestādēm šāds dokuments ir ļoti vajadzīgs.

Minēšu dažus, manuprāt, būtiskus akcentus jaunajās vadlīnijās:

1. Tiek definētas vērtības, kurām jāatspoguļojas audzināšanas procesā. Starp galvenajām minētas: Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra, dzīvība, ģimene, laulība, daba, darbs un citas.

2. Audzināšanas uzdevumu sarakstā minēta izpratnes veicināšana par kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu un tradīcijām, nacionālās identitātes veidošanos un patriotismu.

3. Noteikts, ka pedagogs ir lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei, ievēro politisko neitralitāti. Paredzēts, ka skola nodrošina valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu, padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību.

4. Noteikta valsts simbolu lietošanas kārtība skolās. Paredzēts, ka skolās redzamā un cieņpilnā vietā atradīsies valsts karogs, ģerbonis un valsts himnas teksts.

5. Noteikts, ka izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu un materiālu teksts, kā arī citas audzināšanas metodes (tostarp skolas sadarbība ar citām fiziskām vai juridiskām personām) nedrīkst nonākt pretrunā Latvijas Satversmei vai vadlīnijās minētajām vērtībām. Tāpat paredzēts, ka audzināšanā izmantotā informācija nedrīkstēs būt PSRS vai nacistiskās Vācijas režīmu slavinoša vai attaisnojoša.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Un ar ko tas atšķiras no padomju laika? Vai tiešām visiem šķiet normāli, ka deputāti pedagogiem norāda kā ir jāveic audzināšanas darbs?

  2. Dzintars ar saviem 1 … 5 neredz, ka PAMATA kaitējumu nodara tikai un vienīgi vārds TOLERANCE ar patreizējo jēgu.
    Welkomisms, genderisms, īpatnējā seksuālā orientācija, kremļa propaganda u.t.t.
    Visi 1 … 5 ir tikai kamuflāža “tolerancei” !!!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+