Valsts kontrole blēžus liks cepeškrāsnī 0
Sudrabas kundzes laikā Valsts kontrole darbojās kā slependienests. Neviens nekad netika redzējis viņas padotos. Ingunu ienesa studijā kā mēbeli, kas apsista ar zaļu vadmalu, no kuras šuj VK formastērpus, un viņa, laiku pa laikam pavilkdama kādu no iemontētajām sausas runas tekstu atvilktnītēm un sagādādama publikai kaifu, pastāvīgi pauda rūpes un neizpratni par “atdeves trūkumu”, par nolaidībām un izšķērdībām.
Bargo kundzi ar zamšādas pātadziņu nepavadīja ne lietvedis, ne arī privātsekretārs apmetās pie kontrolieres kājām uz soliņa. Likās, ka gudrā pūce Sudraba sazinās ar padotajiem, kad tie naktslampiņas gaismā izpeld no tumsas vai ielien pa atslēgcaurumu kā spoki ar revīziju aktiem vai varbūt pati lido uz mirušiem, izsaimniekotiem valsts īpašumiem, kur šie skeletu meklētāji mitinās dobumos. Ar visu fanātismu Valsts kontroles darbā, redzot cieta rakstura un neatvairāma šarma Ingunu, tomēr kļuva bēdīgi. Vai darām pareizi, kaut rēķinos apmācītu, tomēr vientiesīgu personu sūtot karā ar viltīgi manevrējošu noziedznieku karapūļu pārspēku? Taču tad ķirmju sagrauzto vecās kārtības kumodi iznesa no kontroles ēkas un valsts kontrolieres pātagu nodeva zaļoksnākās un fifīgākās Elitas Krūmiņas rokās. Nu par biedinājumu visneievainojamākam teflona žuļikam redzam brašu revidentu armiju, kas, saglābjot un atgūstot valstij miljonus, gatavi kā baismīgi vilki iebrukt vecmāmiņas būdiņā un apgrauzt šķietami godīgo personu līdz kaulam! Televīzijā izrādīja kungu, pēc nodarbošanās revidentu un uzvārdā Ērglis. Dusmīgu, ar acīm dzelošu VK padomes locekli Nulli. Dāmas bija bruņotas ar knaiblēm un stangām, un viena purināja pudeļbirsti. Kungs cilāja āmuru un laktu – ak vai, uz tās nokļūt nagaiņiem!
Pat sīkāka revīzijas pele pēc iepriekš rūpīgi apsvērta sakāmā tagad noskalda: viņi atkal cienājušies ar zemeņu kūkām un grauzuši par nodokļu maksātāju līdzekļiem iepirktās barankas. Ir saostas tās ceptās desiņas un aknu pastētes, ir atrasti pusaizkosti persiki šampanietī, kurus nolocīja un notiesāja ministrijās, iestādēs, mielojoties ierēdņu feeriskajās izpriecās!
Tagad pārspēks ir Valsts kontroles pusē! Jau izliktas lamatas un slazdi, kūpinātavā iedegtas oglītes, saridāti cepamie un speķojamie iesmi – žurkas vairs neapgrauzīs ministriju maciņu ne par santīmu. Kā reāls drauds no šausmu filmām par žokļiem vai zāģi plēsonīgie valsts kontrolieri ir izniruši virs ūdens un šķērēs melno avju ādas. Ja ir tikai 100 grami kultūras, tad turpmāk tonna kontroles gāzīsies kā spēcīgs negaiss pār valsts mantības izšķērdētājiem un savā alā vilcējiem. Sirds priecīgi sitas, ka esam ieraudzījuši, cik daudz mums ir jaunavu ar tik garām, stiprām rokām, ka nožņaudzīs jebkādu budžeta līdzekļu izšķiešanu un tamponēs visas vietas, kur naudu met pa logu laukā. Kur čabēja? Vai notinkšķēja karafe, vai kramplauzis grabinās gar seifu? Valsts kontrole jau rullē turp!
