Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. septembris, 2012
Drukāt

Valsts kontrolei trūkst speciālistu; iespējas palielināt algas neredz

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts kontrole pašlaik saskaras ar grūtībām gan piesaistīt speciālistus, gan tos noturēt, un tas ir saistīts ne tikai ar pašreizējo valsts sektorā nodarbināto atlīdzības politiku, bet arī personiskiem iemesliem, piemēram, pārcelšanos līdzi tuviniekiem uz dzīvi ārpus Latvijas, aģentūrai BNS atzina Valsts kontrolē.

Patlaban iestādē ir 104 revidentu amatu vietas, tostarp valsts revidenti, valsts revidenti juristi, vecākie valsts revidenti, vecākie valsts revidenti juristi, valsts revidentu palīgi un informācijas sistēmu auditori. Faktiski nodarbināti ir 88 speciālisti dažādās kvalifikācijas pakāpēs.

Uz Valsts kontroles amatpersonu atlīdzības sistēmu attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma darbība. Likumā ir noteikts Saeimas ievēlēto un apstiprināto amatpersonu – valsts kontroliera un padomes locekļu – mēnešalgai piemērojamais koeficients. Savukārt attiecībā uz pārējo darbinieku mēnešalgām likums paredz, ka to noteikšanā jāņem vērā amata vērtība (atbildības līmenis un sarežģītība), konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējums, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas, paskaidroja Valsts kontrolē.

“Valsts kontrole vairākkārt ir paudusi nostāju, ka likumā reglamentētā atlīdzības noteikšanas sistēma nav veidota tā, lai nodrošinātu darbinieku darba atalgošanu atbilstoši pienākumu saturam, kompetencēm, prasmēm, atbildībai, sarežģītībai, slodzei, mērogam utt., kas atbilst konkrētajam amatam un kas tiek prasīts no amata ieņēmēja. Diemžēl arī Finanšu ministrija, kura ir atbildīga par valsts sektorā nodarbināto darba samaksas politiku, ar savu pieeju, kas Valsts kontrolei nav pieņemama, demonstrē, ka likums nedarbojas atbilstoši tā mērķim – darbinieku atlīdzības noteikšanā ievērot līdzvērtīgus nosacījumus. Nosakot darbinieku atlīdzību likumā noteiktās mēnešalgu grupas ietvaros, bet nenodrošinot, ka tā atbilst un ir adekvāta veicamajam darbam, atlīdzība atkarībā no katras institūcijas finanšu iespējām praktiski tiek koriģēta ar likumā noteiktajām piemaksām, kas rada būtiskus sistēmas kropļojumus,” norādīja revīzijas iestādē.     

Lai nodrošinātu revīzijas atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem, iestādei ir nepieciešami speciālisti ar specifiskām zināšanām un prasmēm. Tādējādi ļoti reti iespējams pieņemt darbā jau pieredzējušu speciālistu, kurš kā valsts revidents vai vecākais valsts revidents uzreiz spētu pilnvērtīgi iesaistīties revīziju darbā. “Visbiežāk darbā tiek pieņemti zemākas kvalifikācijas darbinieki kā valsts revidentu palīgi un attiecīgi ar zemāku atalgojumu. Pieredzējušu speciālistu piesaistīšanā Valsts kontrolei jākonkurē ar privāto sektoru – starptautiskajām auditoru kompānijām, bet šajā konkurencē valstī noteiktās visai nosacītās vienotās atlīdzības politikas dēļ praktiski nav iespējams gūt pārsvaru,” atzina Valsts kontrolē.

Iestādē minēja, ka darbinieku atlīdzībai paredzētie izdevumi tāpat kā visām valsts finansētajām institūcijām iepriekšējos gados tika pakļauti vairākkārtējiem samazinājumiem, kuru dēļ Valsts kontrolei nācās būtiski samazināt gan darbinieku skaitu no 226 štata vietām 2007.gadā līdz 163 štata vietām pašlaik, gan arī darbiniekiem noteiktās mēnešalgas. “Ar esošo Valsts kontroles budžeta apmēru, kas saglabājas nemainīgs arī nākamajā gadā, nepastāv jebkādas iespējas palielināt darbinieku atalgojumu,” pavēstīja iestādē.

Vienlaikus Valsts kontrolē atzina, ka problēma nav tikai valsts sektorā nodarbināto atlīdzības politikā un atlīdzībai ierobežotajā finansējuma apmērā. “Valsts kontrole gan jaunu speciālistu piesaistīšanā, gan arī jau strādājošo noturēšanā saskaras ar potenciālo pretendentu neesamību Latvijā un pieredzējušo speciālistu došanos prom vai nu daudz prestižāku un nesalīdzināmi labāk atalgotu darba iespēju dēļ Eiropas Savienības institūcijās, vai arī tīri personisku iemeslu dēļ, pārceļoties līdz ar saviem tuviniekiem uz dzīvi ārpus Latvijas,” paskaidroja iestādē.  

Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde Latvijā. Tā pārbauda valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar valsts un pašvaldību mantu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+