Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. jūlijs, 2013
Drukāt

Valsts “Liepājas metalurga” vietā samaksā kredītu 47 miljonu latu apmērā

LETALETA

Valsts kase šodien no valsts budžeta līdzekļiem samaksājusi Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus, kas ir valsts galvotā kredīta rūpniecības uzņēmumam AS “Liepājas Metalurgs” pamatsummas atlikums.

Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no “UniCredit S.p.A.” Valsts kasē tika saņemta 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma “Liepājas metalurgs”, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīgs šo maksājumu veikt, informēja Valsts kasē.

Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā.

Valsts kasē biznesa portālu “Nozare.lv” informēja, ka “UniCredit S.p.A.”, izmantojot aizdevuma līgumos paredzētos nosacījumus, kuriem iestājoties “UniCredit S.p.A.” rodas tiesības pieprasīt nekavējošu visas vai jebkuras daļas no aizdevumu summas atmaksu, pieprasīja kredīta atmaksu no “Liepājas metalurga”, kas nevar izpildīt maksājumu, tādēļ saskaņā ar valsts galvojuma līgumu kredīta summas atmaksa tika pieprasīta no kredīta galvotāja – Finanšu ministrijas.

Šāds “UniCredit S.p.A.” solis varētu būt skaidrojams ar to, ka ilgākā laika posmā nav bijis redzams nekāds progress no “Liepājas metalurga” akcionāru un vadības puses uzņēmuma darbības atsākšanas veicināšanai, norāda Valsts kase.

Maksājuma pieprasījums nav negaidīts valstij, jo par šādu iespējamo notikumu attīstības scenāriju liecināja “Liepājas metalurga” valdes un akcionāru pasīvā attieksme pret valdības ierosinātajiem glābšanas scenārijiem, kā arī iesniegtais nepilnīgais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, teikts Valsts kases paziņojumā.

Līdz ar šo maksājumu valsts kļūst par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā un atkarībā no tālākās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna virzības būs redzams, kādā veidā valsts atgūs ieguldītos līdzekļus – realizējot ķīlas no nestrādājoša uzņēmuma vai vienojoties ar “Liepājas metalurgu” par atmaksas grafiku gadījumā, ja uzņēmums atsāks savu darbību.

Maksājumu aizņēmēja vietā veic valsts no Valsts kases attiecīgās valūtas naudas līdzekļu konta. Valsts galvoto “Liepājas metalurga” kredītsaistību atmaksa palielinās 2013.gada vispārējās valdības budžeta deficītu par 51,7 miljoniem latu jeb 0,3% no prognozētā šā gada iekšzemes kopprodukta.

Atbilstoši nacionālajai budžeta uzskaites metodoloģijai kredīta atmaksa “Liepājas metalurga” vietā ir klasificējama kā finansēšanas darījums bez ietekmes uz valsts budžeta finansiālo deficītu, jo šāds darījums formāli nav uzskatāms par naudas plūsmas izdevumiem, taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai valsts galvoto kredītsaistību atmaksa “Liepājas metalurga” vietā ir uzskatāma par vispārējās valdības sektora budžeta izdevumiem (kapitāla pārvedums), tādējādi tiešā veidā palielinot budžeta izdevumu apmēru bez atbilstoša ieņēmumu seguma šādu izdevumu veikšanai.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valdība aprīlī izveidoja darba grupu, kas koordinē “Liepājas metalurga” problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi ir no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus “Liepājas metalurga” situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.

Valdība un kreditoru klubs uzņēmuma lielākajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam šopavasar piedāvāja vienošanās par “Liepājas metalurga” situācijas stabilizēšanu un darbības turpināšanu. Cita starpā vienošanās paredzēja trīs lielāko akcionāru akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses. Tomēr šī vienošanās parakstīta netika.

“Liepājas metalurgs” 24.maijā Liepājas tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Līdz 26.jūlijam jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

“Liepājas metalurga” zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu. “Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija 78,3 miljoni latu, kas ir par 11,5 miljoniem vairāk nekā 2012.gada pirmajā ceturksnī, kad uzņēmuma konsolidētais apgrozījums bija 66,8 miljoni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+