Valsts kontroliere: Amatpersonas nepietiekami bieži saņem sodus par pārkāpumiem 2
Amatpersonas par pārkāpumiem sodus saņem nepietiekami bieži, Valsts kontroles mājaslapā publicētajā viedokļrakstā norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lai veicinātu godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu un lai pārkāpumus izdarījušie saņemtu taisnīgu sodu un atlīdzinātu valstij nodarītos zaudējumus, Valsts kontrole seko, kā tiesībaizsardzības iestādes rīkojas ar Valsts kontroles sniegto informāciju par revīzijās konstatētajiem likumpārkāpumiem. Tajā pašā laikā Krūmiņa piebilda, ka sodīšana ir tiesībaizsardzības institūciju atbildība un pilnvaras, turpretī Valsts kontroles rīcībā nav tiešu instrumentu un pilnvaru, lai sodītu katru negodprātīgo amatpersonu.
Kopš 2014.gada tiesai pēc Valsts kontroles ziņojumiem nosūtītas 19 krimināllietas pret 21 personu, kriminālsods piemērots un spriedums stājies spēkā sešām personām, tiesā atrodas 13 krimināllietas pret 14 personām. Pirmstiesas stadijā ir 14 kriminālprocesi, no kuriem divi – kriminālvajāšanas posmā pret 11 personām kriminālprocesā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Krūmiņa informēja, ka Valsts policija uzsākusi vairākas pārbaudes par finanšu revīzijās konstatētiem pārkāpumiem ministrijās un to padotības iestādēs. Par vairākiem pašvaldību finanšu revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem Ģenerālprokuratūra nosūtījusi informāciju Valsts policijas reģionālajām pārvaldēm pārbaužu veikšanai.
Tomēr valsts kontroliere secina, ka amatpersonas par pārkāpumiem sodus saņem nepietiekami bieži. “Piemēram, pirmstiesas izmeklēšanu kavē ne tikai problēmas izmeklētāju kvalifikācijā, bet arī nepilnības Valsts policijas darba organizācijā un trūkumi būtiskajā pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, ko veic prokurori. To esam konstatējuši arī revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Izmeklētājs gadiem neveic nekādas izmeklēšanas darbības, lai gan aizdomās turamā persona ir un tai nereti gadiem ilgi jau piemērots drošības līdzeklis. Izmeklētāja priekšnieks neizmanto pilnvaras kontrolēt kriminālprocesa virzību, jo acīmredzot nav pietiekami skaidri sadalīti amatpersonu pienākumi un atbildība,” atzina Krūmiņa.
Tāpat viņa informēja, ka arvien daudzos gadījumos Valsts kontroles ziņojumu izskatīšana policijā sākas ar lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, kas praktiski nozīmē atteikšanos veikt izmeklēšanu, vai kriminālprocesa izbeigšanu.
“Šo lēmumu kvalitāte izraisa neizpratni par to pieņēmēju motivāciju. Kriminālprocess izbeigts, jo amatpersona lēmuma pieņemšanas brīdī nebija iepazinusies ar konkrēto noteikumu punktu, jo noteikumi bija uzrakstīti likuma apakšējā daļā, tādējādi amatpersona to neizlasīja. Zaudējumi nav radīti un kaitējums nav nodarīts, jo nelikumīgi piešķirtos pabalstos izmaksāts mazāk, nekā ietaupīts no atlaisto darbinieku algām. Krāpšana nav konstatējama, jo iestādes, kuras finanšu līdzekļi izkrāpti, vadītājs zināja, ka notiek krāpšana. Bez saskaņošanas nozāģējot kokus, nav izdarīts noziedzīgs nodarījums, jo tos aizvilkuši apkārtējie iedzīvotāji,” stāstīja Krūmiņa
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka situācija ar vainīgo sodīšanu gan uzlabojusies pēc tam, kad 2014.gadā stājās spēkā Valsts kontroles iniciētie grozījumi likumā, kas uzliek par pienākumu revidētajai iestādei vai tās darbu pārraugošai institūcijai piecu mēnešu laikā pēc revīzijas informēt par atbildības izvērtēšanas rezultātiem. “Cerams, ka beidzot apstiprināšanai trešajā lasījumā Saeimā tiks virzītas mūsu ierosinātās izmaiņas likumā, kas paredz Valsts kontroles tiesības sodīt nelikumīgu rīcību pieļāvušās amatpersonas un darbiniekus, ja viņu rīcība radījusi valstij zaudējumus un ja piemērot sodu nepamatoti atsakās pati iestādes vadība,” piebilda valsts kontroliere.
Pēc viņas domām, atbildības izvērtēšana un sodīšana var radīt bailes tad, ja pieņemti nelikumīgi lēmumi, turpretī godīgajiem no Valsts kontroles nav jābaidās. “Mēs palīdzēsim tiem, kuri grib strādāt godīgi, un vērīgi pieskatīsim tos, kuri ar valsts līdzekļiem rīkojas negodprātīgi,” teica Krūmiņa.
