Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

Valsts fondam jāatdzīvina zeme


Foto - LETAFoto - LETA

Aptaujātie zemnieki un zemnieku organizāciju pārstāvji ir par Valsts zemes fonda izveidi, ko ierosinājusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma un atbalstījis Valsts prezidents Andris Bērziņš. Visi manis uzrunātie nešaubās – šāds fonds, kas kalpotu lauksaimnieciski izmantojamās zemes saimnieciskai izmantošanai un tirgus aizsardzībai, ir vajadzīgs. 


 

Šaubās par ko citu

Saldus novada zemnieku saimniecības “Krastmaļi” īpašnieks Māris Kļaustiņš vien šaubās, vai šis fonds nepārvērtīsies par vēl vienu birokrātisku valsts aparātu, kurā sēdošie ierēdņi uzraudzīs zemes lietas no Rīgas augstumiem, šķaidoties ar valsts naudu un mantu.

“Fonda jēga atkarīga no tā, kādi cilvēki tajā strādās un kāda būs viņu attieksme pret uzticētajiem pienākumiem,” turpina Māris Kļaustiņš. Zemnieku saimniecības “Krastmaļi” īpašnieks stāsta, ka Ezeres pusē jau krietnu laiku stāv neapstrādāts aptuveni 30 hektāru liels zemes gabals, kas ieskaitīts tā sauktajā zemes fondā zemes reformas pabeigšanai un uz ko var pieteikties bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki.

“Taču šo zemi līdz šim nevienam nevajag, un pamazām tā aizaug un pārpurvojas. Arī valsts nedara neko, lai to saglabātu izmantojamu. Šo zemi es labprāt izmantotu savā saimniecībā. Bet nedrīkst, jo tā, lūk, paredzēta zemes reformas pabeigšanai…

Ja tāda ir attieksme pret zemi pašlaik, kādas cerības varam likt uz fondu, ja tādu izveidos?” jautā Māris Kļaustiņš.

Pārgaujas novada uzņēmuma “Stalbes Agro” valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzskata, ka fonda veidošanas ideja ir krietni novēlota. “Tāds bija jāizveido pirms 10 vai 15 gadiem. Daudzos Zemgales un Vidzemes novados brīvu zemju nav, visas labākās jau izķertas. Valsts prezidenta vēlme ir apsveicama, tikai ar kādiem praktiskiem paņēmieniem tagad to izdarīt? Diemžēl mūsu valstī gadiem ilgi nekopts īpašums tik un tā ir svēts un neaizskarams, un nav likumu, kā par to sodīt īpašnieku,” spriež viņa.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atklāj, ka viņas pārstāvētā organizācija jau vairākus gadus par to runājusi gan ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, gan ar valsts augstākajām amatpersonām. “Žēl, ka vairāki gadi izšķiesti runāšanā,” viņa apliecina.

 

Jāsāk ar novadiem

Krāslavas rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Geiba uzskata, ka fonda veidošana jāsāk ar novadiem. Tā varēs visvieglāk noskaidrot, cik lielu to varētu veidot un kādiem mērķiem tas katrā vietā kalpotu. Šai nolūkā novados vai plānošanas reģionos būtu vērts izveidot komisijas, kurās būtu pārstāvēti vietējie lauksaimnieki un uzņēmēji.

Viņaprāt, šāda fonda veidošanu nevar balstīt tikai uz tām zemes platībām, kas paredzētas zemes reformas pabeigšanai, proti, agrāko īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumu apmierināšanai.

“Labākie šā fonda zemes gabali jau ir paņemti, liela daļa atlikušo ir strēmeles, dažādi atgriezumi un cita nevērtīga zeme,” piebilst Ivars Geiba.

Arī Aija Balode domā, ka fonda veidošana Rīgā var nesanākt. “Jāiesaista Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vietējie konsultanti, kuri vislabāk var izdibināt, kādas ir vietējo zemnieku vajadzības katrā pagastā,” viņa saka.

 

Labums arī īpašniekiem

Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja spriež, ka pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 400 000 hektāru neapsaimniekotas vai ļoti ekstensīvi apsaimniekotas zemes, kas netiek izmantota ražošanā. Fondam būtu jāpasargā tās no degradēšanās. Viņasprāt, fondā varētu uz laiku iekļaut tās zemes platības, kas netiek pienācīgi apsaimniekotas, neatņemot īpašuma tiesības to īpašniekiem. Šo zemi fonds iznomātu lauksaimniekiem, kuriem ir zināšanas un kuriem tā vajadzīga ražošanā. Lai tā notiktu, no valsts puses jābūt piedāvājumam gan tiem īpašniekiem, kas vienkārši neliekas ne zinis par savu īpašumu, gan tiem, kas šobrīd dažādu iemeslu dēļ nespēj apkopt zemi.

“Mums ir daudz tādu zemes īpašnieku, kuri dzīvo Rīgā vai pat nedzīvo Latvijā un kas paši nespēj vai neprot apstrādāt zemi. Tomēr nevēlas to pārdot. Domāju, ka iespēja nodot zemi fonda apsaimniekošanā arī viņiem būtu atrisinājums.

Bet tiem, kas gribētu pievērsties lauksaimniecībai, pavērtos iespēja nomāt zemi no stabila valstij piederoša fonda. Tāpat tas ļautu zemes apsaimniekotājiem strādāt ar mazāku skaitu zemes izīrētāju. Fonds kalpotu kā zemes konsolidētājs,” ierosina Maira Dzelzkalēja.

 

Jāpalīdz tikt pie zemes

Pēc Krāslavas puses vietējās zemnieku apvienības dalībnieku domām, fondam jākalpo diviem galvenajiem mērķiem – jauno zemnieku atbalstam un zemes konsolidācijas veicināšanai – ar aprēķinu, ka saimniecību platība nepārsniedz 250 līdz 300 hektārus.

Kokneses novada zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis uzskata, ka galvenais uzdevums ir palīdzēt jaunajiem lauksaimniekiem tikt pie zemes – galvenā ražošanas līdzekļa. Tāpat fonds varētu atbalstīt finanšu grūtībās nonākušos lauksaimniekus saglabāt lauksaimniecības zemi ražošanas nodrošināšanai.

Krāslavieši spriež, ka valstij jādod reālas iespējas novadu pašvaldībām izmantot zemes pirmpirkuma tiesības. Kā zināms, šādas tiesības pašvaldībām likumā gan ir noteiktas, bet naudas trūkuma dēļ tikpat kā netiek izmantotas. Izmantojot šajā fondā uzkrāto naudu, zeme būtu jāpērk par tirgus cenām.

 

Stāvoklis grūts, 
bet nav bezcerīgs

Aija Balode atzīst, ka lielas zemes platības ar mūsu pašu cilvēku līdzdalību ir nonākušas ārzemnieku rokās. “Pret zemes izpārdošanu ārzemniekiem valstij būtībā nav nekādas aizsardzības. Arī Jānis Dzenis uzskata, ka nav iespējams pasargāt zemes izpārdošanu ārzemniekiem, jo likumā ir caurumi, un visus aizvadītos gadus likuma noteiktie ierobežojumi tika sekmīgi apieti. Valsts vai pašvaldības pirmpirkuma tiesības var izmantot vien tad, ja var pierādīt, ka šī zeme ir nepieciešama valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai.

Maira Dzelzkalēja spriež, ka šāda fonda piedāvājums varētu būt izdevīgs tiem īpašniekiem, kuri pagaidām vilcinās pārdot zemi ārvalstu pilsoņiem, kaut arī paši nespēj to pienācīgi apsaimniekot.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+