Mobilā versija
-2.9°C
Tenis, Dravis
Otrdiena, 17. janvāris, 2017
18. jūlijs, 2016
Drukāt

Raivis Dzintars: Valsts definējusi vērtības audzināšanas vadlīnijās (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Apmēram pirms četriem gadiem Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā pievērsāmies problēmai, ka audzināšanas jautājumi kopumā izglītības iestādēs ir brīvi interpretējami. Valsts nebija noteikusi, vai par izglītības sistēmas obligāti veicamiem uzdevumiem uzskatāma, piemēram, piederība Latvijas valstij, orientācija uz ģimenes vērtībām, cieņa pret latviešu valodu. Ir labo skolu piemēri, kuros audzināšanas process ir priekšzīmīgs neatkarīgi no jebkādiem dokumentiem, bet ir arī tādas skolas, kuru pedagogi publiski lepojas ar savu nelojalitāti Latvijai.

Ministru kabinets beidzot ir apstiprinājis audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēm, kas definē valsts viedokli par izglītības procesā neapstrīdamajām vērtībām un prasa atbildību no skolu vadītājiem. Var piekrist, ka ne jau papīrs izšķir reālo audzināšanas procesu, bet cilvēks un viņa paša piemērs. Tomēr kā skaidrs vadmotīvs izglītības iestādēm šāds dokuments ir ļoti vajadzīgs.

Minēšu dažus, manuprāt, būtiskus akcentus jaunajās vadlīnijās:

1. Tiek definētas vērtības, kurām jāatspoguļojas audzināšanas procesā. Starp galvenajām minētas: Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra, dzīvība, ģimene, laulība, daba, darbs un citas.

2. Audzināšanas uzdevumu sarakstā minēta izpratnes veicināšana par kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu un tradīcijām, nacionālās identitātes veidošanos un patriotismu.

3. Noteikts, ka pedagogs ir lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei, ievēro politisko neitralitāti. Paredzēts, ka skola nodrošina valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu, padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību.

4. Noteikta valsts simbolu lietošanas kārtība skolās. Paredzēts, ka skolās redzamā un cieņpilnā vietā atradīsies valsts karogs, ģerbonis un valsts himnas teksts.

5. Noteikts, ka izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu un materiālu teksts, kā arī citas audzināšanas metodes (tostarp skolas sadarbība ar citām fiziskām vai juridiskām personām) nedrīkst nonākt pretrunā Latvijas Satversmei vai vadlīnijās minētajām vērtībām. Tāpat paredzēts, ka audzināšanā izmantotā informācija nedrīkstēs būt PSRS vai nacistiskās Vācijas režīmu slavinoša vai attaisnojoša.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Un ar ko tas atšķiras no padomju laika? Vai tiešām visiem šķiet normāli, ka deputāti pedagogiem norāda kā ir jāveic audzināšanas darbs?

  2. Dzintars ar saviem 1 … 5 neredz, ka PAMATA kaitējumu nodara tikai un vienīgi vārds TOLERANCE ar patreizējo jēgu.
    Welkomisms, genderisms, īpatnējā seksuālā orientācija, kremļa propaganda u.t.t.
    Visi 1 … 5 ir tikai kamuflāža “tolerancei” !!!

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (88)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Izvēlies – vai nu es, vai viņa!

Pēc paša vēlēšanās Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu atstājušais Gatis Truksnis (ZZS) jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt kā pilsētas mēra kandidāts. Savā paziņojumā Truksnis uzsvēra, ka šajos gados, kamēr viņš vada Jūrmalas domi, ir panākta “nebijusi politiskā stabilitāte”. Viņš arī uzskaitīja paveiktus darbus, kā arī teica, ka aizvadītie mēneši viņam bijuši “satraukuma un pārdzīvojumu pilni”. Truksnis piebilda, ka atlikušos mēnešus strādās kā deputāts, “lai ar pilnu pārliecību” varētu startēt pašvaldību vēlēšanās kā Jūrmalas mēra kandidāts.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+