Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. jūnijs, 2013
Drukāt

Valsts eiro gatava, sabiedrība – nē

Foto - REUTERS/Scanpix, Latvijas Banka. Jāņa Gruzdiņa kolāžaFoto - REUTERS/Scanpix, Latvijas Banka. Jāņa Gruzdiņa kolāža

Eiropas Komisija vakar publicēja savu 2013. gada konverģences* ziņojumu, ko Latvija pieprasīja ārpus kārtas, lai saņemtu novērtējumu valsts gatavībai ieviest eiro. Tajā secināts, ka Latvija sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni ar eiro zonu, un ierosina ES Padomei pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

Vakar savu redzējumu par Latvijas gatavību eirozonai pauda arī Eiropas Centrālā banka (ECB) Frankfurtē, kas arī atzina, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus un ir eirozonai gatava. Taču ECB redzējums tradicionāli ir stingrāks. Banka norāda, ka Latvijai ir vairākas ēnas puses, proti, lielais nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās, kā arī ECB ir bažas, vai Latvija, būdama augoša valsts, spēs ilgtermiņā noturēt inflācijas līmeni.

“Valsts šobrīd ir augošā stadijā, lai notvertu citu eirozonas valstu līmeni, kas ir normāli, taču tas arī nozīmē, ka ir viegli pieaudzēt inflāciju. Ar to būs jātiek galā gan Latvijas Centrālajai bankai, gan Latvijas varas iestādēm, atrodot pareizos instrumentus inflācijas kontrolēšanai,” tā ECB valdes loceklis Jergs Asmusens.

ECB rosina Latvijas valdību turēties pie līdzšinējā ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes un konkurences attīstības kursa un turpināt rūpīgu banku uzraudzību.

Tātad visi Māstrihtas kritēriji ievēroti. Arī inflāciju EK prognozē zemāku par ES vidējo. Pārtulkojot to personīgā maciņa valodā, pirktspēja mums tuvākajos gados tik strauji nepalielināsies kā Eiropā. Kaut arī pašreizējo, īpaši zemo inflācijas līmeni ir veicinājuši īstermiņa faktori (galvenokārt PVN samazinājums pagājušā gada jūlijā), tomēr EK ir pārliecināta, ka cenas būs stabilas ilgāku laiku.

Interesanti, ka monetāro lietu komisārs Oli Rēns Latvijas pievienošanos eirozonai uzskata par uzticības apliecinājumu kopējai valūtai un par “vēl vienu pierādījumu, ka tiem, kas pareģoja eiro zonas izjukšanu, nebija taisnība”. Vēl viens pasažieris uz klāja ir pierādījums kuģa negrimtspējai!

Kaut gan ieejas biļete eirozonā ir tikai četri Māstrihtas kritēriji (valsts budžeta deficīts, cenu stabilitāte, valūtas maiņas kursa stabilitāte un ilgtermiņa procentu likmju konverģence), EK īpaši uzsvērti vērtē spēju tos izpildīt ilgākā termiņā. Ņemot vērā citu eiro kluba biedru pieredzi – pamatoti baidoties, ka pēc iestāšanās disciplīna pajuks.

Kad Latvija iestāsies eirozonā, tā būs viena no četrām valstīm, kuras ievēro pilnīgi visus kritērijus. Tāpēc EK juristi ES līgumā ir atraduši vārdu “ilgtspējīgi” un to attiecina uz visām iespējamām jomām. Oli Rēns, komentējot jautājumu, vai Latvija spēs turēties pie noteiktā kursa, atbildēja ar joku: “Salieciet kopā piecus ekonomistus un jūs dabūsiet sešus viedokļus.”

EK arī turpmāk sagaida no Latvijas gan fiskālu disciplīnu, gan strukturālās reformas sociālās nevienlīdzības novēršanā, izglītībā un valsts pārvaldē. Komisārs Andris Piebalgs piebilda, ka tās ir jomas, par kurām Latvija pati labi zina: “Tas ir bezdarbs un nabadzības izskaušana, taču tas tieši nesaistās ar eiro. Latvija ir veiksmes stāsts, taču no tā nevajag izdarīt secinājumu, ka viss ir labi un perfekti. Labi un perfekti ir kritēriji, kas ļauj valstij pievienoties eirozonai.”

EK brīdina no pieprasījuma izraisītas algu celšanās, arī ECB aicina izvairīties no darbaspēka izmaksu kāpuma atsākšanas. Uz šā fona vakardienas Finanšu ministrijas ierosinājums ierēdņu algas noteikt 80% apmērā no algām privātā sektorā ir ļoti strīdīgs.

Lai gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā “LA” apliecināja, ka jautājums par nerezidentu bankām ir angļu žurnālista nejaušs jautājums un no nopietnas darbakārtības ir noņemts, Eiropas Komisija to tajā ir atstājusi. Vakar Briselē komisāra Rēna argumentācijā, atbildot uz žurnālista jautājumu, nonākuši tie paši mūsu puses argumenti – nerezidentu sektors Latvijā ir astoņas reizes mazāks nekā Grieķijā, tas ir 147% no IKP, kamēr ES vidēji – 367%, turklāt Latvijā ir pieredze nerezidentu apkalpošanā, ir noteiktas augstākas prasības banku kapitālam, likviditātei. Ar tiem pašiem argumentiem tas tik un tā izdalīts atsevišķi. Tiesa, ne kā strīdīgs jautājums, bet kā tāds, kam nedrīkst nepievērst uzmanību, man skaidroja konverģences ziņojuma līdzautors. Ja EK nebūtu pievērsusi tam uzmanību, tad nerezidentus apkalpojošām bankām Latvijā netiktu pieprasīta augstāka likviditāte, viņš secināja. Arī turpmāk Latvijai esot jāuzmanās.

EK konstatējusi, ka tikai 36% sabiedrības atbalsta eiro ieviešanu, toties viedokļu veidotāju organizācijas (LDDK u. c.) to atbalstot. Tāpēc EK piedāvās naudu informēšanas kampaņai.

 

Konverģences* (Māstrihtas) kritēriji:


Jābūt Latvijai ir
Inflācija < 2,7 % 1,3 %
budžeta deficīts < 3% 1,2 %
parāds < 60% 40,7 %
aizdevumu procentu likme < 5,5 % 3,8 %
maiņas likme (piesaiste eiro) > 2 gadi 8 gadi

* Konverģence (convergere – savstarpēji tuvoties, tiekties – latīņu val.) – pakāpeniska pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam). Svešvārdu vārdnīca, 2008.

 

 

TURPINĀJUMS SEKOS

Pēc tam kad Eiropas Parlaments būs izteicis savu atzinumu, eiro zonas finanšu ministri snieguši ieteikumu un ES valstu vadītāji būs apsprieduši šo jautājumu Eiropadomes 27. un 28. jūnija sanāksmē, ECOFIN padome 9. jūlijā pieņems galīgo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā.

Procedūra būs pilnīgi pabeigta, kad 9. jūlijā Ministru padome ar eiro zonas dalībvalstu un Latvijas vienprātīgu lēmumu būs noteikusi maiņas kursu starp latu un eiro.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+