Valsts kopējo piena kvotu nepārsniegs, tāpēc ražotājus nesodīs 0
Piena ražošanas izaugsme pēdējos sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2011./2012. kvotas gada attiecīgo laika posmu vairs nav tik strauja kā šā kvotas gada sākumā, tāpēc bažu par Latvijai piešķirtās kvotas pārpildi un soda naudas maksāšanu no lauksaimnieku maciņiem patlaban nav.
Šādu pārliecību divas nedēļas pirms kvotas gada beigām pauž Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktors Ivans Vorslovs. Viņš vērš uzmanību, ka pērn kopš maija četrus mēnešus pēc kārtas tiešās piegādes kvotas izpilde salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu 2011./2012. kvotas gadā bija par 10,2% lielāka, tāpēc LDC paredzēja pārpildi arī gada beigās. Ja kvotas pārpilde būtu, piemēram, 1% liela, tad zemniekiem, kas to pārsniedza, būtu jāmaksā Ls 26 par tonnu liela soda nauda.
Tomēr, kā rāda LDC apkopotā informācija, kopš septembra piena ražošanas izaugsmes ātrums kritās. Piemēram, piena ražotāji februārī salīdzinājumā ar 2012. gada februāri pārstrādei piegādāja par 6,9% vairāk piena nekā gadu agrāk. “Ja būtu saglabājies tāds izaugsmes temps, kādu vērojām pērn augustā, tad Latvijas piegādes piena kvota būtu pārpildīta par 0,3 procentiem. Patlaban paredzam tās izpildi ne vairāk kā par 98 procentiem,” tā I. Vorslovs.
Viņš izaugsmi piena ražošanā skaidro ar labāku ciltsdarbu, labākiem dzīvnieku turēšanas ap-stākļiem un labāku barošanu. LDC direktors un citi eksperti uzskata – ļoti iespējama ir piena kvotas pārpilde nākamajā kvotas gadā, kas būs priekšpēdējais pirms kvotu atcelšanas un pēdējais, kad kopējo valsts kvotu palielinās par 1%.
Savukārt LPKS “Dundaga” vadītājs Guntis Pirvits teic, ka patlaban ir jūtama nezināmas izcelsmes piena un piena produktu pārdošana, tostarp gan Rīgas Centrāltirgū, gan arī daudzviet daudzdzīvokļu māju pagalmos. “Vairāki piena pārstrādes uzņēmumi ES ir slēgti, aptuveni 100 saņēmuši Krievijas brīdinājumu. Pienam un piena produktiem kaut kur ir jāpaliek,” stāsta G. Pirvits. Viņš kā uzskatāmu piemēru, visticamāk, neuzskaitīta piena pārdošanai nosauc Jūrmalu.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere stāsta, ka dienests līdz šim nav konstatējis nezināmas izcelsmes piena un piena produktu pārdošanu Rīgas Centrāltirgū, savukārt izbraukuma tirdzniecība ir atļauta tikai ar pašvaldību saskaņotās tirdzniecības vietās. “Pārsvarā tie nav namu iekšpagalmi, tomēr, ja ir, tad tirgotājam ir jābūt pašvaldības izsniegtai atļaujai. Turklāt, lai tirgotos ar svaigpienu, tirgotājam ir jābūt arī PVD izsniegtai svaigpiena realizācijai atļaujai piegādēm nelielos apjomos,” skaidro I. Meistere.
PVD aicina cilvēkus, ja viņiem ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem un nesankcionētu tirgošanos namu iekšpagalmos, bez kavēšanās vērsties Pašvaldības policijā, kas ir atbildīga par kārtības nodrošināšanu pilsētā, tostarp šādas nelegālas tirdzniecības apkarošanu. Savukārt, ja ir aizdomas par nezināmas izcelsmes pārtikas produktu pārdošanu vai arī higiēnas prasību neievērošanu, par to jāinformē PVD, kas veiks pārbaudi.
Nākamajā piena kvotas gadā Latvijai piešķirtais kvotas palielinājums par 1%, visticamāk, būs nepietiekams, lai kopējo valsts kvotu nepārsniegtu. Jau patlaban ir uzbūvētas lielfermas, kur ir neaizņemtas vietas.
LDC datu bāzē redzams, ka pēdējos gados ik gadu izaugsme piena ražošanā ir 4 – 5% liela, šajā kvotas gadā tā būšot aptuveni 8% liela, bet kopējā kvotas izpilde sasniegs 97 – 98%. Lai izvairītos no soda naudu iekasēšanas, piena pircēji, to patlaban Latvijā ir 63, ar piena ražotājiem slēgs līgumus par piešķirtajai piena kvotai atbilstoša piena daudzuma piegādi.
Zemkopības ministrijas ES lietu nodaļas direktora vietnieks Jānis Briedis stāsta, ka mūsu valsts ir informējusi Eiropas Komisiju par savu nostāju piena kvotu jautājumā. Proti, par nepieciešamību palielināt kvotu arī 2014./2015. kvotas gadā, kad to nav paredzēts darīt. Šodien un rīt Briselē notiks ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā mēģinās panākt padomes vienošanos par KLP reformu, tostarp arī par piena kvotām.
