Mobilā versija
Brīdinājums +2.5°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
3. februāris, 2015
Drukāt

Valsts kontrole: VKKF un KM funkciju dublēšanās ir nelietderīga vai pat netaisnīga (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Divu sistēmu funkciju dublēšanās ir nelietderīga vai pat netaisnīga un sistēmu kropļojoša, kā galveno secinājumu revīzijā, kurā tika pārbaudīta Kultūras ministrijas (KM) piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība, norādīja Valsts kontrole (VK).

Revidenti konstatējuši, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrācija un Kultūras ministrijas (KM) administrācija dara pēc būtības vienu un to pašu, gan piešķirot dotācijas, gan uzraugot to izlietojumu. VKKF savulaik tika izveidots tieši šādas funkcijas veikšanai, un šo darbu dara ekspertu komisija. Tāpēc KM administrācijas izmaksas, piešķirot un uzraugot dotācijas, VK uzskata par nelietderīgām. 2012. un 2013. gadā šī summa bija 64 000 eiro.

Šādā situācijā biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja saņemt naudu gan no ministrijas, gan no VKKF, kas rada dubultā finansējuma risku, kā arī, nesaņemot finansējumu no vienas organizācijas, vērsties otrā un naudu tomēr dabūt, kas savukārt liek apšaubīt projektu vērtēšanas kritērijus.

“Piemēram, biedrība “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” iesniedza pieteikumu VKKF par projektu, kura realizācijai būtu nepieciešami gandrīz 7000 eiro. VKKF to noraidīja. Pēc mēneša biedrība ar šo pašu vajadzību vērsās KM, kura savukārt finansējumu piešķīra,” norādīja VK.

Revidenti konstatējuši arīdzan to, ka biedrības nereti kalpo tam, lai KM padotības iestādes varētu īstenot savus projektus, kuriem faktiski jau ir paredzēts finansējums budžetā, turklāt – būtu iespēja izvairīties no iepirkuma procedūras.

Revīzijā konstatēts, ka ir biedrības, kuras izveidotas ar mērķi atbalstīt KM padotības iestādi. Pēc finansējuma saņemšanas un projekta īstenošanas ieguvējs un lietotājs patiesībā ir KM iestāde.

VK norādīja, ka nepieciešami būtiski uzlabojumi dotāciju saņēmēju kontrolēšanā, jo finanšu rādītājus par iepriekšējiem periodiem nepārbauda ne KM, ne VKKF, radot situācijas, kad piešķirtā nauda tērēta citiem mērķiem. “Piemēram, biedrība “Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome” nopirkusi putekļusūcēju “IRobot Roomba 770″ par gandrīz 500 eiro un tikpat dārgu gludekli,” pavēstīja VK.

Revīzija tika veikta KM un VKKF, kā arī deviņās biedrībās par laika posmu no 2012. gada līdz 2014. gada 30. jūnijam. Revīzijas rezultātā sniegti seši ieteikumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valsts kontrole varētu labāk paskatīties, kur aiziet pusmiljons ik mēnesi VID ēkas uzturēšanā, nevis sijāt kultūras nabagu grašus!

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+