Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. aprīlis, 2015
Drukāt

Valsts kapitāls vienas ministrijas rokās?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ekonomikas ministrija ierosinājusi pārveidot tai pakļauto Privatizācijas aģentūru par Valsts aktīvu pārvaldības aģentūru. Tādējādi visa valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldība nonāktu vienas aģentūras rokās. Bet, tā kā aģentūras kapitāldaļu turētāja ir Ekonomikas ministrija, tā kļūtu būtībā par vienīgo noteicēju valstij piederošajam.

Apšaubāma iecere

Ministrijas ieceri iegūt savās rokās valstij piederošo kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldību nokritizējusi Valsts kontrole, uzskatot to par nepieļaujamu – tādu, kas grauj valsts pārvaldes pamatus. Vēstulēs Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai valsts kontroliere Elita Krūmiņa atklāj, ka, īstenojot Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, Privatizācijas aģentūra – viena valsts kapitālsabiedrība – ne tikai noteiktu, kā darboties visām pārējām valsts kapitālsabiedrībām, bet arī iesniegtu valdībai apstiprināšanai tiesību un politikas plānošanas dokumentu projektus, tāpat sniegtu atzinumus par citu valsts iestāžu sagatavotajiem projektiem. Šāda vienas aģentūras izvēršanās neizbēgami prasītu arī lielus papildu izdevumus. Viņasprāt, par visu valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūtu jākļūst nevis vienas ministrijas aģentūrai, bet valsts pārvaldes iestādei.

Pret šo priekšlikumu iebilst arī Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā. Juristi uzskata, ka Privatizācijas aģentūras darbības mērķis ir gūt peļņu, kas neatbilst ne šādas koordinācijas institūcijas izveidošanas mērķim, ne Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kas nosaka, kad valsts vispār drīkst nodarboties ar komercdarbību.

Aģentūrai pietiek sava darba

Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītāja p. i. Andris Grafs pauž, ka Ekonomikas ministrijas iecere gan neparedz, ka turpmāk tā pārvaldītu citas valsts kapitālsabiedrības. Tāpat kā līdz šim noteicējas būtu attiecīgās ministrijas, kas ir šo sabiedrību kapitāldaļu turētājas. Privatizācijas aģentūrai pietiekot sava darba. Tā kā no 2015. gada 1. janvāra ir spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, valdībai jāizlemj, kurš būs valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību koordinators jeb pārvaldnieks. Pēc viņa teiktā, visticamāk, par to kļūs Pārresoru koordinācijas centrs. Bet aģentūra, tāpat kā līdz šim, pildīs tai uzticētos valsts pārvaldes uzdevumus, tostarp valsts īpašumu privatizāciju.

“Ja valdība nolems uzticēt šos pienākumus mums, tad tie būs jauni darba pienākumi, kuru izpildei centrā būs jāpieņem jauni darbinieki. Tik un tā centrs nebūs valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldnieks, drīzāk darbības koordinators, saglabājot ministriju līdzšinējās tiesības pārvaldīt sev pakļautās kapitālsabiedrības,” skaidro Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Viņam šķiet, Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar šādu priekšlikumu nevis tāpēc, ka gribētu sev iegūt tiesības valdīt pār valsts kapitālsabiedrībām, bet tāpēc, ka valdība kopš šā gada sākuma nespēja izšķirties, kurš būs valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību koordinators jeb pārvaldnieks.

Politiķi noliedz domstarpības

No neoficiāliem avotiem gan dzirdams, ka par ietekmi valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā notikusi liela rīvēšanās starp valdošās koalīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienību, kuru valdībā pārstāv ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, un partiju “Vienotība”, kuras pārstāve ir Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Iegūstot šo ietekmi, pavērtos lielākas iespējas “koordinēt” vajadzīgajā virzienā valsts kapitālsabiedrību nopelnītās naudas plūsmu.

Saeimas Zaļo un zemnieku savienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan noliedz, ka par kapitālsabiedrību pārvaldību valdošās koalīcijas partneru starpā bijušas kādas domstarpības. “Taisni otrādi – kad par to runājām koalīcijā, visi bija vienisprātis, ka Pārresoru koordinācijas centram nebūs spēka, lai veiktu šo pienākumu. Jā, bija arī ideja par Privatizācijas aģentūru, par ko iestājās ekonomikas ministre. Bet, kad saņēmām atzinumus no Valsts kontroles un Valsts kancelejas Juridiskā departamenta, par to vairs neviens tik pārliecināts nebija,” piebilst Augusts Brigmanis.

Saeimā pārstāvētās partijas “Vienotība” deputātu frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis saka, ka, pirmoreiz apspriežot pārvaldības tēmu, koalīcijā patiešām esot sprieduši, ka pārvaldību varētu uzticēt Privatizācijas aģentūrai. “Bet viedoklis mainījās, tiklīdz iedziļinājāmies Valsts kontroles un Valsts kancelejas Juridiskā departamenta skaidrojumos, kādas tam varētu būt sekas. Man personīgi nekad nav bijis cits viedoklis, ka pārvaldība nododama Pārresoru koordinācijas centram. Ja tam pašlaik nepietiek darbinieku, tas vēl nenozīmē, ka tādus nevarētu atrast. Pēc Latvijas prezidentūras termiņa beigām mums būs daudz prasmīgu darbinieku, kuriem varētu piedāvāt darbu šajā centrā,” spriež Kārlis Šadurskis.

Jāgaida valdības lēmums

Pēc likuma valdībai par pārvaldību bija jāizlemj jau līdz 1. martam, bet vēl aprīļa sākumā par to nebija skaidrības. Marta pēdējā dienā un aprīļa sākumā valdībai skatot Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, galīgais lēmums divreiz tika atlikts. Tagad lēmumu, iespējams, varētu sagaidīt 14. aprīlī, un, spriežot pēc valdības protokola projekta, valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības koordinēšanu valdība sliecas uzticēt nevis Privatizācijas aģentūrai, bet Pārresoru koordinācijas centram, kas ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā tiešās pārvaldes iestāde.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+