Mobilā versija
Brīdinājums +15.1°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
25. janvāris, 2017
Drukāt

Pētīs pensiju 2.līmeni, ko apsaimnieko bankas. Saruna ar Elitu Krūmiņu (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Elita Krūmiņa turpinās vadīt Valsts kontroli arī nākamos četrus gadus. Ar ko tie atšķirsies no pirmajiem četriem, kad Saeima valsts kontrolierei pirmo reizi uzticēja augstākās revīzijas iestādes vadības grožus?

Kāpēc uz valsts kontroliera amatu nav nekādas konkurences? Bijāt vienīgā kandidāte un nebija pat neviena deputāta, kas būtu pret jums?

E. Krūmiņa: Savā laikā arī Inguna Sudraba bija vienīgā kandidāte valsts kontroliera amatam uz otro termiņu. Jāņem vērā, ka valsts kontroliera darbs ir ļoti specifisks. Esmu gandarīta, ka mani izvirzīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti, jo viņi vislabāk spēj novērtēt Valsts kontroles veikumu. Atceros komisijas vadītāja Andra Bērziņa retorisko jautājumu: vai mums vajag tādu valsts kontrolieri, kurš neiestājas par kārtību, vai tādu, kurš cīnās par to, lai būtu kārtība?

Kas jūs esat pēc horoskopa zīmes?

(Smejas.) Čūskas gadā dzimis Skorpions, kas nenāk par skādi revidenta darbam.

Jūsu priekšgājēja Inguna Sudraba vienmēr akcentēja, ka valsts pārvaldei ir jātiecas pēc rezultātiem. Tagad redzam, ka deputātes Sudrabas cīņas spars ir noplacis, neraugoties uz to, ka viņa ir jūsu pieminētajā komisijā, kam dotas lielākas pilnvaras, nekā vadot Valsts kontroli.

Ja runājam par Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēm, tad, jāteic, ka Inguna Sudraba ir ļoti aktīva – pauž savu viedokli, uzdod jautājumus par revidējamām iestādēm…

Valsts kontrole pirms krietna laika iesniedza Saeimā likuma grozījumus, lai valsts augstākajai revīzijas iestādei būtu lielāka rīcības brīvība. Manāms, ka deputāti nesteidzas ar likuma pieņemšanu.

Valsts kontroles likuma grozījumi ir apstiprināti otrajā lasījumā un līdz janvāra vidum var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. Notiek diskusijas arī par to, kā iedarbināt jau esošā likuma normas par atbildības iestāšanos un zaudējumu piedziņu.

Ar likuma grozījumiem gribam panākt, lai cilvēki, pirms pieņem nelikumīgus lēmumus, padomātu par sekām, kas izrietētu no šādas rīcības, tajā skaitā arī par zaudējumiem personīgajā naudas makā. Likumprojekts paredz – ja revīzijas laikā tiek konstatēta nelikumīga rīcība, kuras dēļ ir nodarīts zaudējums, tad Valsts kontroles padome to fiksē un informāciju nosūta attiecīgajai revidējamai iestādei, lūdzot piecu mēnešu laikā izvērtēt situāciju un labprātīgi vienoties ar vainīgo personu par zaudējumu segšanu. Ja tas neizdodas, tad visas likumā atļautās zaudējumu piedziņas procedūras uzsāk Valsts kontrole. Valsts kontrole iesaistītos tikai tad, ja to nedarītu pati revidējamā vienība. Mēs nekārojam būt tie, kas ar to vien nodarbotos.

Man ir ļoti grūti prognozēt, kad parlaments pieņems šos likuma labojumus. Tas būs atkarīgs no tā, cik raiti tiks organizētas komisijas sēdes, kur šos jautājumus apspriedīs.

Valsts kontroles dati rāda, ka aizvadītajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis prēmiju apmērs valsts pārvaldes iestādēs. Vai prēmijas izmaksā tādēļ, ka ierēdņi un amatpersonas ir labāk strādājuši, sasnieguši labākus rezultātus, vai tādēļ, ka gada beigās tā pieņemts rīkoties?

Tiesību akti noteic, ka prēmiju var izmaksāt pēc tam, kad veikta darbinieku novērtēšana. Ir noteikts arī prēmiju maksimālais apmērs, kā arī tas, kādu apmēru no kopējā iestādes finanšu fonda drīkst novirzīt prēmiju izmaksai. Veicot finanšu revīzijas, mēs redzam, ka šīs likuma normas pamatā tiek ievērotas. Ņemot vērā to, ka mēs savā darbībā pārejam no likumības revīzijām uz lietderības revīzijām, kur analizējam, cik jēgpilns ir līdzekļu izlietojums, tad ir būtiski pavērtēt, kādi uzdevumi ir bijuši konkrētajam cilvēkam. Vai tie bijuši tik izaicinoši, ka par tiem ir vērts maksāt prēmiju, vai novērtēšanas kartē ir iezīmēti konkrēti rezultāti, kas bijuši jāsasniedz un tie patiešām ir arī sasniegti.

Likums noteic, ka reizi gadā, ja ir saņemts labs novērtējums, prēmiju var izmaksāt. Sasniedzamajiem uzdevumiem ir jābūt prēmijas cienīgiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs vēlamies izveidot nelielu efektīvu valsts pārvaldi. Bet to nevar izdarīt, ja turpinās strādāt ar tiem cilvēkiem, kas nemaz negrib sasniegt rezultātu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. nevaru iedomāties kā par neefektīvu var atzīt 2. pensiju līmeni, ja tā radīšanā piedalījās ex kontroliere Sudraba un esošā padomes locekle Kalvāne.

Lielā neziņā gaida 2018. gada septembri (2)Skolotājiem ļauj nedaudz ieskatīties jaunajā mācību saturā
Draugiem Facebook Twitter Google+