Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. marts, 2014
Drukāt

Valsts kontrole: IeM tērē miljonus informācijas sistēmām, kuras nelieto (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa (no kreisās) un Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Iekšlietu ministrija (IeM) iztērējusi vairākus miljonus eiro modernām informācijas sistēmām, kuras netiek lietotas, kā tas paredzēts plānā, savukārt iepirktie datori policistiem lietošanā tiek nodoti tikai sešus vai septiņus mēnešus pēc to iegādes, otrdien preses konferencē paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

IeM kopumā darbojas 27 valsts informācijas sistēmas. Gadā tam tiek tērēti 7,5 miljoni latu (10,67 miljoni eiro). Taču Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka IeM nav izstrādājusi vienotu informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstības stratēģiju un prasības IT projektu uzraudzībai. Tāpat secināts, ka uzraudzības padome un projektu pārvaldības grupa darbojas tikai formāli, kas spilgti atainojies revīzijā pārbaudītajos gadījumos, norādīja valsts kontroliere.

Viņa skaidroja, ka piešķirtie līdzekļi nav izlietoti efektīvi. Rezultātā secināts, ka neefektīvi izlietoti vairāk nekā četri miljoni latu (5,69 miljoni eiro) no valsts budžeta. Krūmiņa pauda cerību, ka IeM izteiktos VK ieteikumus ņems vērā un uzlabos naudas izlietojuma efektivitāti.

Kā iespējamo problēmu kontroliere minēja Valsts policijas iecirkņu inspektoru nevēlēšanos vai nespēju savā darbā izmantot modernās informācijas sistēmas.

Vienā no ieviestajām sistēmām – Biometrijas datu apstrādes sistēmā – ir būtiska problēma ar datu ievadīšanu, žurnālistiem norādīja VK padomes locekle Ilze Grīnhofa. Datu pārnešana uz jauno sistēmu no iepriekš VP darbā izmantotās sistēmas revīzijas laikā nebija sākta.

Grīnhofa stāstīja, ka tādējādi policijai ne tikai nav pieejama tehnika, lai ar sistēmu strādātu, bet arī sistēmā nav izmantojamu datu.

Pēc revīzijas VK secinājusi, ka pat situācijās, kad policistiem bijusi pieeja sistēmai, 86% to ne reizi nav izmantojuši vai dati par aizturētajiem ievadīti vien daļēji.

Tikmēr IeM uzskata, ka informācijas tehnoloģiju projekti ir īstenoti atbilstoši mērķiem un valsts budžeta līdzekļi šai jomā ir izlietoti efektīvi. To pašu ministrija jau esot paudusi VK revīzijas departamenta vadībai. Vienlaikus IeM ir gatava ņemt vērā atsevišķus VK ieteikumus, lai nodrošinātu informācijas sistēmu pilnvērtīgu izmantošanu pēc to pilnas ieviešanas ekspluatācijā, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijā.

IeM noraida pārmetumus par neracionālu līdzekļu izlietojumu Kriminālprocesa informācijas sistēmas projekta īstenošanā, jo projekts īstenots, izmantojot Eiropas Komisijas (EK) Iekšlietu ģenerāldirektorāta programmas “Noziedzības novēršana un apkarošana” līdzekļus. EK eksperti ir atzinuši, ka projekts ieviests atbilstoši līgumā paredzētajam mērķim.

IeM norāda, ka valstī kavējas e-pārvaldes ieviešana, tāpēc arī Kriminālprocesa informācijas sistēmas sniegtās iespējas patlaban netiek izmantotas pilnībā. Krimināllietu digitalizāciju kavē resursu trūkums tiesībsargājošās iestādēs. Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguve paredz nodrošināt rezultātu ilgtspēju, skaidro IeM. Tāpēc ir izveidota sistēma, kas pielietojama ne tikai tās izveides brīdī, bet ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu tās ekspluatāciju ilgākā laika posmā.

Savukārt Biometrijas datu apstrādes sistēma tika izveidota, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.

IeM izstrādāja sistēmas centrālo risinājumu, kas ietver nepieciešamo programmnodrošinājumu, programmatūras licences, salīdzināšanas algoritmus un serveru infrastruktūru, bet neiekļauj gala lietotāju iekārtas. IeM uzskata, ka iekārtu iegāde vienlaikus ar centrālā risinājuma izstrādi būtu uzskatāma par daudz efektīvāku līdzekļu izmantošanu, taču ERAF gala iekārtu iegādi nefinansē.

Centrālā risinājuma izstrāde ir Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveides pirmais solis. Tas bija nepieciešams, lai izveidotu pilnvērtīgu datu masīvu un nodrošinātu iespēju identificēt personas, atklāt noziedzīgus nodarījumus un apmainīties ar biometrijas datiem starptautiskās vienošanās paredzētajā apjomā.

Kā norāda IeM, tiesības pievienot datus vai identificēt personas jau izmantojušas divas trešdaļas apmācīto VP darbinieku. Tāpat, pateicoties izveidotajai sistēmai, ir izdevies atklāt jau vairākus desmitus identitātes viltošanas gadījumu.

Patlaban tiek realizēts Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveides otrais solis. Tas paredz īpaša aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, lai nodrošinātu personu identifikācijas iespēju, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un jaunu datu pievienošanu.

Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveides nepieciešamība pamatojas arī uz Latvijas starptautiskajām saistībām, ko nosaka gan ES Padomes lēmums par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, gan arī Latvijas un ASV līgums “Par sadarbības pastiprināšanu smago noziegumu novēršanā un apkarošanā”.

Saistības paredz atļaut piekļuvi nacionālajai biometrijas datu apstrādes sistēmai automatizētu meklējumu veikšanai. Lai nodrošinātu piekļuvi, vispirms ir nepieciešams izveidot pašu sistēmu. Ievērojot secīgu darbību plānošanu, īstenoti abi projekti – gan Kriminālprocesa informācijas sistēmas, gan Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide, skaidroja IeM. Tādējādi ministrija esot nodrošinājusi ne tikai līdzekļu efektīvu apgūšanu, bet arī īstenoto projektu rezultātu ilgtspēju. Abu projektu tālāka attīstība būšot atkarīga no piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

Attiecībā uz VK secinājumu, ka ministrijā nav izstrādāti informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ilgtermiņa attīstības plāni, ministrija skaidro, ka IKT attīstības straujo tempu dēļ nav lietderīgi izstrādāt konkretizētas IKT attīstības ilgtermiņa stratēģijas un darba plānus. Tā iemesls ir šo tehnoloģiju attīstības sasniegumu neprognozējamība.

IeM norāda, ka lielāka vērtība ir vidēja termiņa plānošanai, kas regulāri tiek veikta, izstrādājot kopējo resora stratēģiju katrus trīs gadus. Stratēģijā nozīmīgu vietu ieņem IKT attīstības sadaļa, kuras izstrāde balstīta uz valsts mēroga koncepcijām un pamatnostādnēm.

Arī valsts mērogā šobrīd nav apstiprinātas kopējās IKT ilgtermiņa attīstības stratēģijas valsts pārvaldes jomā, pēc kuras katra nozare varētu attiecīgi plānot savas IKT jomas attīstību, skaidro IeM.

Savukārt VP nodrošinājums ar datortehniku ir veikts atbilstoši VP noteiktajām prioritātēm, kas paredz primāri tehniku nodrošināt dežūrdaļās, lietvedībā, informācijas analīzes un plānošanas grupās. Izvērtējot nepieciešamību pienākumu veikšanai ārpus darba telpām, portatīvo datoru sadalījumu noteikuši VP reģionu pārvalžu vadītāji. Attiecīgi IeM norāda, ka šis sadalījums ir noticis korekti.

LETA jau ziņoja, ka VK šonedēļ ir nākusi klajā ar revīzijas ziņojumu par izvērtējumu attiecībā uz Kriminālprocesa informācijas, kā arī Biometrijas datu apstrādes sistēmas ieviešanu un lietošanu VP.

VK secinājusi, ka IeM ir izveidojusi miljonu vērtu informācijas sistēmu, taču nav nodrošinājusi tās efektīvu darbību. Revīzijā secināts, ka IeM apņemšanās nav tikusi tālāk par dārgas – miljonu vērtas – informācijas sistēmas izveidi.

Ministrijai svarīgāka šķitusi pašu līdzekļu apguve, nevis sistēmu pilnvērtīga ieviešana darbībā, norāda revidenti. Tas savukārt krietni sadārdzinājis projekta kopējās izmaksas. VK revīzijā atklājusi dažādas nepilnības gan IeM, gan VP darbībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu bet ko tad viņi grib? Menti tak vienkārši nemāk lietot ne datorus, ne speciālās mentu programmas. Nav tas līmenis!

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+