Valsts kontrole atklāj nelietderīgus tēriņus Rīgas brīvostā 0
Rīgas brīvostas pārvaldes darbība nav bijusi atbilstoša labas pārvaldības principiem un tiesību aktu prasībām, kā rezultātā ir pieļauti nelikumīgi un nelietderīgi finanšu līdzekļu tēriņi un nav gūti pienākošies ieņēmumi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Par revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem VK vērsīsies Ģenerālprokuratūrā. VK vecākā referente Egita Diure aģentūru LETA informēja, ka 8.martā VK padome noraidījusi Rīgas brīvostas pārvaldes sūdzību par revīzijas rezultātiem.
Saskaņā ar revīzijas ziņojumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībā konstatēta gan normatīvajiem aktiem neatbilstoša un nepamatota līdzekļu tērēšana, gan nolaidīga rīcība, kā rezultātā radušies zaudējumi, negūtie ieņēmumi. Kopējās summas, kas minētas ziņojumā, sasniedz vairākus miljonus latu, bet šaubas radušās par lielāku summu ekonomisku izlietošanu.
Revīzijā secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.
Tai skaitā 561 685 lati 2009.gadā iztērēti prēmijām, dāvanām un lielākam bērna piedzimšanas pabalstam, nekā to pieļauj normatīvais akts, 27 964 lati – palielinātai samaksai par ikgadējo atvaļinājumu, darba nespēju, kompensācijai par neizmantotām atvaļinājuma dienām un atlaišanas pabalstiem, nepamatoti iekļaujot vidējās darba samaksas aprēķinā atvaļinājuma pabalstu, kā arī samaksai par darba nespēju darbiniekiem dienās, kad tiem nebija jāveic amata pienākumi. 2010. un 2011.gadā 6091 lats tērēts veselības apdrošināšanai valdes locekļiem.
Secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 145 000 latu. VK norāda, ka šī summa ziedota Starptautiskajai Ostu asociācijai un Liepājas Jūrniecības koledžai.
Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 000 latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.
Pastāv risks, ka Rīgas brīvostas pārvalde nelietderīgi izlietojusi arī 51 971 latu, veicot samaksu uzņēmumu līgumu izpildītājiem, lai gan aktos par nolīgto pakalpojumu izpildi nav norādīti konkrēti atskaites periodā veiktie darbi un to apjoms un pārvaldei nav dokumentāru līgumos noteikto pakalpojumu izpildes pierādījumu. Nelietderīgi varētu būt izmantoti arī 24 229 lati, iegādājoties īpašumu un ieguldot tajā līdzekļus bez pamatojuma īpašuma nepieciešamībai ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanā, kā arī 8798 lati, veicot samaksu par, iespējams, ar ostas pārvaldes funkciju izpildi nesaistītiem pakalpojumiem – basketbola trenera, treniņu un sporta pasākumu organizēšanas konsultācijām.
Saskaņā ar līguma par basketbola trenera pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem par vienu nodarbību, kuras ilgums nav mazāks par pusotru stundu, pārvalde pēc darba izpildes akta parakstīšanas apņemas izpildītājam samaksāt 38 latus, teikts ziņojumā. Savukārt līgumā par treniņu un sporta pasākumu organizēšanas konsultanta pakalpojumu sniegšanu ir noteikts, ka izpildītājs sniedz konsultācijas pēc ikreizēja pārvaldes pieprasījuma telefoniski vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un samaksa 7430 latu apmērā tiek veikta kā priekšapmaksa desmit dienu laikā pēc līguma parakstīšanas.
Turklāt saskaņā ar valdes lēmumu pārvaldniekam uzdots noslēgt uzņēmuma līgumu par pakalpojumu sniegšanu ar Latvijas rekordistu lodes grūšanā, nosakot līguma summu 7430 latu apmērā. Revīzijas laikā pārvalde nav varējusi iesniegt pamatojumu, kādu Pārvaldes funkciju īstenošanai ir slēgti līgumi par basketbola trenera, treniņu un sporta pasākumu organizēšanas konsultanta pakalpojumiem.
VK skaidro, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču Rīgas brīvostas pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 miljonu latu apmērā, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.
Nelietderīgu lēmumu rezultātā, darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, ir radīti zaudējumi vismaz 403 000 latu apmērā, secina VK. Naudas līdzekļi ir izlietoti ledlauža “Varma” kapitālajam remontam 354 000 latu apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA “Rīgas brīvostas flote” piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 48 000 latu, kā arī samaksāta Valsts ieņēmumu dienestā noteiktā soda nauda 1032 latu apmērā par neieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2,08 miljonu latu apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 501 000 latu apmērā, un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 124 000 latu apmērā.
Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS “Rīgas jūras līnija” maksātnespējas procesā pārvaldei ir radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 5,3 miljonu latu apmērā.
Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 22 miljonu latu apmērā, tāpēc VK norāda uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem. Kā skaidro VK, laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam, slēdzot četrus līgumus par Kundziņsalas dzelzceļa un četrus līgumus par kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbiem, kā arī četrus līgumus par kafejnīcas un citu telpu remontu un ar to saistītiem pakalpojumiem, nav piemērotas normatīvajos aktos noteiktās iepirkuma procedūras vai kārtība.
Secināts, ka Rīgas brīvostas pārvalde, neievērojot normatīvajā aktā noteikto par publiskas personas tiesībām iesaistīties komercdarbībā, izveidojot SIA “Rīgas brīvostas flote”, ir nelikumīgi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem un mantu 6,1 miljona latu apmērā.
Pārvalde ir nepamatoti izlietojusi 378 259 latus, atlīdzinot piestātnes rekonstrukcijā ieguldītos līdzekļus komersantam, kurš nav izpildījis nosacījumus šādas kompensācijas saņemšanai, bet, nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā nosakot līgumcenas samaksu 15 gados, Rīgas brīvostas pārvalde ir pieļāvusi par īpašumu iegūstamās naudas plūsmas vērtības samazināšanos par 1,23 miljoniem latu, teikts ziņojumā.
Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secina VK.
Ziņojumā teikts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes rīcība ar tās īpašumā un valdījumā esošo komersantiem iznomāto zemi vismaz 682 hektāru platībā, kas ir 39% no tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās zemes, nav bijusi atbilstoša normatīvajā aktā noteiktajam, ka rīcībai ar mantu jābūt saprātīgai.
Piemēram, valde ir nodevusi zemi nomā diviem komersantiem, par kuru plānoto darbību, konkrētiem veicamajiem darbiem un termiņiem nomas teritorijā 5,86 hektāru platībā tai nebija informācijas, bet 15 komersantiem zemi 158 hektāru platībā, neņemot vērā Rīgas brīvostas pārvaldes atbildīgo darbinieku viedokli, ka to plānotā darbība ir, iespējams, nerealizējama. Tā rezultātā SIA “JP Termināls” nomas teritorija no 2008.gada 11.septembra netiek attīstīta atbilstoši zemes gabala izmantošanas mērķim un plānotajai darbībai. Zeme 465,29 hektāru platībā ir iznomāta uz termiņiem, kas nav ekonomiski pamatoti, secinājusi VK.
Tiek arī norādīts, ka Rīgas brīvostas pārvalde laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam nav nodrošinājusi vienlīdzīgu un tiesisku attieksmi pret komersantiem. Piemēram, revīzijā pārbaudot 16 no 49 šajā laika posmā noslēgtajiem līgumiem par komercdarbību brīvostā, ir konstatēts, ka visi 16 līgumi ir noslēgti ar komersantiem, par kuru atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām nav iegūta informācija, tajā skaitā deviņos līgumos – par komersantu darbības profila un attīstības perspektīvas atbilstību Rīgas brīvostas attīstības programmai.
Izskatot četrus šajā laika posmā pieņemtos lēmumus par atteikumu atļaut komercdarbību brīvostā, ir konstatēts, ka diviem komersantiem atteikums ir pamatots ar normatīvajos aktos neparedzētu iemeslu, neveicot visas tiesiskās darbības informācijas iegūšanai. Secināts, ka netiek ievēroti arī vienoti principi, nosakot nomas maksu par zemi un piestātnēm.
Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, kā rezultātā 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 209 000 latu.
Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.
Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas valdes locekļi, pamatojoties uz VK likumu, nolēma akceptēt sūdzības iesniegšanu Valsts kontroles padomē. Rīgas brīvostas pārvalde uzskata, ka ar atsevišķiem revīzijā ietvertajiem secinājumiem ir aizskartas Rīgas brīvostas pārvaldes tiesības un tiesiskās intereses.
