Mobilā versija
-1.3°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
22. augusts, 2016
Drukāt

Valsts degvielas rezerves pie sešiem uzņēmējiem

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Glābiņš krīzes situācijā

Visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, krīzes situācijai ir jābūt uzkrātām degvielas rezervēm vismaz trīs mēnešiem. Tās izmantotu, piemēram, dabas katastrofu, ekonomisko blokāžu vai kara gadījumā. Saskaņā ar ES direktīvu katras dalībvalsts rezervēm vajadzīgo degvielas daudzumu ES teritorijā veido atbilstoši dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Latvijai lielāks rādītājs ir degvielas 90 dienu imports.

Šajā gadā kopējais degvielas rezervju daudzums valstī ir 345 638 tonnas. Latvijas iedzīvotāji par šā daudzuma glabāšanu maksās pavisam 11,2 miljonus eiro – par 1,3 miljoniem mazāk nekā pērn. Aptuveni vienu trešdaļu jeb 120 000 tonnu no pavisam 345 638 tonnām Latvijas degvielas rezervju glabās Igaunijā un Nīderlandē. Savukārt Latvijā uzņēmēji glabās daļu Itālijas un Portugāles naftas produktu drošības rezer­vju. ES direktīva nosaka, ka vismaz 25% no obligātajām degvielas rezervēm ir jāglabā valstī uz vietas un to piegāde ir jānodrošina 48 stundu laikā. Savukārt, ja rezerves glabā citā valstī, tad piegādes termiņš ir 20 dienas. Maksājumus uzņēmējiem par valsts rezervju glabāšanu gūst no valsts nodevas, ko maksā degvielas importētāji. Viņi to iekļauj cenā, kuru maksā degvielas mazumtirgotājs un patērētājs. Valsts nodeva ir 11,36 eiro par katru iepriekšējā kalendāra mēnesī pārdoto un patērēto 1., 2. un 3. kategorijas naftas tonnu.

Izvēlas sešus no deviņiem

Iepirkumus valsts obligāto degvielas rezervju glabāšanai ik gadu rīko Ekonomikas ministrija (EM). Uzvarētājus izvēlas pēc viszemākās cenas principa. Līgumu par rezervju glabāšanu slēdz uz termiņu no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

Šā gada martā EM rīkotajā iepirkuma konkursā pieteicās deviņi uzņēmumi. Tie ir: “MERCURIA ENERGY TRADING” SA, “VITOL” SA, AS “Ventbunkers”, SIA “Circle K Latvia”, SIA “RDZ Energy”, “Hartree Partners (UK)” Limited, “SANDERS TRADING” INC. EESTI FILIAAL, SIA “Euro Energo Company”, SIA “Baltimar VT”. Konkursā uzvarēja seši pārdevēji, “Baltimar VT”, “MERCURIA ENERGY TRADING” SA un “Hartree Partners (UK)” nebija pareizi noformējuši iepirkumu dokumentus. Iepirkumu komisijas vadītāja, EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta vadītāja Olga Bogdanova teic, ka uzvarētāji solīja degvielu glabāt par 1,84 līdz 3,43 eiro par tonnu (bez PVN).

Saskaņā ar jau noslēgto līgumu viens no uzvarētājiem “SANDERS TRADING” INC. EESTI FILIAAL pavisam glabās 120 000 tonnu Latvijas degvielas rezervju, tostarp 30 000 tonnu Igaunijā un 90 000 tonnu Nīderlandē. Vien pērn novembrī izveidotais un Igaunijā reģistrētais uzņēmums ar 
20 000 eiro pamatkapitālu nosolīja viszemāko cenu – 1,84 eiro/t. Salīdzinājumam citu konkursa uzvarētāju piedāvājums – “Circle K” 1,97 eiro/t, “Rdz Energy” 2,49 eiro/t, “Euro Energy” 2,31 eiro/t, “Ventbunkers” 2,06 eiro/t, “Vitol” 3,06 eiro/t. O. Bogdanova uz jautājumu par vislētākā – “SANDERS TRADING” INC. Igaunijas filiāles – piedāvājuma pamatotību atbild, ka ministrijas eksperti vienu reizi trīs mēnešos klātienē pārbauda, vai visi valsts degvielas rezervju glabātāji tiešām rezerves glabā. “Pirms līguma slēgšanas devāmies uz Igauniju un pārliecinājāmies par līgumā norādīto degvielas rezervju esamību. Sazinājāmies arī ar Nīderlandes kompetentajām ie­stādēm, kas apstiprināja “SANDERS TRADING” INC. Igaunijas filiāles sniegtās informācijas patiesumu. Mēs pārliecināmies, vai pakalpojuma sniedzēji šo pakalpojumu var sniegt,” teic O. Bogdanova. Eksperte piebilst, ka iepriekš norādītie degvielas rezervju izcenojumi ietver visas izmaksas, kas degvielas glabātājam rodas glabāšanas un tās nogādāšanas laikā līdz kuģim, kā arī peļņu. Ja nu patiešām rodas vajadzība pēc degvielas, tad jāslēdz atsevišķs līgums un degviela jāpiegādā pēc adreses, kas norādīta valdības lēmumā.

Laiž apgrozībā

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns precizē – valsts obligātās degvielas rezerves laiž apgrozībā, nevis vienu reizi nopērk un visu gadu glabā. “Degvielas derīguma termiņš nav mūžīgs. Degvielu pērk un pārdod, tomēr visu laiku krātuvē ir jābūt atlikumam, kas fiksēts noslēgtajā līgumā,” tā M. Stirāns. Viņš arī vērš uzmanību, ka Igaunijā atšķirībā no Latvijas ar valsts degvielas rezervēm darbojas īpaši izveidota aģentūra, kas arī tās pērk un pārdod.

Vai ir risks, ka valsts rezervēm paredzētais degvielas daudzums tomēr nav iegūstams 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā? “Risks par to, ka uzņēmējs krāpsies, ir minimāls. Mēs sazināmies ar citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tās sazinās ar mums,” uzsver O. Bogdanova.

Latvijā pēdējos gados kāpj degvielas patēriņš, tāpēc likumsakarīgi pieaug arī naftas produktu obligāto rezervju daudzums. Vien naftas cenu kritums ir iemesls, kas nepalielina pircēju maksājumu par valsts rezervēm.

naftasrezerves_tab

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+