Latvijā
Sabiedrība

Valsts kā sabiedrisko organizāciju donors. Šogad vēlmes par pusotru miljonu 16


Biedrība “Romu kultūras centrs” pērn par 4034 eiro īstenoja projektu, kas vairoja interesi par starptautisko romu kultūras festivālu “ROMA WORLD” – izgatavoja afišas, reklāmas radio un TV, veica videoierakstu “Mezzo TV” kanālam.
Biedrība “Romu kultūras centrs” pērn par 4034 eiro īstenoja projektu, kas vairoja interesi par starptautisko romu kultūras festivālu “ROMA WORLD” – izgatavoja afišas, reklāmas radio un TV, veica videoierakstu “Mezzo TV” kanālam.
Foto – Ieva Čīka/LETA

Pērn uz jaunizveidotā valsts finansētā NVO fonda naudu – kopumā 400 000 eiro – pretendēja nevalstiskās organizācijas ar 261 projektu, bet šogad Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā NVO fonda administrētājs saņēma 149 projektu iesniegumus. Tas vis nenozīmē to, ka ir mazinājušās sabiedrisko organizāciju vēlmes saņemt valsts budžeta naudu, bet gan to, ka šogad viena biedrība vai nodibinājums vairs nevarēja SIF iesniegt divus projektus kā pagājušajā gadā, bet tikai vienu. Tā kā martā apritēja gads, kopš tika izsludināts pirmais NVO projektu konkurss, vērts paraudzīties, cik mērķtiecīgi nauda tērēta pērn, kas izdarīts un kādiem mērķiem tā tiks biedrībām un nodibinājumiem šogad.

Ilgi lobētā ideja

Par to, lai nevalstiskajām organizācijām būtu iespēja savas darbības nodrošināšanai saņemt naudu no valsts budžeta ar vienota fonda starpniecību, tās cīnījās jau kopš 2003. gada. Viens no spēcīgākajiem argumentiem bija tāds, ka valsts šīm organizācijām ir uzticējusi funkcijas – piedalīties politikas plānošanā un lēmumu izvērtēšanā, un šim nolūkam nepieciešami resursi. “Atzinumu skaits, ko NVO eksperti snieguši par politikas plānošanas un tiesību aktu projektiem, arvien pieaug – 2008. gadā tie bijuši 395, 2013. g. – 709, 2014. g. – 512 un 2015. gadā – 716,” teic Valsts kancelejas pārstāve Zane Legzdiņa-Joja. Nevalstisko organizāciju biedri piedalās dažādās nozaru ministriju un Ministru kabineta veidotās darba grupās, sniedzot atzinumus par izglītību, veselību, sociāliem jautājumiem, valsts pārvaldi, vidi u. c., kā arī ierodas uz Saeimas komisiju sēdēm, paužot viedokli par iecerētajiem tiesību aktu grozījumiem.

2015. gadā Ministru kabinets apstiprināja NVO fonda koncepciju. Tika izveidota NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komiteja, kurā ir sešu ministriju pārstāvji, seši NVO pārstāvji, Valsts kancelejas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji. Organizācijas varēja pieteikties atbalstam trīs darbības virzienos – “NVO darbības stiprināšana”, “Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm” un “NVO interešu aizstāvības stiprināšana”. No pērn iesniegtajiem pieteikumiem SIF padome apstiprināja 66 projektus. Gada beigās izrādījās, ka dažas organizācijas nebija izmantojušas visu finansējumu, bet dažas – nebija spējušas pārliecināt, ka plānoto patiešām izdarījušas. Tāpēc 400 000 vietā tika iztērēti tikai 366 840 eiro. Bet starpība – vairāk nekā 33 tūkstoši eiro atskaitīti atpakaļ valsts budžetā.

SIF Projektu konkursu nodaļas vadītāja Linda Mežviete teic: “Diemžēl bija viens gadījums, kad nācās lauzt līgumu, jo projekta iesniedzējs neko nedarīja un divi projekti bija tādi, kur iesniegtie dokumenti nepārliecināja par faktisku aktivitāšu norisi.” Līgums tika lauzts ar biedrību “Kultūras un mākslas projekts NOASS”. Savukārt nepārliecinošus dokumentus iesniedza nodibinājums “MM art” un biedrība “Saulkrastu Kultūras un sporta centrs”. “MM art” ar 5000 eiro vērtu projektu “Šekspīrs manā pagalmā” bija iecerējis piecus īpašus spēlfilmas “Romeo n’ Džuljeta” seansus vidusskolēniem ar diskusiju pēc tās noskatīšanās par tēmu “Latviešu un krievu jauniešu kopienas līdzāspastāvēšana un mijiedarbība Latvijā”, ar mērķi veicināt daudznacionālās sabiedrības integrāciju un dialogu ar kino palīdzību.

Savukārt biedrība “Saulkrastu Kultūras un sporta centrs” darbības stiprināšanai bija par  4991,61 eiro paredzējusi ekspertu (projektu vadītāja, žurnālista un jurista) “piesaisti biedrības iniciatīvas grupas izglītošanai un konsultēšanai sakarā ar biedrības veiktajām aktivitātēm un ziedojumu stratēģijas izveidi biedrības turpmākās finanšu piesaistes aktivitāšu nodrošināšanai”. Ja tiek lauzts līgums vai projekta veicējs neiesniedz atbilstīgus dokumentus, tam avansā saņemtais finansējums ir jāatmaksā atpakaļ.

Prioritātes un vērtētāji

Pārliecinoši realizēts par 4903,44 eiro bija biedrības “Urban move” projekts “”Ghetto dance” bezmaksas deju nodarbības Latvijā” ar meistarklasēm 13 – 25 gadus veciem jauniešiem un lekcijām par hiphopa kultūras vēsturi, dejošanas stiliem, attīstības vēsturi un ar ielu kultūru saistītām vērtībām. Tomēr – vai tieši NVO fonds bija tas, no kura būtu bijis jāpiešķir līdzekļi interešu izglītības aktivitātēm? Bet varbūt iepriekšējie gadi, kad naudas bija stipri vairāk, toskait dažādiem sabiedrības integrācijas projektiem no EEZ un Norvēģijas piešķīrumiem, pieradinājuši nevalstiskās organizācijas pie tā, ka, gudri ierakstot projektos svarīgo vārdu “integrācija”, finansējumu varēs dabūt?

“Mēs no SIF puses norādījām NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komitejai, ka ir nepieciešams definēt konkrētas prioritātes, konkrētus mērķus, ko valsts kā donors šajā gadījumā vēlas deleģēt nevalstiskajam sektoram,” saka L. Mežviete. Viņas vērtējumā, šajā komitejā dominējis tieši NVO viedoklis “visiem – visu!”, sak, nevajag neko ierobežot, lai projektu konkursos var pieteikties jebkurš un naudu saņemt jebkurš, ja vērtētāji projekti atzinuši par labu esam.

“Nelielā “NVO fonda” nauda tika it kā saskaldīta smalkos gabalos,” uzskata biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktors 
Andris Bērziņš.

NVO tā dēvētās jumta organizācijas – Latvijas pilsoniskās alianses – direktores pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga nepiekrīt L. Mežvietes viedoklim, ka NVO pārstāvji būtu vēlējušies “Visiem – visu!” K. Zonberga valsts pārvaldei savukārt pārmet, ka netiek atklāti projektu vērtētāju vārdi, un bilst: “Esam aicinājuši atklāt projektu vērtētāju sastāvu, kas būtu atbilstīgi labas pārvaldības principiem.” Te jāpaskaidro, ka pērn visus iesniegtos projektus vērtēja valsts pārvaldes darbinieki. Komisijā bija pārstāvji no sešām ministrijām, SIF, Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra (viņi projektus vērtēja bez papildu atlīdzības par šo darbu “piespiedu brīvprātīgi”, saka SIF pārstāve).

Viņu vārdus SIF pārsvarā patur noslēpumā, aizbildinoties ar nepieciešamību izvairīties no korupcijas riskiem. Linda Mežviete kā konkursa komisijas vadītāja man atklāja tikai Valsts kancelejas pārstāves Zanes 
Legzdiņas-Jojas vārdu. Z. Legzdiņa-Joja spriež, ka projektu konkursu vērtēšanas kritēriji bijuši daudzveidīgi – projekta mērķu nozīmīgums, projekta idejas ilgtspēja, budžeta attiecība pret sasniedzamajiem rezultātiem. Tā kā pērn valsts pārvalde saņēma kritiku, ka neizprot NVO vajadzības, šogad vērtēšanā tika iesaistīti arī desmit eksperti no NVO vidus. Un, definējot prioritātes 2017. gadam, vienā no darbības virzieniem – “Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm” – tika nosauktas konkrētas prioritātes, tostarp kritiskās domāšana stiprināšana, starpkultūru sadarbība. Un tā, piemēram, bezmaksas ielu deju rīkošanas projekts vairs neatbilda konkursa nosacījumiem. Tāpat NVO fonda naudu nevarēja iegūt ielu basketbola turnīra rīkošanai.

L. Mežviete piebilst, ka projektu konkursos nopietno, mērķtiecīgo projektu vidū ir arī citādi, kas tikuši rakstīti ar ieganstu: “Tur ir nauda, un izdomāsim kaut ko, lai to dabūtu!”

Vēlmes bija par pusotru miljonu

Šāgada konkursā nevalstiskās organizācijas bija iesniegušas 149 projektus, kuru realizēšanai kopā būtu vajadzīgi 1 469 231 eiro. Tā kā naudas ir stipri mazāk, 39 atbalstītajiem projektiem ir sadalīti 388 000 eiro, bet vēl 12 000 rezervēti līdzfinansējuma programmas projektiem, par kuriem līgumi slēgti pagājušogad, bet gala maksājums jāsaņem šogad.

Virzienā “NVO darbības stiprināšana” atbalstu guvuši 22 projekti šādiem mērķiem: finanšu piesaiste, biedru, darbinieku, brīvprātīgo apmācības, saliedēšanas pasākumi, organizācijas pamatdarbības nodrošināšana un stiprināšana, NVO savstarpējās sadarbības aktivitātes. Virzienā “Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm” līgumi tiek slēgti ar 11 organizācijām, kas veicinās starpkultūru dialogu, pilsonisko līdzdalību, dažādās vecuma grupās attīstīs kritiskās domāšanas spējas, veidos izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām un iespējām, izglītos sabiedrību par NVO darbu un nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Sešu atbalstīto projektu iesniedzēji rūpēsies par NVO līdzdalības nodrošināšanu valsts pārvaldē, pašvaldībās, konsultatīvajās padomēs un komisijās.

Ko jūsu organizācija apņēmusies paveikt par projekta naudu? 

Anita Seļicka, biedrības “Latvijas lauku forums” direktore: “Projektam “Visai Latvijai jādzīvo! – Lauku nākotnes ceļa izstrāde” pieprasītais finansējums ir 14 904 eiro. Projekts ilgs līdz oktobra beigām. Svarīgākā aktivitāte būs lauku NVO un lauku attīstības ekspertu, uzņēmēju, politiķu klātienes tikšanās 3. Latvijas Lauku kopienu parlamentā. Tas notiks Kandavā no 15. līdz 17. jūnijam. Tajā pulcēsies vairāki simti dalībnieku, lai analizētu, kas bijis iekļauts plānošanas dokumentos un kas veikts praksē, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas lauku iedzīvotājiem. Izstrādāsim pozīciju par lauku attīstību pēc 2020. gada. Oktobrī piedalīsimies “Eiropas lauku parlamentā”, kur darbojas 40 valstu pārstāvji.”

Ieva Plūme, “Pulmonālās hipertensijas biedrības” direktore: “Projektam “Pulmonālās hipertensijas biedrības darbības stiprināšana” finansējums ir 14 856 eiro. Esam paredzējuši izveidot brīvprātīgo grupu, kurā būs galvenokārt medicīnas studenti, un motivēt darbam ar pulmonālās hipertensijas (PH) pacientiem. PH ir reta slimība, ar to Latvijā slimo divsimt pieaugušo un 20 bērnu. Izstrādāsim trīs projektus ziedojumu piesaistīšanai, iegādāsim biedrībai printeri. Esam iecerējuši PH pacientu kabineta izveidi. Pieņemsim darbā sociālās aprūpes organizētāju. Biedrībai ir 18 skābekļa koncentratori, ko izīrējam mazturīgajiem PH pacientiem.”

Profesore Maija Burima, “Daugavpils Universitātes mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrības “Intelekta parks” pārstāve: “Projektam “Pilsoniskuma skola: nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju iniciatīvas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai Latgalē” pieprasījām 6998,40 eiro. Stiprināsim biedrības kapacitāti, iesaistīsim jaunus cilvēkus, kā arī sadarbosimies ar biedrībām, kas strādā Ludzā, Izvaltā, Krāslavā, Baltinavā, Līvānos. Speciālisti NVO dalībniekus izglītos saskarsmes psiholoģijā, koučingā, mācīs par nevalstiskajām organizācijām kā instrumentu, kas veido pilsonisku sabiedrību. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latgalē ir vairāk pilsoniski aktīvu cilvēku un lai rastos jaunas iniciatīvas.”

LA.lv