Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. februāris, 2013
Drukāt

Valsts kontrole atklāj pārkāpumus Rīgas brīvostā

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts kontrole (VK) atklājusi pārkāpumus Rīgas brīvostā  – tā nepamatoti tērējusi naudu reklāmām, bez skaidras un saprotamas sistēmas slēgusi nomas līgumus par zemi, piestātni un velkoņiem, 17.februārī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Pēc raidījuma ziņotā, pastāv risks, ka brīvostas pārvaldes rīcība ar 22 miljoniem latu nav bijusi ekonomiska – bez iepirkuma procedūras par 11 miljoniem  latu slēgts līgums par Kundziņsalas dzelzceļa būvēšanu un par 10,7 miljoniem pirkti kuģu ceļa padziļināšanas darbi. Tāpat brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova pārvaldītā iestāde nav ievērojusi Ostu likumu un īstenojusi ar ostas attīstību saistītus projektus 24,9 miljonu latu apjomā, kas nav paredzēti arī Rīgas brīvostas attīstības programmā, piebilst NP.

Raidījums atzīmē, ka nesaimnieciskuma piemērs ir skandalozie darījumi ar prāmi “Baltic Kristina”. Pirms 11 gadiem kāda ārzona, Gundara Bojāra vadītā Rīgas dome un Leonīda Loginova vadītā brīvosta dibināja uzņēmumu “Rīgas jūras līnijas”. Lai nopirktu prāmi firmas vārdā, brīvosta “Parex bankā” galvoja kredītu – 7,7 miljonus dolāru. Firma bankrotēja un osta prāmi atpirka, ņemot papildu kredītu. Kopā tādējādi iztērēti 9,7 miljoni latu.  VK izpētījusi – ja pārvalde rīkotos gudrāk, būtu ietaupīti vismaz 5,5 miljoni latu.

Attiecībā uz velkoņiem VK uzskata, pērkot velkoņus “Stella” un “Santa” no Vasilija Meļņika “Rīgas kuģu būvētavas”, Rīgas brīvosta izlietojusi sešus miljonus latu, lai uzsāktu ostas funkcijām neatbilstošu komercdarbību. Turklāt osta kuģus neveiksmīgi iznomājusi ar Ventspils uzņēmējiem saistītajai firmai “AMBERholdings Liepāja”. Tā par velkoņiem nesamaksāja, bet parādu pusmiljonu latu   osta tā arī nav spējusi atgūt. Brīvosta arī neizmantoja līguma punktu kuģus firmai atņemt, ja tā kavē maksājumus, bet pacietīgi ļāvusi velkoņus turpināt izmantot, vēstī NP.

Pēc  raidījuma ziņotā, brīvostas pārvalde nav rūpējusies, lai uzņēmējiem būtu līdzvērtīgas tiesības pretendēt uz zemes nomu. Par nomas iespējām netiek publiski izziņots, piemēram rīkojot atklātu konkursu. Ostas pārvalde apgalvo, ka nomas maksu ietekmē uzņēmumu specifika – ja tie pārkrauj jūras kravas, jāmaksā 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, ja nē – 5%.

Tomēr, izpētot nomas līgumus, atklājies, ka no 29 firmām, kas plānoja pārkraut jūras kravas, solītās atlaides vietā astoņām jāmaksā lielā summa – 5%. Savukārt vienai firmai – viens ASV dolārs kvadrātmetrā. Bijuši četri gadījumi, kad uzņēmēji bez biznesa plāna prasījuši iespēju nomāt zemi brīvostā. Divos gadījumos noma atteikta, bet pārējiem diviem izdevies nomas līgumus noslēgt. Viena no firmām, kas nebija brīvostai iesniegusi savu biznesa plānu, saņēma pat minimālo nomas maksu, vēstī NP  un piebilst – lai arī līgumos paredzētas iespējas līgums lauzt pirms termiņa, ja uzņēmēji nepilda solījumus ieguldīt naudu iznomātajā teritorijā, tas reti kad izmantots. Tā 20 uzņēmumi, kas solīja pārkraut jūras kravas un saņēma pazemināto nomas maksu, solījumu nav pildījušas.

Raidījums informē, ka līdzīgi nekādi darbi nenotiek uz 34 hektāriem zemes Mangaļsalā, ko pirms septiņiem gadiem osta iznomāja firmai “Energo SG”. Tā pieder miljonāriem Aināram Gulbim un Jurim Savickim, kas te solīja attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli. Termināla nav, bet ir tikai aizņemta zeme, uz kuras nekas nenotiek. Firmas gada pārskats liecina – nomas maksai firma gadā tērē vien deviņus tūkstošus latu gadā.

NP   piebilst, ka Rīgas brīvosta arī tērējusi aptuveni 60 tūkstošus latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara – Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens atpūtas centru un savu ložu “Arēnā Rīga”, kas izmaksā 37 tūkstošus latu. Turklāt Rīgas brīvosta, pretēji likumam nepublisko savu darbinieku algas.

Raidījums arī vēsta, ka uz ostas rēķina Loginovs nodrošinājis labus dzīves apstākļus arī paziņām no politiskajām partijām. Lai arī likuma prasa sarīkot iepirkumu, Loginovs izticis bez tā un noslēdzis līgumus par zīmola reklāmu vairāk kā 700 tūkstošu latu apmērā. Edgara Jaunupa vadītais Basketbola klubs “VEF Rīga” par plakāta izvietošanu basketbola zālē, logo “Arēnas Rīga” elektroniskajās reklāmās no ostas saņēmis 70 tūkstošus latu. Latvijas Tenisa savienībai par logo izvietošanu četru dienu tenisa sacensībās – 20 tūkstošus latu. Tenisa savienības vadībā – Juris Savickis, Ivars Godmanis un “Dinamo” vadītājs Zigmārs Priede. Savukārt 10 tūkstošus latu tikuši tenisa centram “Ādaži”, kas pieder Rīgas domniecei no valdošās partijas Vitai Jermalovičai, Saeimas deputātam Gaidim Bērziņam un uzņēmējam Atim Sausnītim. Centram savās telpās jāizvieto brīvostas pārvaldes logo un sarunās ar presi osta jāslavē.

NP informē, ka paša sarīkotās dzīres Loginovs pamato ar labajiem ostas darbības rezultātiem. Esot palielinājies kravu apjoms. Taču noklusē, ka galveno pieaugumu veido ogles un ka Krievijai paplašinot savas ostas, nepieciešamība pēc Rīgas brīvostas Krievijas ogļu eksportā atkritīs.

Savukārt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks  pārvaldnieka darbu vērtēt negrib un nedomā, ka arī VK atklājumi  Loginova krēslu sašūpos, ziņo NP, piebilstot, ka  Ameriks pārkāpumus vai neizdarību nesaredz arī savās darbībās un vīpsnā par iespēju amatu pēc revīzijas publiskošanas pamest.

Ameriks raidījumam sacīja, ka pirms komentēt VK atzinumu ir jāsaņem precizēta redakcija, kur ir sadaļa – ieteikumi. “Nu ja šie ieteikumi skars arī Loginovu, mēs viņus noteikti izvērtēsim,” sacīja Ameriks. Atbildot uz jautājumu, vai VK ziņojums nevar būt par iemeslu, lai pārskatītu vai turpināt darba attiecības ar Loginovu, Ameriks teica, ka “negribētu visu Valsts kontroles ziņojumu, kas ir par ostas darbu pa trim gadiem, pozicionēt uz vienu Loginovu. Vēl jo vairāk Rīgas brīvostas galvenais uzdevums – kļūt par vadošo ostu Baltijas reģionā, ir izpildīts”.

Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita pērn bija lielākā osta Latvijā. 2012.gada janvārī Rīgas ostā pārkrāva 3,393 miljonus tonnu kravu. Savukārt 2012.gadā kopumā Rīgas brīvostā pārkrāva 36,052 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2011.gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+