Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Foto: LETA

Valsts kontrole asina zobus. Saruna ar Elitu Krūmiņu 13

Valsts kontrole ir aprēķinājusi, ka 2008. – 2013. gadā veiktās revīzijas kopumā ir sekmējušas valsts un pašvaldību budžetu izdevumu samazinājumu vismaz par 42 miljoniem eiro un ieņēmumu palielinājumu vismaz par 122 miljoniem eiro. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā pastāstīja, kādi secinājumi revidentiem radušies par valsts naudas izlietojumu un valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu rīcību.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

– Latvijas prezidentūra ES tuvojas noslēgumam. Vairāk nekā simts miljoni eiro būs iztērēti. Ko par šiem tēriņiem domā Valsts kontroles revidenti – vai tie bijuši lietderīgi, devuši acīm redzamu labumu sabiedrībai? Valdības vadītāja Laimdota Straujuma nesen mierināja, ka nauda netiekot apēsta kūkās…

E. Krūmiņa: – Veicot revīziju par 2013. un 2014 gada finanšu pārskatu, pievērsām uzmanību arī prezidentūrai piešķirtās naudas izlietojumam. Tam, vai nauda ir tērēta tikai tiem pasākumiem, kas saistīti ar prezidentūras nodrošināšanu. Revidējot 2013. gada izdevumus, pārliecinājāmies, ka gluži tā tas nenotiek, jo diezgan daudzas ministrijas uzskata, ka tām ir atvēries naudas maciņš, lai tērētu naudu tādām lietām, kas būtu finansējamas gadskārtējā valsts budžeta bāzes ietvaros. Piemēram, telpu remontiem, komandējumiem, kuri diezgan mākslīgi sasaistīti ar prezidentūru. Nav jau arī grūti izveidot šo tēlaino sasaisti ar prezidentūru, stāstot, ka izremontētajā lietvedības telpā noteikti nokļūs kāds dokuments, kas skars prezidentūru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc finanšu revīzijas par 2014. gadu jāsecina, ka ir ministrijas, kas ņēmušas vērā revidentu aizrādījumus, bet ir arī tādas, kas turpinājušas iet jau iemīto taciņu, neklausoties revidentu norādījumos. Pēdējo vidū izceļas Ārlietu ministrija. Tiesa, jāņem vērā, ka šai ministrijai prezidentūras nodrošināšanai ir piešķirta lielākā naudas summa – vairāk nekā 54% no 2014. gadā izlietotās naudas. Novirzoties no valdības pieņemtajām vadlīnijām, Ārlietu ministrija par prezidentūras naudu remontējusi vēstniecības, pirkusi automašīnas… Es nesaku, ka tas nav nepieciešams, taču telpas jāremontē un citas lietas jādara praktiski visām ministrijām. Tas būtu tikai godprātīgi, ka, veidojot gadskārtējo valsts budžeta projektu, tiktu izlemts, kurām institūcijām šie remontdarbi ir nepieciešami. Tagad sanāk tā, ka tās institūcijas, kam prezidentūras maciņš ir vairāk atvēries, to izmanto ikgadējo lietu sakārtošanai.

Zemkopības ministrija remontējusi savu konferenču telpu, Valsts kanceleja nomainījusi logus vienā no Ministru kabineta zālēm, Kultūras ministrija iegādājusies telefonus darbiniekiem, kas nebija iesaistījušies prezidentūras aktivitātēs…