Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. novembris, 2012
Drukāt

Valsts iepirkumos vietējiem ražotājiem ik gadu iet secen 50 miljoni latu

Foto - LETAFoto - LETA

Iniciatīva uzlabot vietējo ražotāju konkurētspēju valsts iepirkumos ir apsveicama, jo pretējā gadījumā ik gadu pašmāju ražotājiem iet secen vismaz 50 miljoni latu, ekspresintervijā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Valsts un pašvaldības pārtikas preču iepirkumiem ik gadu tērē vismaz 50 miljonus latu. Ja šo summu varētu apgūt vietējie ražotāji, tas dotu daudz lielāku pienesumu ekonomikai, jo nauda paliktu Latvijā. Neapgalvojam, ka iepirkumos ir jāizvēlas tikai Latvijas ražotāju produkcija. Esam par to, lai iepirkumos kā prioritāte tiktu izvirzītas noteiktas kvalitātes prasības, bet – ne zemākā cena. Latvijas ražotāji spēj piedāvāt ļoti kvalitatīvu produkciju, kas tos pozicionētu daudz konkurētspējīgās pozīcijās, nekā tas ir patlaban,” sacīja Šure.

Viņa arī norādīja, ka Latvijā valsts iepirkumos vēl joprojām darbojas vienots iepirkums par visām preču grupām, kas konkursā garantē uzvaru starpniekiem ar lētāko cenu, bet bieži vien – zemāku kvalitāti.

“Tas ir absurds. Ja iepirkums netiek dalīts iepirkumu lotēs jeb grupās pa pārtikas preču ražošanas nozarēm, tas nozīmē, ka no iepirkuma tiek izslēgts, piemēram, vietējais maizes ražotājs. Nevar taču prasīt, lai viņš piegādā arī piena produktus, gaļas izstrādājumus un dārzeņus. Patlaban iepirkumos uzvar starpnieki, kas izveido kopēju pārtikas produktu piedāvājumu, kurā ir visi prasītie produkti, taču to izvēles kritērijs nav kvalitāte, bet gan zemākā cena,” atzina LPUF vadītāja.

Vienlaikus Šure norādīja, ka patlaban LPUF kopā ar Zemkopības ministriju strādā pie projekta “Latvijas pārtikas kvalitātes sistēma”, kas valsts un pašvaldību pārtikas preču iepirkumiem kā prioritāros produktus īpaši jūtīgai patērētāju auditorijai noteiks tikai shēmā sertificētos produktu.

“Tiek izstrādāti noteikumi, kuri nosaka kvalitātes prasības pārtikas produktiem, kurus drīkst iepirkt īpaši jūtīgām patērētāju grupām, piemēram, pirmskolas un skolas vecuma bērniem, slimniekiem veselības iestādēs un pansionātos. Šo kategoriju iepirkumu konkursos dominējošai prasībai ir jābūt kvalitātei, nevis zemākajai cenai. Ieviešot sistēmu, iepriekš minētajiem starpniekiem valsts iepirkumos būs noteiktās pārtikas preču kategorijās jāizvēlas īpaši marķēti produkti, kas atbilst iepriekš noteiktām kvalitātes prasībām,” sacīja Šure.

Viņa arī sacīja, ka līdz gada beigām tiks pabeigta šīs sistēmas stratēģijas izstrāde. Savukārt nākamā gada pirmajā ceturksnī tiks izstrādāta konkrētu nozaru – piena, gaļas utt. – specifikācijas, bet gada vidū projektam būtu jānoslēdzas ar sagatavotu dokumentu, kas tālāk tiks virzīts skatīšanai valdībā.

Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas frakcija paziņojusi, ka ZZS dialogā ar Iepirkumu uzraudzības biroja un pašvaldību pārstāvjiem meklēs veidu, kā legāli panākt, lai pašvaldību un valsts iepirkumos uzlabot vietējo ražojumu konkurētspēju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+