Valsts izsludinās iepirkumu skolotāju apmācībai 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) drīkst piešķirt nodibinājumam “Iespējamā misija” līdz 93 500 eiro, taču tas jādara, veicot publisku iepirkuma procedūru, paredz vakar valdības pieņemtais lēmums.
Valdības protokollēmumā gan nav tieši minēta “Iespējamā misija”, taču izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis neslēpj, ka, visticamāk, šajā publiskajā iepirkumā piedalīsies šis nodibinājums. Turklāt lēmumam pievienotajā informatīvajā ziņojumā “Par skolotāju sagatavošanas programmas atbalstu” runa ir tieši par “Iespējamās misijas” līdz šim paveikto.
Kā zināms, “Iespējamās misijas” viens no darbības virzieniem ir piesaistīt skolotāja profesijai profesionāļus, kam nav pedagoģiskās izglītības,
bet ir interese par darbu skolā un kas līdztekus skolotāja darbam ir gatavi apgūt arī teorētiskās pedagoģiskās zinības. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka “Iespējamā misija” jo sevišķi lielu uzsvaru likusi uz STEM jomas (eksakto mācību priekšmetu) skolotāju sagatavošanu, kas ir pat 38% no visiem programmas absolventiem – kopumā desmit gados sagatavots 61 eksakto mācību priekšmetu pedagogs. Absolventi, kuri vairs nestrādā skolā, turpina popularizēt STEM skolēnu vidū, veidojot, piemēram, mācību portālus tīmeklī.
Nodibinājumu finansē uzņēmumi, taču, mainoties nodokļu politikai, ziedotāju skaits samazinājās un šogad “Iespējamai misijai” nācās atteikties no idejas uzņemt interesentus skolotāju sagatavošanas programmā. Tad parādījās ideja, ka nodibinājumam vajadzētu saņemt valsts finansējumu. IZM pat atrada, ka tās makā varētu būt finansējums, ko novirzīt šai skolotāju sagatavošanas programmai, taču nebija juridiskā mehānisma, lai piešķirtu finansējumu tieši šai organizācijai.
“Iespējamās misijas” direktore Edīte Millere gan izklausījās nedaudz vīlusies par valdības piedāvāto risinājumu: “Vēl nav zvanīts, ka iepirkumu tiešām izsludinās, un šis risinājums nozīmē, ka iepirkumā var pieteikties vēl kādas organizācijas. Protams, ja iepirkums būs un atbildīsim kritērijiem, tad pieteiksimies.”
Ja arī izdosies uzvarēt iepirkumā, viens iesaukums skolotāju sagatavošanas programmā nerealizēsies: mācību gads jau ir sācies un skolās nav nonācis neviens jauns “Iespējamās misijas” skolotājs. Taču nu jau apdraudēts arī jauno skolotāju iesaukums nākamajam mācību gadam.
“Ja mēs divus gadus pēc kārtas neapmācām skolotājus, tad mūsu organizācijai pat īsti vairs nav jēgas,” teic E. Millere.
K. Šadurskis atzīst: esošais risinājums nav tāds, lai varētu teikt “šodien lēmums, bet rīt jau nauda”, tomēr valsts nevar tik vienkārši piešķirt finansējumu kādai nevalstiskajai organizācijai.
Jautāju, vai turpmāk arī citas ar izglītību saistītas nevalstiskas organizācijas varētu cerēt uz līdzīgiem iepirkumiem, jo izglītības jomā darbojas ne tikai “Iespējamā misija”. Piemēram, “Junior Achievement Latvija” uztur skolēnu mācību uzņēmumu tīklu. Arī šai organizācijai nodokļu reformas dēļ samazinājušies saņemtie ziedojumi, jo uzņēmējiem vairs nav izdevīgi ziedot un noderētu valsts atbalsts. Tā ir starptautiska organizācija, un ir valstis, kas finansē “Junior Achievement”, pretī sagaidot skolēnu apmācību uzņēmējdarbībā un līderībā.
K. Šadurskis atzina, ka būtu vajadzīga sistēma ar skaidriem kritērijiem, kas ļautu uz valsts finansējumu pretendēt arī nevalstiskajām organizācijām. Taču šādas sistēmas izstrāde nav sākta. Tiek meklēti risinājumi vien atsevišķiem gadījumiem.
