Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. maijs, 2012
Drukāt

Valsts, kuras nav politiskajā kartē

kipra1_bekmanis_10

Kipra ir viens no tūrisma galamērķiem, kur ziemas nogurdinātajiem smelties sauli agrā pavasarī. Mūsu apziņā no jūras putām radītās mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes dzimtene saistās ar grieķu kultūru.

 

Taču kopš 1974. gada šī Vidusjūras sala ir sadalīta divās daļās – 64% teritorijas dienvidos joprojām pieder grieķiem un tagad ietilpst Eiropas Savienībā, bet ziemeļos saimnieko turki, kuri 1983. gadā izveidojuši starptautiski neatzīto Ziemeļkipras Turku Republiku. Uz pusēm sadalīta arī Kipras galvaspilsēta Nikosija (turciskais nosaukums Lefkoša) un vienīgā lidosta. Ziemeļkiprā iespējams nokļūt vai nu ar lidmašīnu no Stambulas, vai prāmi no Turcijas dienvidu piekrastes. Vīza nav nepieciešama, un robežu var šķērsot arī no grieķu apdzīvotās Kipras puses.

Lieldienu brīvdienas, kad pie mums uzsniga sniegs, izrādījās ļoti piemērots laiks Ziemeļkipras apmeklējumam, jo uz salas gaiss dienā sakarsa līdz pat +34 grādiem un jūrā jau varēja peldēties. Krāšņi ziedēja mimozas un citi savvaļas košumkrūmi. Ar iekoptiem dārziem gan vietējie nevar lepoties. Ja māju priekšā mazā pleķītī zemes kaut kas tomēr ir iestādīts, tas ieaudzis nezālēs – arī valsts iestāžu teritorijā stādījumus neviens neravē, un gadījās pat redzēt aizaugušu mūsdienu Turcijas dibinātāja un pirmā prezidenta Mustafas Kemala Ataturka (turku tēva; 1881 – 1938) bisti, viņa personības kults Turcijā vēl arvien ir gana spēcīgs. Varbūt šī attieksme arī ir viena no abu turku apdzīvoto teritoriju atšķirībām, jo Ziemeļkipras iedzīvotāji runā dialektā un ziemeļkiprieša nosaukšana par turku tiek uzskatīta par apvainojumu.

 

Bruņurupuču paradīze

Protams, Ziemeļkipras tūrisma tēlam valsts neatzīšana de iure nenāk par labu, taču saule, jūra un plašās izklaides iespējas pievelk tūristus tik un tā. Lielākā kūrortpilsēta salas ziemeļu krastā ir Kirēnija. Kipras turki ir viesmīlīgi, bet nav uzbāzīgi, ko nereti var pārmest tautiešiem no kontinenta. Arī galdi tiek klāti bagātīgi – ir liela dārzeņu, saldo ēdienu un kūku izvēle.

 

Vienīgi daba Ziemeļkipru nav apveltījusi ar dzeramo ūdeni (pašlaik tiek būvēts 110 km garš zemūdens cauruļvads no Turcijas) un smilšainām pludmalēm, tādēļ atpūtniekiem jāsamierinās ar zvilnēšanu pludmales krēslos pie baseiniem vai uz akmeņiem izbūvētām platformām. Smiltis atrodamas vien pa retam kā īsas, šauras strēles starp robotiem klintsbluķiem.

 

Garākās smilšu pludmales atrodas Karpasas pussalā, kur atpūtas iespējas ierobežo dabas liegums, jo tur no maija līdz augustam krastā nāk aizsargājamie jūras bruņurupuči, tostarp īpaši retie zaļie bruņurupuči, lai dētu olas. Ar apmēram divu nedēļu intervālu gandrīz metru dziļi smiltīs viņi izveido 3 – 5 ligzdas, katrā iedējot 65 – 110 olas, un tad dodas projām, lai nekad vairs neredzētu savus pēcnācējus. Izšķiļoties bruņurupucēniem vispirms jātiek cauri biezajam smilšu slānim, un vājākajiem tas neizdodas – tā notiek dabiskā atlase.

 

Barnaba 
un senais kuģis

Gadsimtiem ritot, iebrucēji un zemestrīces daudzas senatnē slavenas celtnes pārvērtuši drupās. Tā 4. gs. noticis arī ar toreizējo Kipras galvaspilsētu Salamīnu, kas atrodas salas austrumos netālu no Famagustas. No agrākās godības līdz mūsdienām saglabājusies vien kolonāde, arheologu atsegtās hellēnisma perioda mozaīkas, romiešu pirts, amfiteātra atliekas un divu bizantiešu baziliku pamati.

Senajā Salamīnā ebreju ģimenē dzimis viens no pirmajiem kristietības sludinātājiem Kiprā Svētā Pētera līdzgaitnieks Barnaba, kuru nogalinājuši viņa tautieši. Barnabas sekotāji purvā noslēpto līķi apbedījuši ar Mateja evaņģēliju uz krūtīm, vēlāk kapavieta aizmirsta, līdz sapnī tā parādījusies vietējam bīskapam. Ar Bizantijas pareizticīgās baznīcas vadības svētību šeit uzcelts klosteris, kas pašreizējo izskatu ieguvis 1756. gadā. Tajā apskatāma plaša ikonu kolekcija, arheoloģiskajos izrakumos atrastie pirms un pēc Kristus lietotie priekšmeti, kā arī Svētā Barnabas kapenes.

 

Unikāls eksponāts glabājas Kirēnijas viduslaiku pilī. 389. gadā p. m. ē. būvētā tirdzniecības liellaiva ir vecākais no jūras dzelmes izceltais kuģis pasaulē. Tas būvēts no Āfrikas priežu dēļiem, kas bijuši pārklāti ar biezu aizsarglakas kārtu. 15 metrus garo kuģi vadījuši vien četri cilvēki, par ko liecina atrasto koka karošu, glāžu un pudeļu daudzums.

 

Kad to pārsteigusi vētra, kuģim bijis aptuveni 80 gadu, noskaidrojuši pētnieki. Tas vedis 400 amforas ar vīnu, 29 bazalta dzirnakmeņus un ap 9000 mandeļu riekstu. Starp atradumiem bijuši arī vairāki simti svina atsvaru, kas izmantoti zvejošanai ar tīkliem. 18 metru dziļumā Kirēnijas tuvumā nogrimušo laivu 1965. gadā atradis kāds zemūdens nirējs un restaurējuši Pensilvānijas universitātes (ASV) arheologi.

 

Satiksmes īpatnības

Tāpat kā citviet Vidusjūras reģionā tūristiem tiek piedāvātas dažādas ekskursijas, tostarp Dienvidkipras apmeklējums (maksā 90 eiro), kur Troda kalnos atrodas salas augstākā virsotne Olimps (1951 m v. j. l.). Mūsu gide doties pie grieķiem nemudina, jo tepat esot daudz interesantu apskates objektu, piemēram, Famagusta, kur risinājušies Šekspīra lugas “Otello” galvenie notikumi, un Svētā Hilariona cietokšņpils (11. gs.), kas burtiski izaug no baltajām klintīm virs Kirēnijas.

Te zied gan sarkanās, gan dzeltenās kalnu magones, aug akācija Ceratonia siliqua ar pupām līdzīgām pākstīm, kuras sēklas neatkarīgi no lieluma sver 0,2 gramus un senatnē kalpojušas par dārgakmeņu mērvienības karāta ekvivalentu. No “pupu koka” sēklām gatavo organismu attīrošu ekstraktu, kas pēc garšas atgādina hematogenu. No cietokšņpils augstākā torņa paveras aizraujošs skats uz pilsētu, jūru un kalniem, kuros izvietotas arī Turcijas armijas daļas.

Ziemeļkiprā auto brauc pa ceļa kreiso pusi, Turcijā – pa labo. Šā iemesla dēļ no kontinenta iebraukušajiem turkiem neiznomājot mašīnas, jo viņi izraisot daudz avāriju. Vērojot Kipras turku braukšanas manieri, jābrīnās, cik maz negadījumu, turklāt visā Kirēnijā satiksmi regulē tikai viens luksofors. Policistus uz ceļiem tikpat kā nemana, jo visur izvietotas zīmes, kas brīdina par stacionārajiem fotoradariem.

 

ZIEMEĻKIPRA

Platība: 3355 km²

Maksimālais garums: ~ 200 km

Maksimālais platums: ~ 60 km

Iedzīvotāju skaits: ~ 265 000

Valūta: jaunā turku lira (1TRY = ~ 0,30 lati), bet var norēķināties arī ASV dolāros, eiro un britu mārciņās

 

 

Pievienot komentāru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+