LETA

Valsts kontroliere: veselības aprūpes nozarē vērojams bardaks 7

Valsts kontroles veiktās revīzijas laikā konstatēts, ka līdzšinējais līgums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnu nodrošināšanu Rīgas reģionā ir uzraudzīts pavirši, valsts iestādēm “ejot pavadā” pakalpojuma sniedzējam AS “Rīgas Sanitārā transporta autobāze”, trešdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Vienlaikus viņa atzina, ka kopumā, veicot revīzijas veselības nozares iestādēs, redzams, ka veselības aprūpē Latvijā valda bardaks.

Krūmiņa norādīja, ka revīzija par NMPD automašīnu nodrošināšanu Rīgas reģionā noslēgsies nākamā gada sākumā, tādēļ konkrētus nelietderīgi izmantotās summas apmērus nevar nosaukt, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr jau revīzijas laikā ir bažas, ka nauda nav izmantota lietderīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā norādīja valsts kontroliere, izvēloties dienesta nodrošināšanas ar automašīnām modeli ir jāpanāk maksimāli efektīva pakalpojumu sniegšana, gan arī maksimāli efektīva līdzekļu izmantošana. Pēc Krūmiņas teiktā, patlaban par to nevarot runāt, jo, piemēram, pakalpojuma sniedzējs gūst lielu peļņu.

Pirms slēgt jaunu līgumu par ārpakalpojumu automašīnu nodrošināšanai, vai nodrošināt tās ar NMPD resursiem, ir jābūt nopietnam izvērtējumam, uzsvēra Krūmiņa.

Par pārbaudes gaitā konstatēto šodien tiks runāts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Valsts kontrole cita starpā plāno vērst deputātu uzmanību arī uz faktu, ka citos reģionos automašīnas nodrošina NMPD ar saviem resursiem.

Kā sacīja Krūmiņa, Valsts kontroles veiktās daudzās revīzijas veselības aprūpes iestādēs apliecina būtiskas problēmas un var teikt, ka nozarē vērojams bardaks. Kā skaidroja amatpersona, ņemot vērā, ka nav definēts “karkass”, kurā nozare darbojas, tajā skaitā, kāds ir veselības aprūpes modelis, pakalpojumu grozs, grūti saimniekot efektīvi. Kā piemēru Krūmiņa minēja apstākli, ka slimnīcu pakalpojumus valsts apmaksā saskaņā ar tarifiem, taču Veselības ministrija tā arī nespējot sniegt atbildes, kā aprēķināti tarifi un vai tie sedz reālās izmaksas.

Kā ziņots, izskatot valdības atbildes vēstuli Saeimai par situāciju ar NPMD automašīnām Rīgas reģionā, Ministru kabinets otrdien vēl nebija gatavs atbalstīt priekšlikumu automašīnas iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā.

Reklāma
Reklāma

Vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ir uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc līdz šim ir izmantots ārpakalpojumus, kā arī faktori, kas liecina par labu automašīnu iegādei, vairs neizmantojot ārpakalpojumu, kā tas ir patlaban. Par šo jautājumu valdības sēdē raisījās garas diskusijas, ministriem izsakot gan atbalstu, gan noraidījumu priekšlikumam neturpināt ārpakalpojuma izmantošanu Rīgas reģionālajā centrā.

Pret automašīnu iegādi nākamajā gadā iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (V), paužot atbalstu ārpakalpojuma izmantošanas turpināšanai. Viņš neredz, ka valstij būtu liels finansiālais ieguvums no tā, ja tā pati iegādātos medicīnisko transportu. Viņš arī atgādināja, ka septiņi gadi ir maksimālais ilgums, cik var izmantot operatīvo transportu. Viņš arī pauda bažas, ka no 1.maija var tikt paralizēta pakalpojumu sniegšana un valsts būs spiesta meklēt papildu pakalpojuma sniedzēju, kas diktēs savus noteikumus. Reirs arī atgādināja, ka Latvija nākamgad pirmajā pusgadā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan skaidroja, ka patlaban ārpakalpojuma sniedzējs jau izmanto ļoti nolietotas automašīnas. Bet pēc septiņiem gadiem situācija nebūs tāda, ka visas automašīnas būs nolietotas. “Arī ar septiņgadīgu automašīnu var izglābt cilvēkam dzīvību,” teica ministrs. Belēvičs arī noraidīja bažas, ka tiks apgrūtināta neatliekamās palīdzības sniegšana, jo esot jāizvērtē, vai tiešām rezervei nepieciešamas 60 automašīnas. Turklāt vairāku slimnīcu rīcībā ir savas automašīnas, kas netika nodotas NMPD rīcībā.

LETA jau ziņoja, ka veselības ministrs nav guvis pārliecību, ka valstij neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas būtu jāizmanto kā ārpakalpojums, un nepilnu piecu mēnešu laikā sola rast piemērotāku risinājumu automašīnu nodrošināšanai. Ministrs ir saņēmis Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu, un tas liecina par līdzekļu iespējamu nelietderīgu izmantošanu NMPD. Ministrs uzskata, ka līdz nākamā gada aprīlim iespējams rast risinājumu, lai turpmāk nebūtu jāpiesaista ārpakalpojums neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta nodrošināšanai Rīgā.

Kopš 2010.gada Rīgas reģionālā centra operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus un to autovadītājus nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs – AS “Rīgas Sanitārā transporta autobāze”. Tomēr līgums beigsies 2015.gada aprīlī, tāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izsludinājis jaunu iepirkumu, kas paredz slēgt līgumu par minēto auto un to vadītāju nodrošināšanu uz septiņiem gadiem. Šim mērķim paredzēti 52,5 miljoni eiro.

Septembrī diskusijā Saeimā NMPD direktors Armands Ploriņš norādīja, ka dienesta rīcībā patlaban nav līdzekļu, lai saviem spēkiem iepirktu un uzturētu automašīnas Rīgas reģionālajam centram.